Trīs Latvijas pētnieces 2025. gadā kļūs par prestižās "Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē" laureātēm

Author
Latvijas Zinātņu akadēmija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

25. novembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija kvantu tehnoloģijas humanitārās zinātnes un māksla dabaszinātnes starptautiskā sadarbība

Latvijā par konkursa "Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025" laureātēm kļuvušas trīs jaunās pētnieces – Dr. biol. Monta Brīvība, Ph. D. Jana Kukaine un Mg. phys. Elīna Pavlovska. Iniciatīvu ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu īsteno Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK).

Stipendija Baltijas zinātņu akadēmiju un UNESCO nacionālo komisiju sadarbībā tiek piešķirta Baltijas mērogā – otro gadu to saņem deviņas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, katra saņemot 7 000 eiro atbalstu savas pētniecības turpināšanai.

Bioloģijas zinātņu doktorei Montai Brīvībai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu "Precīzijas medicīna onkoloģijā".

Humanitāro zinātņu doktorei Janai Kukainei 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu "Augu estētika Baltijas laikmetīgajā mākslā: sieviešu stāsti un pieredze".

Doktora grāda kandidātei Elīnai Pavlovskai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu "No divdaļiņu sadursmēm līdz kolektīviem stāvokļiem: elektronu korelāciju analīze mezoskopiskos kolaideros".

LZA prezidents Ivars Kalviņš uzsver: "Baltijas zinātnes attīstībai ir ļoti svarīgi atbalstīt talantīgākās zinātnieces to ceļā uz zinātnes augstākajām virsotnēm, jo sievietēm zinātnē ir grūti konkurēt ar vīriešiem, kuru karjeras izaugsmi daudz mazākā mērā nekā sievietes ietekmē mazuļu ienākšana ģimenēs. Tāpēc Baltijas valstu zinātņu akadēmijas un UNESCO nacionālās komisijas savu iespēju robežās un ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu rīko stipendiju konkursus tieši jaunajām zinātniecēm, kā arī veic pretendenšu snieguma ekspertīzi un izvērtējumu. Mēs varam lepoties ar to, ka Latvijā un visā Baltijā aug patiešām brīnišķīga jauno zinātnieču paaudze, kuras karjeras atbalstam ir jāpaliek mūsu prioritātei arī ilgtermiņā, lai mūsu valstis būtu ilgtspējīgas."

Baltijas valstu stipendija sievietem zinatna 2025 LV.png

“Mūsu strauji mainīgajā pasaulē zinātnes attīstībai ir nozīmīga loma, un atbalsts pētniecībai dod iespējas risināt šī brīža izaicinājumus. Zinātnes atklājumi palīdz mums būvēt nākotnes perspektīvas, kas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti un stiprinās sabiedrības drošību. Stipendijas laureāšu pētījumu tēmas apliecina, cik daudzveidīgs un inovatīvs ir jauno zinātnieču potenciāls,” saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Latvijā stipendijai bija pieteikusies 51 pretendente. 38 pieteikumi tika saņemti zinātņu doktoru konkursam, bet 13 pieteikumi doktora grāda kandidāšu konkursam. 33 pieteikumi tika vērtēti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā, bet 16 pieteikumi – humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pieteikumus vērtēja LZA zinātņu nodaļu ekspertu komisijas, galīgo lēmumu pieņemot LZA un UNESCO LNK kopīgajai ekspertu komisijai. Konkursu “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025” finansiāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Konkursa “Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē 2025” laureātu apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 27. novembrī Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē. Ceremonijā sveiks arī  konkursa laureātes no Igaunijas un Lietuvas.

Par stipendiju

Latvijas Zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas, Lietuvas Zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, UNESCO Igaunijas Nacionālo komisiju un UNESCO Lietuvas Nacionālo komisiju 2024. gadā iedibināta stipendija. Stipendijas mērķis – nacionālajos konkursos izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

Stipendijas laureātes 2024. gadā bija Anne Sauka, Daniela Godiņa, Līga Ignatāne (Latvija), Mari Terva (Mari Tõrv), Kadri-Anna Pankratova  (Kadri-Ann Pankratov), Marju Himma (Marju Himma) (Igaunija), Greta Varkalaitė, Šarūnė Daškevičiūtė, Viltė Janušauskaitė (Lietuva). 

Par UNESCO

UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 194 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.

Par Latvijas Zinātņu akadēmiju

Zinātņu akadēmija Latvijā tika izveidota 1946. gadā. 1990. gada 15. martā tā tika pārveidota par Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), kļūstot par Eiropas valstīm raksturīgu klasiska tipa personālakadēmiju, kas darbojas kā ievēlētu izcilāko zinātnieku un radošo darbinieku kopums. LZA ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes, pētniecības un ekspertīzes centrs, kas veicina zinātnes atpazīstamību, pētniecību un inovāciju, pārstāv Latvijas zinātni starptautiskā vidē, kā arī līdzdarbojas nacionālās identitātes, kultūras un mākslas izcilības kopšanā.  

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla

25. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts 2026

Eiropas Zinātnieku nakts pasākumos ikviens varēs tuvāk iepazīt zinātni. Vienā vakarā vairāk nekā 35 vietās visā Latvijā būs iespēja satikt pētniekus, ielūkoties zinātnes ikdienā un iesaistīties eksperimentos, darbnīcās, demonstrējumos, ekskursijās un citās bezmaksas aktivitātēs.  Šogad Ei…

Latvijas Zinātnes padome/Research Latvia

4. septembris, 2026. gads

humanitārās zinātnes un māksla

Vai kultūra ir pieejama visiem, kāda ir tās ekonomiskā ietekme un radošo profesiju nākotne? Konferencē pētnieki aicinās uz diskusijām par CERS pētījumu secinājumiem

Kurš, kā un kam Latvijā nodrošina daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras saturu? Kā kultūras piedāvājums tiek salāgots ar to, ko sagaida Latvijas iedzīvotāji? Kā izmērīt kultūras vērtību un tās pienesumu tautsaimniecībai? Kāda būs radošo profesiju nākotne? Par šiem jautājumiem pētnieki diskutēs ar no…

Aija Lūse, LKA Kultūras un mākslu institūts

3. septembris, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

Sistēmiskā skleroze Latvijā var būt biežāka, nekā rāda statistika; pētījums atklāj arī biežu nervu bojājumu risku

Sistēmiskā skleroze ir viena no smagākajām autoimūnajām reimatoloģiskajām slimībām. Tās gadījumā mirstība ir apmēram 3,5 reizes augstāka nekā tāda paša vecuma veseliem cilvēkiem. Neraugoties uz slimības nopietnību, tā joprojām ir salīdzinoši maz pētīta, īpaši attiecībā uz dažādiem komplikāciju…

Rīgas Stradiņa universitāte

2. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Elektronikas un datorzinātņu institūtā un LU Rīgas 1. medicīnas koledžā

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Jūnijā ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI…

researchLatvia

1. septembris, 2026. gads