Virza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

17. aprīlis, 2026. gads

zinātnes politika

Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā un Zinātniskās darbības likumā. Grozījumi paredz ieviest jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru augstākajā izglītībā, profesionālajā augstākajā izglītībā un zinātniskajā darbībā, veicinot augsti kvalificēta akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla piesaisti.

IZM tīmekļvietnei 1500x860 (69)_1.png
ilustratīvs attēls

Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars uzlabo akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla nodarbinātības nosacījumus, tostarp paredzot iespēju slēgt darba līgumus uz nenoteiktu laiku, kā arī ieviest amatus ar tenūrgaitas un tenūras statusu. Reformas rezultātā akadēmiskā un pētniecības karjera kļūs pievilcīgāka, tiks veicināta personāla piesaiste, tostarp paplašināsies iespējas akadēmiskajā un zinātniskajā darbībā iesaistīt profesionāļus ar nozīmīgu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē, un tādējādi tiks stiprināta akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla atjaunotne. Līdz šim akadēmiskā un pētniecības karjera tika regulētas atšķirīgi, amatu struktūra nebija vienoti veidota un nodarbinātības nosacījumi bija stingrāk regulēti, kā arī nebija sasaistīti ar vienotu karjeras ietvaru, ierobežojot karjeras nepārtrauktību un arī personāla mobilitāti starp institūcijām.

Grozījumu mērķis ir ieviest jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, nosakot akadēmiskās un pētniecības karjeras posmus, tiem atbilstošos akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla amatus, kā arī atlases, nodarbinātības un darba snieguma novērtēšanas principus. Jaunais ietvars stiprinās augstākās izglītības un zinātnisko institūciju konkurētspēju un veicinās Latvijas iesaisti starptautiskajā akadēmiskajā un pētniecības vidē.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: "Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars institūcijām sniegs iespēju plānot cilvēkresursus ilgtermiņā. Tas ir būtiski augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un noturēšanai. Grozījumi nodrošina stabilu pamatu akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla attīstībai un rada priekšnoteikumus kvalitatīvākai augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai."

Lai nodrošinātu pilnvērtīgāku iesaisti akadēmiskajā darbā vai zinātniskajā darbībā, kā arī stratēģiski plānotu cilvēkresursus ilgtermiņā, grozījumi nosaka, ka akadēmiskajam personālam pamatdarbs ir vienā augstskolā vai koledžā, savukārt zinātnes pētnieciskajam personālam – vienā zinātniskajā institūcijā. Tas saglabā iespēju veikt akadēmisko darbu vai zinātnisko darbību citās institūcijās kā akadēmiskajam viespersonālam vai akadēmiskajā viesamatā, institūcijām piesaistot personālu uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu veikšanai. Augstskolām un zinātniskajiem institūtiem tiks dota iespēja ieviest tenūras modeli jeb prognozējamu virzību no zemāka amata uz augstāko, nodrošinot pētniecībā akadēmisko brīvību. Šāda pieeja paplašinās institūciju iespējas veidot akadēmisko un pētniecības karjeru atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un veicinās augsti kvalificēta personāla piesaisti un noturēšanu.

Grozījumu pakotne izstrādāta, balstoties uz Ministru kabineta apstiprināto konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā". Grozījumu izstrādē iesaistījās vairāk nekā 50 augstākās izglītības un zinātnes sektora pārstāvju, tostarp augstskolu, studentu, arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji.Plānots, ka lielākā daļa normu stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī, tostarp normas par akadēmiskās un pētniecības karjeras posmu ieviešanu, amatu struktūras pilnveidi, atlases un ievēlēšanas vai apstiprināšanas kārtības precizēšanu, tenūras modeļa ieviešanu, akadēmiskā viespersonāla un personu uz akadēmiskajiem viesamatiem piesaisti, kā arī datu uzskaites regulējuma pilnveidi. Ar 2029. gada 1. janvāri stāsies spēkā normas par darba snieguma novērtēšanu, ar to saistīto darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtību un nodarbinātības nosacījumiem, tostarp attiecībā uz pamatdarbu vienā institūcijā, savukārt ar 2031. gada 1. janvāri – paaugstinātās kvalifikācijas prasības, nosakot obligātu doktora grāda prasību pētnieka amatam. Paralēli tiks izstrādāti saistītie Ministru kabineta noteikumi.

Ar 14.04.2026 Ministru kabineta apstiprināto likumprojektu paketi: “Grozījumi Augstskolu likumā”, “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” un “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

saistītie raksti

zinātnes politika

OECD un ES PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS KARJERAS APTAUJA 2026

Aicinām Latvijas zinātniekus veltīt desmit minūtes, lai palīdzētu veidot pētniecības un attīstības karjeru nākotni!Jūs esat viens no miljoniem pētniecības un attīstības jomas profesionāļu visā pasaulē, kuri ar savu darbu veicina zinātnes un inovāciju attīstību. Politikas veidotāju lēmumi ietekmē ap…

OECD

18. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes inovācija zinātnes politika

Izsludināta Pēcdoktorantūras pētījumu piektā atlases kārta

Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” piekto pētniecības pieteikumu atlases kārtu.  Piektās atlases kārtas mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnisko kapacitāti un ve…

Latvijas Zinātnes padome

14. septembris, 2026. gads

zinātnes politika kvantu tehnoloģijas

Kvantu pētniecība iegūst jaunu platformu – atklāts Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centrs

10. septembrī Latvijas Universitātē (LU) atklāts Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centrs (LKIKC) – jauna, valsts mēroga struktūrvienība, kas izveidota, lai stiprinātu kvantu zinātnes un tehnoloģiju attīstību Latvijā. Centrs apvienos un atbalstīs ne tikai LU pētniekus, bet arī citu Latvijas u…

Latvijas Universitāte

10. septembris, 2026. gads

science zinātnes politika

Apstiprināts jauns regulējums valsts zinātnisko institūciju radīto inovāciju komercializācijai

Otrdien, 14. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja jaunu regulējumu, kas veidos skaidru un mūsdienīgu tiesisko ietvaru zinātnes rezultātu pārnesei uz tautsaimniecību, kas veicinās inovāciju attīstību, sadarbību ar uzņēmumiem un publiski finansētu pētījumu radītās vērtības efektīvāku izmantošanu. T…

Izglītības un zinātnes ministrija/ Research Latvia

14. jūlijs, 2026. gads