Trīs Latvijas pētnieces 2025. gadā kļūs par prestižās "Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē" laureātēm

Author
Latvijas Zinātņu akadēmija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

25. novembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija kvantu tehnoloģijas humanitārās zinātnes un māksla dabaszinātnes starptautiskā sadarbība

Latvijā par konkursa "Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025" laureātēm kļuvušas trīs jaunās pētnieces – Dr. biol. Monta Brīvība, Ph. D. Jana Kukaine un Mg. phys. Elīna Pavlovska. Iniciatīvu ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu īsteno Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK).

Stipendija Baltijas zinātņu akadēmiju un UNESCO nacionālo komisiju sadarbībā tiek piešķirta Baltijas mērogā – otro gadu to saņem deviņas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, katra saņemot 7 000 eiro atbalstu savas pētniecības turpināšanai.

Bioloģijas zinātņu doktorei Montai Brīvībai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu "Precīzijas medicīna onkoloģijā".

Humanitāro zinātņu doktorei Janai Kukainei 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu "Augu estētika Baltijas laikmetīgajā mākslā: sieviešu stāsti un pieredze".

Doktora grāda kandidātei Elīnai Pavlovskai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu "No divdaļiņu sadursmēm līdz kolektīviem stāvokļiem: elektronu korelāciju analīze mezoskopiskos kolaideros".

LZA prezidents Ivars Kalviņš uzsver: "Baltijas zinātnes attīstībai ir ļoti svarīgi atbalstīt talantīgākās zinātnieces to ceļā uz zinātnes augstākajām virsotnēm, jo sievietēm zinātnē ir grūti konkurēt ar vīriešiem, kuru karjeras izaugsmi daudz mazākā mērā nekā sievietes ietekmē mazuļu ienākšana ģimenēs. Tāpēc Baltijas valstu zinātņu akadēmijas un UNESCO nacionālās komisijas savu iespēju robežās un ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu rīko stipendiju konkursus tieši jaunajām zinātniecēm, kā arī veic pretendenšu snieguma ekspertīzi un izvērtējumu. Mēs varam lepoties ar to, ka Latvijā un visā Baltijā aug patiešām brīnišķīga jauno zinātnieču paaudze, kuras karjeras atbalstam ir jāpaliek mūsu prioritātei arī ilgtermiņā, lai mūsu valstis būtu ilgtspējīgas."

Baltijas valstu stipendija sievietem zinatna 2025 LV.png

“Mūsu strauji mainīgajā pasaulē zinātnes attīstībai ir nozīmīga loma, un atbalsts pētniecībai dod iespējas risināt šī brīža izaicinājumus. Zinātnes atklājumi palīdz mums būvēt nākotnes perspektīvas, kas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti un stiprinās sabiedrības drošību. Stipendijas laureāšu pētījumu tēmas apliecina, cik daudzveidīgs un inovatīvs ir jauno zinātnieču potenciāls,” saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Latvijā stipendijai bija pieteikusies 51 pretendente. 38 pieteikumi tika saņemti zinātņu doktoru konkursam, bet 13 pieteikumi doktora grāda kandidāšu konkursam. 33 pieteikumi tika vērtēti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā, bet 16 pieteikumi – humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pieteikumus vērtēja LZA zinātņu nodaļu ekspertu komisijas, galīgo lēmumu pieņemot LZA un UNESCO LNK kopīgajai ekspertu komisijai. Konkursu “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025” finansiāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Konkursa “Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē 2025” laureātu apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 27. novembrī Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē. Ceremonijā sveiks arī  konkursa laureātes no Igaunijas un Lietuvas.

Par stipendiju

Latvijas Zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas, Lietuvas Zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, UNESCO Igaunijas Nacionālo komisiju un UNESCO Lietuvas Nacionālo komisiju 2024. gadā iedibināta stipendija. Stipendijas mērķis – nacionālajos konkursos izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

Stipendijas laureātes 2024. gadā bija Anne Sauka, Daniela Godiņa, Līga Ignatāne (Latvija), Mari Terva (Mari Tõrv), Kadri-Anna Pankratova  (Kadri-Ann Pankratov), Marju Himma (Marju Himma) (Igaunija), Greta Varkalaitė, Šarūnė Daškevičiūtė, Viltė Janušauskaitė (Lietuva). 

Par UNESCO

UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 194 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.

Par Latvijas Zinātņu akadēmiju

Zinātņu akadēmija Latvijā tika izveidota 1946. gadā. 1990. gada 15. martā tā tika pārveidota par Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), kļūstot par Eiropas valstīm raksturīgu klasiska tipa personālakadēmiju, kas darbojas kā ievēlētu izcilāko zinātnieku un radošo darbinieku kopums. LZA ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes, pētniecības un ekspertīzes centrs, kas veicina zinātnes atpazīstamību, pētniecību un inovāciju, pārstāv Latvijas zinātni starptautiskā vidē, kā arī līdzdarbojas nacionālās identitātes, kultūras un mākslas izcilības kopšanā.  

saistītie raksti

dabaszinātnes pētījumi

Eiropā uzsāks 24 jaunus bioekonomikas projektus: starp tiem arī projekts FIBRIX, kura īstenošanā piedalīsies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Circular Bio-based Europe Joint Undertaking (CBE JU) izziņojis 24 jaunus projektus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas bioekonomikā un paplašināt aprites bioresursos balstītu risinājumu ieviešanu Eiropā. Kopējais investīciju apjoms sasniedz 172 miljonus eiro, aptverot aktivitātes no pirmo industriā…

Latvijas Zinātnes padome

29. maijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Radio SWH TV sāk jaunu raidījumu “Zinātne Latvijā” ar Gustavu Terzenu

Jau šo ceturtdien, 28. maijā, plkst. 20.00 Radio SWH TV ēterā pirmizrādi piedzīvos jauns raidījums “Zinātne Latvijā”. Tajā raidījuma vadītājs Gustavs Terzens tiksies ar spožākajiem pašmāju prātiem, kuru idejas, pētījumi un sasniegumi atbalsojas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.  Jaunais …

Radio SWH

27. maijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts: vieta, kur zinātne sastopas ar inovācijām

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir starptautiski atzīts līderis materiālzinātnē un starpdisciplinārās pētniecības jomās. Jau 48 gadus LU CFI pētījis dažādus materiālus, pārklājumus un ar tiem saistītās inovācijas, izglītojis nākamās zinātnieku paaudzes un …

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

25. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science dabaszinātnes

Latvijas zinātnieki veidos digitālo dvīni: Inovatīvs modelis slimību un piesārņojuma prognozēšanai

Latvijas zinātniskajā vidē ir uzsākts ambiciozs projekts, kura mērķis ir izstrādāt modernu digitālo modeli jeb “digitālo dvīni”. Šis tehnoloģiskais risinājums ļaus precīzāk nekā jebkad agrāk prognozēt dažādu slimību izplatību un vides piesārņojuma riskus, izmantojot jaunākās paaudzes datu apstrādes…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

22. maijs, 2026. gads