Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pārtikas drošībai, gan lauksaimnieku ilgtspējīgai darbībai.

Augu stresa agrīna noteikšana.jpg
Attēlam ir ilustratīva nozīme.  Avots: pexels.com.

Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka lielākā daļa pašlaik pieejamo augu stresa diagnostikas metožu ļauj konstatēt stresu tikai tad, kad jau parādījušās redzamas bojājumu pazīmes, vai arī to izmantošanai nepieciešami laboratorijas apstākļi. Tas padara šīs metodes grūti pieejamas ikdienas lauksaimniecības praksē, īpaši mazajās saimniecībās.

Tomēr augi uz stresu reaģē daudz agrāk, nekā tas ir pamanāms ar aci. Kad augs nonāk stresa stāvoklī, vispirms reaģē tā fotosintēzes aparāts, mainoties hlorofila fluorescences signāliem. Šīs ļoti smalkās izmaiņas iespējams reģistrēt, izmantojot hlorofila fluorescences spektroskopiju – metodi, kas ir ātra, neinvazīva un piemērota lietošanai tieši laukā vai siltumnīcā. Līdzīgi kā cilvēka elektrokardiogramma ļauj konstatēt veselības izmaiņas vēl pirms klīnisko simptomu parādīšanās, arī fluorescences signāli sniedz agrīnu informāciju par auga fizioloģisko stāvokli.

Stresa apstākļos augos vienlaikus palielinās antioksidatīvā jeb antiradikāļu aktivitāte, kas raksturo auga spēju neitralizēt brīvos radikāļus un saglabāt dzīvotspēju. Apvienojot hlorofila fluorescences datus ar antioksidatīvās aktivitātes indikatoriem, iespējams izveidot visaptverošu augu stresa "portretu", kas nodrošina ātru, jutīgu un praktiski izmantojamu diagnostiku.

Tomēr savlaicīga diagnostika ir tikai pirmais solis. Ne mazāk svarīga ir augu stresa izturības palielināšana. Šajā kontekstā nozīmīga loma ir dabiskajiem biostimulantiem – humātiem, kas spēj mazināt stresa reakcijas un palielināt augu adaptīvo potenciālu. Tas paver iespēju pāriet no reaģēšanas uz stresu uz preventīvu stresa pārvaldību lauksaimniecībā.

Pētījumi tiks veikti ar gurķiem (Cucumis sativus L.) – kultūraugu, kas ir gan ekonomiski nozīmīgs, gan īpaši jutīgs pret klimata svārstībām, tādējādi īpaši piemērots stresa pētījumiem.

Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt integrētu augu stresa diagnostikas ekspresmodeli, kas nodrošina savlaicīgu augu stresa noteikšanu, ļauj zinātniski pamatoti novērtēt un optimizēt biostimulantu lietošanu, vienlaikus nodrošinot iegūto datu integrāciju digitālajās uzraudzības sistēmās un veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības principu ieviešanu praksē.

Šis pētījums ir mēģinājums “iemācīties sadzirdēt” augus vēl pirms tie sāk zaudēt savu vitalitāti un līdz ar to arī ražu, veidojot zinātniski pamatotu pamatu ilgtspējīgākai un precīzākai lauksaimniecības praksei.

Pētījums tiek īstenots projekta "Ekspresmetodes izstrāde augu stresa agrīnai noteikšanai un stresa izturības paaugstināšanai" EXPLORERS (1.1.9/LZP/2/25/196) ietvaros.

saistītie raksti

pētījumi

Veikts pētījums par kortikosteroīdu izraisītajām morfofunkcionālajām pārmaiņām suņu aknās un to reversijas iespējām

24. augustā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē (LBTU VMF) promocijas darbu "Kortikosteroīdu izraisītās morfofunkcionālās izmaiņas aknās un to reversijas iespējas suņiem / Corticosteroid-induced morphofunctional changes in liver and their reversal potential…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

26. augusts, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātne

Latvijas zinātnes un inovāciju ekosistēmas pārstāvji aicināti izteikt viedokli par EIT nākotni

Eiropas Komisija aicina zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības ekosistēmas pārstāvjus sniegt viedokli par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) regulas un EIT Stratēģiskās inovācijas programmas pārskatīšanu. EIT ir nozīmīga Eiropas Savienības (ES) inovācijas ekosistēmas daļa, kas ap…

Latvijas Zinātnes padome

21. augusts, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

LU CFI jauns Horizon Europe projekts ilgtspējīgai bateriju pārstrādei

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir kļuvis par daļu no jauna Horizon Europe projekta CIRCULOOP (High-Throughput Circular Closed-Loop Direct Recycling for Low-Value Battery Chemistries in European Gigafactories). Ar BATT4EU partnerības atbalstu tiek uzsākts trīs gadu darbs…

Latvijas Universitāte

21. augusts, 2026. gads

inovācija zinātne

Latvijas jaunuzņēmums attīsta zemūdens dronus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai

Latvijas zinātnē balstīto tehnoloģiju jeb Deep Tech jaunuzņēmums SIA “SUBmerge Baltic” attīsta autonomus zemūdens dronus, kas paredzēti infrastruktūras pārbaudēm, ostu drošībai, hidrogrāfijai, atmīnēšanai un citiem sarežģītiem zemūdens uzdevumiem. Uzņēmums tirgū darbojas kopš 2022. gada, pirmos dar…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

20. augusts, 2026. gads