Mūsdienās zinātne arvien biežāk kļūst par tiešu sabiedrības pārmaiņu virzītāju. Pētnieki rada jaunas zināšanas un palīdz ieviest risinājumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina ilgtspējīgu attīstību. Viena no daudzsološākajām pieejām ir imitējošā modelēšana, kuru pārstāv Vidzemes Augstskolas (ViA) pētnieks Ph. D. Oskars Java. Šī metode tiek sekmīgi izmantota, lai risinātu gan reģionālus, gan globālus izaicinājumus.
Imitējošā modelēšana ir pieeja, ar kuras palīdzību drošos un kontrolētos apstākļos var atveidot reālu sistēmu darbību, lai tās varētu pētīt, prognozēt un optimizēt. Tā arvien plašāk tiek pielietota dažādās nozarēs, tostarp būvniecībā, enerģētikā, transportlīdzekļu izstrādē un vides aizsardzībā.
“Mans lielais mērķis ir izveidot vairākas spēcīgas zinātniskās grupas ar pietiekamu cilvēkresursu un zināšanu kapacitāti, lai mēs varētu palīdzēt sabiedrībai un risināt tās problēmas,” uzsver Ph. D. Oskars Java,
kurš ir ViA Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors un aktīvi iesaistās augstskolas pētniecības attīstībā, veicinot gan starptautisku sadarbību, gan praktisku inovāciju ieviešanu.

Pēdējos gados ViA vairāk nekā puse darbības ir veltīta pētniecībai, un tā kļuvusi ciešāk saistīta ar sabiedrību un uzņēmējdarbību. Oskars Java, būdams arī doktora studiju programmas vadītājs un ViA Senāta priekšsēdētājs, rosina gan jaunu zinātnisko projektu attīstību, gan starptautisku sadarbību. Viens no viņa stratēģiskajiem projektiem ir jaunas starptautiskas doktorantūras programmas izveide kopā ar Ventspils Augstskolu zinātniskajā partnerinstitūcijām Austrijā un Portugālē.
Pētnieks ir pārliecināts, ka zinātnei jāsniedzas ārpus akadēmiskās vides:
“Īstenībā katram zinātniekam būtu nedaudz jābūt arī influencerim. Ja tu gribi sasniegt to ietekmi, tad ir jādara vairāk nekā prasa projekti – ir daudz jākomunicē ne tikai ar pētniekiem, bet arī ar sabiedrību kopumā.”
Viens no aktuālajiem ViA pētniecības virzieniem, kurā iesaistīta O. Javas komanda, ir videi draudzīgu kuģu tehnoloģiju izstrāde. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Francijas uzņēmumu ViA izstrādā ūdeņraža šūnu dzinējus piekrastes zvejas kuģiem, kas būtiski samazinās izmešus un vibrācijas, uzlabojot zvejnieku darba apstākļus un samazinot ietekmi uz vidi. “Potenciāls ir ļoti liels – jaunā tehnoloģija ļaus samazināt zvejas kuģu izmešu un vibrāciju līmeni līdz gandrīz nullei, salīdzinot ar esošajiem dīzeļdzinējiem, un tā ir nākotne,” skaidro Ph. D. O. Java.
Viņa kompetence aptver arī ietekmes uz vidi novērtēšanu un dzīves cikla aprēķinu analīzi, ko iespējams plaši pielietot, piemēram, būvniecības nozarē.
O. Javas skatījumā zinātne ir ilgtermiņa ieguldījums nākotnē: “Zinātne un pētniecība man, pirmkārt, nozīmē izsvērtus, zināšanās balstītus lēmumus. Otrkārt, tā ir atslēga uz pārticību, jo pētniecības rezultāti noved pie jauniem, inovatīviem produktiem un pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību.”
Ar šādu pārliecību Ph. D. Oskars Java apvieno zinātnisko darbu ar praktiskiem, sabiedrībai redzamiem risinājumiem, stiprinot Latvijas vietu starptautiskajā pētniecības telpā.
--
Par “Zinātnes kalendāru 2025”
Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.
Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai.