Top digitālo humanitāro zinātņu raidierakstu sērija
29. janvāris, 2026. gads
Turpinot veidot diskusiju telpu par digitālo metožu, datu un tehnoloģiju nozīmi humanitārajās zinātnēs, top digitālo humanitāro zinātņu raidierakstu sērija, kurā LU LFMI pētnieks un LU doktorants Haralds Matulis sarunājas ar dažādiem jomas pārstāvjiem par digitālo humanitāro zinātņu teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, pētniecības rīkiem, metodēm un izaicinājumiem. Raidieraksts tiek veidots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un kalpo kā platforma refleksijai par digitalizācijas ietekmi uz humanitāro zinātņu pētniecību.
Jaunākie publicētie raidieraksti – 11. un 12. epizode – piedāvā savstarpēji papildinošus skatījumus uz digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā. 12. epizodē “Programmēšana un mākslīgais intelekts DH” Haralds Matulis sarunājas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniecības rīku izstrādātāju Valdi Saulespurēnu, kurš stāsta par savu pieredzi programmēšanā, datizrācē un mašīnmācīšanās metožu izmantošanā digitālajās humanitārajās zinātnēs laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam. Sarunā aplūkota gan programmēšanas prasmju nozīme humanitārajā pētniecībā, gan LNB izstrādātie digitālie rīki un atbalsts pētniekiem korpusu veidošanā, kā arī praktiski veidi, kā humanitāro zinātņu pētnieki var sākt apgūt programmēšanu, izmantojot tādas vides kā Google Colab un Jupyter Notebook.
Savukārt 11. epizode “Digitālās metodes vēstures pētniecībā” piedāvā padziļinātāku sarunu par digitālo metožu lomu vēstures pētniecībā. Haralds Matulis kopā ar Latvijas Kara muzeja vēsturnieku Jāni Tomaševski analizē, kā digitālā attēlu apstrāde, datu analīze un dažādi digitālie rīki var paplašināt vēsturnieka pētniecības iespējas un mainīt ierasto darba praksi. Epizodē tiek diskutēts arī par to, kādas digitālās prasmes mūsdienās ir nepieciešamas vēsturniekam, tostarp par tādu rīku kā Excel izmantošanu, kā arī par mākslīgā intelekta pielietojuma iespējām un riskiem. Saruna iezīmē arī spriedzi starp tehnoloģisko inovāciju piedāvātajām iespējām un kritisku, reflektētu pieeju digitālo rīku izmantošanai, īpaši muzeju un kultūras mantojuma pētniecības kontekstā.
Visas pārējās raidieraksta sērijas var noklausīties digitalhumanities.lv YouTube kanālā.
Raidieraksts tiek veidots ar Valsts pētījumu programmas “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi (2023–2026)” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) atbalstu un notiek sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), ko finansē Latvijas Zinātnes padome. Raidieraksti top arī ar projekta “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Projekts Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011) atbalstu.