Pāris gadu laikā Latvijas uzņēmumu skaits Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) piegādātāju datubāzē ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 32 līdz 78. Tāpat Latvijas uzņēmumiem ir labi panākumi CERN pasūtījumu izpildē un pilotprojektos, piemēram, “Sorsera” šobrīd pilotprojektā izstrādā aģentiskā mākslīgā intelekta risinājumu, ko varētu ieviest CERN iepirkumu un piegādātāju iesaistes procesos.
Lielās Eiropas zinātņu organizācijas, piemēram, CERN un Eiropas Kosmosa aģentūra, ir inžiniertehniski sarežģītas un dārgas infrastruktūras labaratorijas, tāpēc vairākas valstis kopīgi iegulda to izveidē un uzturēšanā – neviena valsts individuāli nespēj to atļauties. Taču Latvijas industrijas pārstāve CERN Alise Pīka-Ozola uzver, ka nepietiek ar finansiālu ieguldījumu – jābūt arī atbilstošai zinātniskajai kapacitātei. Kopš 2021. gada arī Latvija ir CERN asociētā dalībvalsts, un uz šo mērķi tika iets gadiem ilgi, veidojot un stiprinot savu daļiņu fizikas kapacitāti. Par pilntiesīgu CERN dalībvalsti Latvija plāno kļūt 2029. gadā.
“Jāsaprot, ka, esot jau CERN asociētajai dalībvalstij, CERN ir Latvijas laboratorija – es varu iet runāt ar CERN cilvēkiem kā pilntiesīga partnere. Uz to mudina arī CERN, uzsverot, ka šī ir mūsu laboratorija un aicinot iepazīties ar visām iespējām, kas pieejamas,” saka A. Pīka-Ozola.
A. Pīkai-Ozolai ir trīs amati – papildu esošajam amatam kā Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības vadītājai Ženēvā, viņai ir trīs Izglītības un Zinātnes ministrijas deleģējumi – pārstāvēt Latviju CERN Finašu komitejā, strādāt kā Latvijas industrijas koordinatoram un delegātam zināšanu pārneses forumā.
“Šajos divos gados, esot uz vietas CERN, mans galvenais uzdevums ir bijis vairot Latvijas uzņēmumos izpratni par CERN un to, kā iesaistīties šādu lielu organizāciju iepirkumos un pētniecības un attīstības projektos. Kā arī otrādi – vairot CERN zināšanas par Latvijas nozarēm un zinātņietilpīgiem uzņēmumiem, kuri var iesaistīties iepirkumos un projektos. Tas diezgan veiksmīgi ir sasniegts – Latvijas uzņēmumu skaits CERN piegādātāju datubāzē ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes,” saka A. Pīka-Ozola.
Viņa organizē arī Latvijas uzņēmumu vizītes CERN – tad atbraukušajiem rodas pavisam cita izpratne par to, ar ko tieši nodarbojas šī lielā organizācija. “Izveidot šādu pozīciju no valsts puses bija ļoti pareizs un tālejošs solis, jo klātesamība dod dažādas priekšrocības – ne visām valstīm ir savi pārstāvji te uz vietas CERN. Ikdienā esot šeit, man ir iespēja uzzināt precīzāku informāciju par plānotajiem projektiem un iepirkumiem, turklāt vairāk, nekā rakstīts projektu tehniskajā specifikācijā mājaslapā. Tikai aprunājoties klātienē tieši ar iesaistītajiem speciālistiem var uzzināt patiesās vajadzības,” saka A. Pīka-Ozola.
Sadarbība ir iespējama dažādos veidos
CERN ar uzņēmumiem sadarbojas dažādi – iepirkumos, pilotprojektos un veicot pasūtījumus. Organizācijas gada budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, no kuriem puse paredzēta iepirkumiem. Taču iepirkumu process var būt ilgs un smagnējs. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas uzņēmumi CERN iepirkumos ir ieguvuši vairāk nekā 600 tūkstošus eiro.
“Pirmajā brīdī tā nešķiet liela summa, bet jāņem vērā, ka uzņēmumi un Latvija kopumā šajā procesā iegūt nenovērtējamas zināšanas,” uzsver A. Pīka-Ozola.
Pirms “lielajiem” iepirkumiem bieži vien ir pilotprojekti, kas maziem uzņēmumiem ir labs veids, kā sākt iepazīšanos ar CERN. Protams, pilotprojektos līguma summas nav tik lielas kā iepirkumos. Tāpat reizēm sadarbība ir bez finansiāla seguma – abas puses sadarbojas kā partneri, kur uzņēmumam ir iespēja notestēt savu risinājumu nebijušos apstākļos. “Tas ir abpusēji izdevīgi,” saka A. Pīka-Ozola.
