ASV sekmīgi testē inovatīvu asfaltu, kura "recepti" izstrādā RTU zinātnieki

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

9. janvāris, 2025. gads

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, turpinot attīstīt tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu riepu gumiju, izstrādā jaunu efektīvu metodi, kas padara ceļa segumu pat divas līdz trīs reizes izturīgāku pret risu un plaisu rašanos, bet ceļu būves nozari – ilgtspējīgāku. Tehnoloģija sekmīgi testēta ne vien Latvijā, bet pirmo reizi arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). RTU laboratorijās top "receptes" arī citu valstu ceļiem.

Pirmais eksperimentālais ceļa posms ASV uzbūvēts Kanzassitijā, izmantojot asfaltbetona īpašības uzlabojošu modifikatoru un tehnoloģiju, kas jau izmēģināta arī Latvijā.

53865019235_916bb4cf42_o.jpg
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

Viļānu novadā sadarbībā ar SIA "Vlakon" aizvadītajā gadā izgatavota un uz ceļa liela dolomīta karjera tuvumā, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ieklāta eksperimentālā asfaltbetona partija. Tas kļuva par trešo "riepu asfalta" ceļu Latvijā. 

ASV un Latvijā izmantotais ELTC (End of Life Tire Compound) modifikators izgatavots no devulkanizētas nolietotu riepu gumijas, RTU zinātniekiem sadarbojoties ar ASV uzņēmumu "Rubbintec" un Lietuvas kompāniju "Polylema". Modifikators tiek pievienots tieši asfaltbetona maisījuma ražošanā, izmantojot tā dēvēto sauso metodi. Jaunā modifikācijas tehnoloģija spēj uzlabot ceļa seguma īpašības ļoti īsā ražošanas laikā – līdz vienai minūtei.

"Tehnoloģijas ieviešana ir vienkārša un neprasa būtiskas investīcijas, jo nav nepieciešama atsevišķa modifikācijas mezgla izveide, tādēļ to iespējams īstenot jebkurā asfaltbetona ražotnē. Būvējot iepriekšējos ceļu posmus, izmantojām slapjo metodi, kad atsevišķā mezglā vispirms tika modificēts bitumens, ko pēcāk pievienoja minerālmateriālam, ražojot asfaltbetonu. Bitumena modifikācijai vajadzēja vienu, pat divas stundas. Jauno tehnoloģiju var salīdzināt ar cukura pievienošanu tējai. Iepriekš mums cukurs bija ilgi jāmaisa, līdz tas izšķīda, tagad tas izkūst uzreiz, būtiski samazinot enerģijas patēriņu," skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta vadošais pētnieks Viktors Haritonovs

web-researchLatvia-zinatne-Latvijai-vizualis (11).png
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

Būvniecības inženierzinātņu institūta un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieku komanda turpina izstrādāt "receptes", kas atbilstu arī Izraēlas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Vācijas ceļu būvniecības prasībām.

"Mums ir liela pieredze un metodes modificēta bitumena kompozīciju izgatavošanā un raksturošanā. Mēs izstrādājam un pārbaudām simtiem bitumena recepšu, izvērtējam materiāla īpašības, īpaši reoloģiju – viskozitāti, plasticitāti, elastību utt. Pārbaudām modifikatoru iestrādi, modelējam tā uzvedību izgatavošanas procesā un ekspluatācijā," stāsta Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Remo Merijs-Meri. RTU zinātniskais aprīkojums ļauj, piemēram, 24 stundu laikā imitēt bitumena nolietošanos uz ceļa septiņu līdz desmit gadu laikā.

RTU zinātnieku veikums veicina aprites ekonomikas un ilgtspējas principu iedzīvināšanu ceļu būves nozarē.

"Mums ir būtiski, lai, zaļajai komponentei kļūstot par obligātu prasību ceļu būves iepirkumos, nozares uzņēmumi būtu konkurētspējīgi," saka V. Haritonovs.

Jau šobrīd inovatīvā tehnoloģija konkurē ar fosilās izcelsmes polimēriem, vēl izdevīgāka tā kļūs, kad iepirkumos būs jāapliecina ne vien izmantoto materiālu ekspluatācijas īpašības, bet arī to minimālā ietekme uz vidi. 

53865018895_f5b2e6b670_o.jpg
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

RTU publicitātes bildes pieejamas tiešsaistē.

saistītie raksti

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valst…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads