Āfrikas cūku mēris: ar žogiem vien nepietiek

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

14. decembris, 2024. gads

sabiedrības veselība

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir pārskatījusi un identificējusi Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska un preventīvos faktorus mājas cūkām un mežacūku populācijās.

Jaunākie EFSA dati liecina, ka žogi var palīdzēt kontrolēt ĀCM izplatību mežacūku vidū, bet, lai panāktu maksimālu efektivitāti, tie jāizmanto kopā ar citiem drošības pasākumiem. Tāpat EFSA norāda uz insektu potenciālo lomu vīrusa izplatībā, bet nepieciešami turpmāki pētījumi.

EFSA ziņojuma galvenie secinājumi:

  • Lai efektīvi kontrolētu ĀCM izplatību mežacūku populācijā, žogu uzstādīšana jāapvieno ar mežacūku nomedīšanu un beigto mežacūku aizvākšanu. Dabiskie šķēršļi, piemēram, lielas upes vai pilsētu teritorijas, kā arī ceļu infrastruktūra  var ierobežot mežacūku pārvietošanos.
  • Tika izskatīta iespēja izmantot imunokontracepcijas vakcīnu mežacūku populācijas samazināšanai. Taču, lai izstrādātu drošu un efektīvu šādu perorālu vakcīnu, ir vajadzīgi papildu pētījumi un jāņem vērā ilgtermiņa ietekme uz vidi.
  • Lai gan ērces pēdējo desmit gadu laikā ES nav izplatījušas šo vīrusu, tomēr citu asinssūcēju kukaiņu (odu, mušu un dunduru) loma joprojām ir neskaidra, un tā ir jāturpina pētīt.
  • Mājas cūku novietnēs ļoti svarīgi ir nodrošināt stingrus biodrošības pasākumus, lai novērstu vīrusa izplatīšanos saimniecībās, piemēram, pakaišu drošu uzglabāšanu un aizsargtīklu izmantošanu pret insektiem, jo īpaši ĀCM skartajās teritorijās.

Ar pilno ziņojumu iepējams iepazīties šeit

Foto: Pixabay.com

saistītie raksti

dabaszinātnes sabiedrības veselība science

Iepazīsti jauno zinātnieci – Dagnija Tupiņa

Dagnija Tupiņa ir mikrobioloģe un pētniece Nacionālajā pētniecības un inovāciju centrā (NIRI)*, kur viņa īsteno pēcdoktorantūras projektu “B. burgdorferi flagellas apkakles un motora proteīnu strukturālā raksturošana”. Dagnijas darbs saistīts ar vakcīnu izstrādi Laima slimības novēršanai, kas ir vi…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

14. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība medicīna

Nākotnes medicīna – rentgens pie zobārsta varētu brīdināt arī par osteoporozi

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobār…

lsm.lv

9. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Mēs nevaram vienkārši dzert brīnumtabletītes. Ko mikrobioma pētījumi atklāj par mūsu pašsajūtu

Vai mūsu pašsajūta tiešām var būt cieši saistīta ar miljardiem mikroorganismu, kas dzīvo zarnu traktā? Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) vadošā pētniece, Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore un pētniecības platformas "BioPhoT" projekta "SynGABA" vadītāja Ilze Elbere un b…

delfi.lv, radio SWH raidījums "Latvija zinātnē"

1. jūlijs, 2026. gads