Saistībā ar ierobežojumiem, cik plaši Latvijas uzņēmumi var iesaistīties iepirkumos, pagaidām lielāka aktivitāte vērojama CERN sadarbībā ar precīzijas mašīnapstrādes un metālapstrādes uzņēmumiem, kuri veic pasūtījumus vērtībā līdz 50 tūkstošiem eiro. Ja CERN metālapstrādes darbnīcai “CERN MME Machining Workshop” ir kāds projekts, kurā organizācija meklē piegādātājus, šī ir laba iespēja Latvijas uzņēmumiem. Piemēram, nesen šādā veidā sadarbību ar CERN sāka uzņēmums, kas spēja nodrošināt specifisku metālapstrādes pakalpojumu saistībā ar stiklašķiedru. “Šī ir tā labā lieta, esot šeit uz vietas. Šeit es kafijas pauzē no kolēģiem varu uzzināt, ko tieši viņi meklē un piedāvāt palīdzēt atrast piegādātāju Latvijā,” skaidro A. Pīka-Ozola.
Iespējas iesaistīties iepirkumos ir ierobežotas
Ņemot vērā, ka Latvija pagaidām ir CERN asociētā dalībvalsts, Latvijas uzņēmumi var pretendēt uz dalību iepirkumos tikai par tādu naudas summu, cik valsts ir iemaksājusi CERN budžetā kā savu līdzmaksājumu. Tāpēc iespējas iesaistīties liela apmēra iepirkumos ir ļoti ierobežotas.
“Ņemot vērā, ka Latvija pagaidām ir CERN asociētā dalībvalsts, mums ir uzlikti tā saucamie iepirkuma griesti. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi var pretendēt uz dalību iepirkumos tikai par tādu naudas summu, cik valsts ir iemaksājusi CERN budžetā kā savu līdzmaksājumu. Latvija pašreiz ik gadu iemaksā CERN budžetā aptuveni 1,06 miljonus Šveices franku un lielākā daļā pašreizējo iemaksu tiek veltītas Latvijas pētnieku un darbinieku atalgojumam, samazinot iepirkumu iespējas uzņēmējiem. Tas mainīsiet tiklīdz Latvija kļūs par pilnvērtīgu CERN dalībvalsti un šo iepirkuma griesti vairs nebūs,” norāda A. Pīka-Ozola.
Lai visas valsts no dalības CERN saņemtu vienlīdz taisnīgu atdevi, organizācija seko līdzi, kāda ir pilntiesīgo un asociēto dalībvalstu iesaiste un tai ir ierobežotā iepirkuma procedūras mehānisms, kā atbalstīt iepirkumos vājāk pārstāvēto valstu uzņēmumus. Piemēram, ja šīs procedūras ietvaros par iespēju būt par CERN piegādātāju konkurēs divu dažādu valstu uzņēmumi, no kuriem viens ir no valsts, kas jau ļoti aktīvi piedalās CERN iepirkumos, organizācija pievērsīs uzmanību tam, lai tad, ja vien piedāvājums ir līdzvērtīgs, līgumu var iegūt uzņēmums no valsts, kuras uzņēmumi konkrētajā gadā ir saņēmuši mazāk CERN iepirkumu.
“Šis organizācijai ir milzīgs izaicinājums – radīt konkurenci iepirkumos, vienlaikus izvēloties labāko piedāvājumu, nevis no tās valsts, kura vēl nav “iztērējusi” sev paredzēto finansējumu. Tāpēc CERN visu laiku ir ciešā kontaktā ar valstu pārstāvjiem, lai būtu lietas kursā par to, ko katra valsts var piedāvāt,” uzsver A. Pīka-Ozola.
Klātienē uzzina to, kas vēl nav zināms publiski
Viens no sasniegumiem, ar ko A. Pīka-Ozola uztver kā lielu panākumu, ir Latvijas jaunuzņēmuma “Sorsera” pilotprojekts par aģentiskā mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu CERN iepirkumu un piegādātāju iesaistes procesos.
“Es biju padzirdējusi, ka CERN vēlas izmantot mākslīgā intelekta rīkus savas organizācijas iepirkumu darba efektivizācijai. Tāpat es zināju, ka “Sorsera” izstrādā risinājumu iepirkumu vadībai. Tāpēc es nolēmu abas puses iepazīstināt,” saka A. Pīka-Ozola.
Protams, pagāja laiks, lai saprastu CERN vajadzību, kas nekur iepriekš nebija izskanējusi, iepazīstinātu CERN pārstāvjus ar Latvijas uzņēmumu, norunātu tikšanos. “CERN datubāze ir daļēji publiska un “Sorsera” pārstāvji bija ļoti labi sagatavojušies – izanalizējuši pieejamos datus un sagatavojuši risinājuma demonstrācijas versiju, ko CERN pārstāvji varēja apskatīties un izmēģināt jau pirmajā iepazīšanās zvanā. Man ir īpašs lepnums par “Sorsera”. Es ceru, ka pēc laika šis pilotprojekts pārvērtīsies reālā iepirkumā,” norāda A. Pīka-Ozola.
Ilgtermiņa ieguldījums
Pārstāvot Latviju CERN un runājot ar visdažādākajiem uzņēmumiem, A. Pīka-Ozola ir novērojusi, ka nereti Latvijas uzņēmumi nav gatavi ieguldīties pētniecībā un attīstībā, ja vien neredz no tā garantētu labumu pārskatāmā nākotnē, piemēram, jau tuvākā gada laikā.
“Un šis ir liels izaicinājums – tūlīt naudu kontā nav iespējams ieraudzīt. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums,” uzsver A. Pīka-Ozola.
Viņa piebilst, ka turpmāk arvien vairāk Eiropas fondu finansējums būs pieejams inovācijām. Tas nozīmē, ka uzņēmēji savā ziņā būs spiesti pievērsties inovācijām un sarežģītām tehnoloģijām, ja tie vēlēsies Eiropas fondu finansējumu un iekļaušanos nākotnes tehnoloģiju vērtību ķēdēs.
Vienlaikus A. Pīka-Ozola ir novērojusi pozitīvu tendenci – Latvijā ir gana daudz uzņēmumu, kas saskata potenciālu zinātnē un ir gatavi attīstīt zinātniski ietilpīgas tehnoloģijas ar komerciālu pielietojumu. “Un tam ir panākumi – uz “TechChill” un “Deep Tech Atelier” konferencēm brauc arvien nopietnāki investori, un tas ir saistīts ar to, ka Latviju sāk uztvert kā valsti, kur uzņēmēji attīsta zinātniski ietilpīgas tehnoloģijas. Latvija un jau kā CERN asociētā dalībvalsts un mūsu uzņēmumi tiek uztverti kā nopietni tehnoloģiju attīstītāji un inovāciju partneri, ne tikai kā piegādātāji. Kā apliecinājums tam ir rudenī paredzētais starts kopstendā ar zviedru, norvēģu un igauņu uzņēmumiem un organizācijām forumā “Big Scienc Business Forum 2026″. Forums notiek reizi divos gadus citā Eiropas valstī un apvieno visas Eiropas zinātņu infrastruktūras organizācijas ar industriju, lai pārrunātu nākotnes projektus un tuvākos iepirkumus. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā esmu izveidojuši ciešus kontaktus, bieži sadarbojamies, jo kopā esam redzamāki un spēcīgāki citu Eiropas partneru acīs,” teic A. Pīka-Ozola.
CERN sadarbojas arī ar jaunuzņēmumiem. Organizācijai ir īpaša programma “CERN Venture Connect”, kurā tā dod iespēju uzņēmumiem izmantot CERN radītās inovācijas jaunos produktos un risinājumos.
“Nosacījumi ir diezgan draudzīgi – kad jaunuzņēmuma apgrozījums sasniedz vienu miljonu eiro, CERN vēlas saņemt 2% kapitāldaļu, vienlaikus atbalsta šo inovāciju ieviešanu ar saviem ekspertiem un sniedz pieeju riska kapitāla partneru tīklam, kuri var palīdzēt ar tālāku izaugsmes finansējumu. CERN mērķis nav pelnīt no šīm tehnoloģijām, bet gan rūpēties par to, lai tās kalpotu plašākai sabiedrībai,” piebilst A. Pīka-Ozola.
Vairāk par CERN un citu zinātnes organizāciju piedāvātajām iespējām varēs uzzināt zinātniski ietilpīgo tehnoloģiju konferences Deep Tech Atelier diskusijā “Inside Access: How Deep Tech Startups Actually Break into CERN, ESA & EU Funding Systems”. Konference norisināsies 14. un 15. maijā Rīgā.
***
Raksta tapšana finansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība projekta finansējumu.
