LU CFI jauns Horizon Europe projekts ilgtspējīgai bateriju pārstrādei

Author
Latvijas Universitāte

21. augusts, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir kļuvis par daļu no jauna Horizon Europe projekta CIRCULOOP (High-Throughput Circular Closed-Loop Direct Recycling for Low-Value Battery Chemistries in European Gigafactories). Ar BATT4EU partnerības atbalstu tiek uzsākts trīs gadu darbs, lai izstrādātu bateriju tiešās pārstrādes platformu. 

Mašīnas, kas pārstrādā baterijas
Ilustratīvs attēls

Eiropai strauji paplašinot bateriju ražošanas jaudas gigarūpnīcās, pat līdz 10% no saražotā apjoma kļūst par ražošanas atgriezumiem un brāķiem. Tradicionālās pirometalurģiskās un hidrometalurģiskās pārstrādes metodes patērē pārāk daudz enerģijas un ir ekonomiski neizdevīgas bateriju ķīmiskajiem sastāviem ar zemu materiālo vērtību, piemēram, litija dzelzs fosfātam (LFP) un litija mangāna dzelzs fosfātam (LMFP). 

CIRCULOOP mērķis ir saglabāt katodmateriāla struktūru, atgūt vairāk nekā 90% katodmateriālu un atjaunot to elektroķīmiskās īpašības gandrīz līdz sākotnējam līmenim. Tehnoloģiskais ietvars apvienos aukstās gāzes delamināciju, atdalīšanu ar videi draudzīgiem šķīdinātājiem un redoks-reģenerāciju.  

Pēc integrēšanas rūpnīcu darba procesos šī platforma samazinās enerģijas patēriņu, katru gadu saglabās materiālu vērtību desmitiem miljonu eiro apmērā un stiprinās Eiropas stratēģisko autonomiju izejvielu jomā. 

Projekta konsorciju koordinē Spānijas pētniecības centrs EURECAT, un tas apvieno 8 partnerus no Spānijas, Vācijas, Portugāles, Beļģijas, Lielbritānijas un Latvijas. 

LU CFI sniegs pētniecisko atbalstu elektrodu delaminācijas, šķīdinātāju atdalīšanas un katodu materiālu reģenerācijas uzdevumos. Tāpat institūts vada divas darba paketes, kuru ietvaros kopā ar partneriem top rūpnieciskās ieviešanas ilgtspējas novērtējums. Enerģijas materiālu laboratorijas vadītāja Ginta Kučinska vadībā LU CFI komanda izstrādās 10-15 praktiskus projektēšanas noteikumus bateriju ražotājiem tiešai bateriju pārstrādei (Design for Direct Recycling – DfDR), kas pilnībā atbilst ES Bateriju regulai 2023/1542. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija zinātne

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola laiž klajā starptautisku zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (Riga Nordic University; RNU) sākusi izdot jaunu zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences (IAS), kas veidots kā platforma augstas kvalitātes pētniecības projektu inženierzinātņu, datorzinātņu un vadības zinātņu popularizācijai, kā arī starpdisciplinār…

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola

5. oktobris, 2026. gads

zinātne zinātnes politika

Latvijas zinātnes kopienu aicina novērtēt pētniecības vidi Latvijā

Kā zinātnes kopiena vērtē darba vidi Latvijā, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ikdienā un profesionālajā attīstībā un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami? Lai iegūtu plašāku priekšstatu par situāciju no tajā strādājošo skatpunkta, Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministri…

Latvijas Zinātnes padome

1. oktobris, 2026. gads

zinātne

Latvijā taps 10 miljonu eiro vērts aizsardzības MI pētniecības centrs

Eiropas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums “NestAI” paziņojis par jauna pētniecības un izstrādes (R&D) centra atvēršanu Latvijā. Projekta ietvaros uzņēmums tuvākajos gados plāno investēt 10 miljonus eiro un izveidot komandu līdz 30 zinātniekiem un inženieriem, lai attīstītu mākslīgā intelekta (M…

kursors.lv

29. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātne

Laima Vēvere par darbu zinātnē un Latvijā radītu materiālu nesējraķetei “Ariane 6”

Laima Vēvere zinātnē nonāca, meklējot profesiju, kurā nebūtu rutīnas. Jau 15 gadus viņa strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) un pēta no atjaunojamām izejvielām iegūstamus poliuretāna materiālus, tostarp to izmantošanu kriogēnajā izolācijā. Viņas un kolēģu izstrādātie izolācijas …

Izglītības un zinātnes ministrija

28. septembris, 2026. gads