Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespējami, tāpēc palīgā nāk zinātne.
Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ķīmijas nodaļas pētnieku grupa (Dr. Vitālijs Lazarenko, Prof., Dr. chem. Arturs Vīksna, Mg. chem. Māris Bērtiņš, Mg. chem. Krišs Dāvids Labsvārds un Vladlens Laškovs) izstrādā ātru un efektīvu pieeju medus autentiskuma pārbaudei, izmantojot metodi ar sarežģītu nosaukumu – elektroķīmiskā impedances spektroskopija (EIS). Vienkāršāk sakot, tā ļauj "izmērīt", kā medus reaģē uz ļoti vāju elektrisko signālu.
Kāpēc šī metode darbojas? Medus nav tikai cukurs – tas satur arī organiskās skābes, minerālvielas, fermentus un citus bioloģiski aktīvus savienojumus. Šīs vielas ietekmē medus spēju vadīt elektrību. Ja medum pievieno cukura sīrupu, mainās tā ķīmiskais sastāvs, un līdz ar to arī elektriskās īpašības.
Mērījuma laikā medus paraugā ievieto divus platīna elektrodus un caur to laiž ļoti vāju maiņstrāvu pie dažādām frekvencēm. Ierīce reģistrē tā saukto impedanci jeb komplekso pretestību. Pēc tam dati tiek analizēti ar matemātisku modeļu palīdzību, tā nosakot konkrētus parametrus.
Pētījumā tika identificēti divi būtiski rādītāji – šķīduma pretestība un lādiņa pārneses pretestība. Konstatēts, ka, palielinoties pievienotā sīrupa daudzumam, ievērojami pieaug šķīduma pretestība. Tādējādi iespējams konstatēt viltojumu, savukārt lādiņa pārneses pretestība dažādiem medus veidiem atšķiras, tas paver iespēju nākotnē noteikt arī medus izcelsmi.
Visam analīzes procesam nepieciešamas tikai dažas minūtes un tas neprasa sarežģītu parauga sagatavošanu. Tomēr, lai šo metodi pilnvērtīgi ieviestu medus autentiskuma pārbaudē ikdienā, vēl nepieciešami vairāki soļi. Pirmkārt, jāizveido plaša medus paraugu datubāze ar elektroķīmiskajiem raksturlielumiem. Tā ļautu nodrošināt ātrus un uzticamus salīdzinājumus, ne tikai nosakot medus viltojumu, bet arī tā izcelsmi. Otrkārt, nepieciešama iekārtas optimizācija, piemēram, aizstājot platīna elektrodus ar laboratorijā izstrādātu sensoru, kas varētu uzlabot jutību un samazināt izmaksas. Ja šie uzlabojumi tiks īstenoti, metode nākotnē varētu kļūt par konkurētspējīgu un plaši izmantotu risinājumu medus viltojumu noteikšanā.
Pētījums tapis LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē projekta "Elektroķīmija nākotnei: Izglītības un zinātnes attīstība” ietvaros. Finansēts LU fonda projekta konkursā "MikroTik projektu konkursam dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā".
