Pirmā “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns” konference pulcēja plašu interesentu loku – teju 200 dalībnieki tikās, lai diskutētu par zinātnes un industrijas sadarbību, demonstrētu platformas pirmā gada rezultātus un iezīmētu tālāko ceļu uz efektīvu zinātnisko rezultātu komercializāciju. Konference norisinājās 24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā.
Pasākumu atklāja "BioPhoT" platformas vadītājs Osvads Pugovičs: "Mēs esam radījuši platformu, kas ļauj zinātniekiem un ražotājiem satikties un runāt vienā valodā. "BioPhoT" aptver biomedicīnu, fotoniku, viedos materiālus un inženiertehniskās sistēmas, veidojot nozaru mijiedarbību, kas nepieciešama inovācijām ar augstu ietekmi."
Viņš izcēla programmas straujo izaugsmi un zinātnieku aktivitāti – pirmajā konkursā saņemti 124 projektu pieteikumi, no kuriem 40 jau tiek īstenoti, vēl 99 pretendē uz atbalstu otrajā kārtā.
"Šāda aktivitāte mums sūta divus būtiskus signālus: Latvijā darbojas spēcīgas, starpdisciplināras pētniecības grupas, kas ir gatavas radīt tirgum pielāgojamas tehnoloģijas, un zinātnieki arvien aktīvāk iesaistās intelektuālā īpašuma, komercializācijas un uzņēmējdarbības procesos, uzņemoties ar to saistītos riskus," uzsvēra Pugovičs.
Konferencē skaidri izskanēja arī augstākā līmeņa atbalsts programmas attīstībai.
“Mums ir svarīgi, lai inovāciju atbalsta instrumenti atbilstu reālajām vajadzībām, tādēļ mēs augstu vērtējam iesaistīto pušu dialogu, lai kopīgi veidotu redzējumu par efektīvas, ilgtspējīgas un izaugsmi veicinošas inovāciju ekosistēmas izveidi. Zinātnisko rezultātu praktiskā ieviešana ir būtisks priekšnosacījums Latvijas ekonomikas konkurētspējai globālā mērogā,” sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspejas departamenta vecākā eksperte Egija Aurēlija Liepiņa.
RTU rektors profesors Tālis Juhna norādīja, ka "BioPhoT" nav tikai atsevišķa iniciatīva, bet gan nacionālas nozīmes inovāciju kapacitātes attīstības instruments, kas palīdz pārvarēt zinātnes un industrijas "nāves ieleju", savienojot abas ekosistēmas puslodes. Savukārt "BioPhoT" vadības grupas priekšsēdētāja un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktore Dace Kārkle atzīmēja būtisku progresu konsorcija iekšējā sadarbībā, uzsverot, ka zinātnieki kļūst arvien pārliecinošāki, prezentējot savas idejas industrijai, pielāgojot tās tirgus vajadzībām un domājot komercializācijas kategorijās – tas ir pavērsiens, kas būtiski stiprina tehnoloģiju pārneses kvalitāti.
""BioPhoT" ir kļuvusi par nozīmīgu zinātnes un industrijas sinerģijas manifestāciju Latvijā. Pirmā gada rezultāti skaidri rāda: valstij ir gan zinātniskais potenciāls, gan infrastruktūra, gan ambīcijas radīt tehnoloģijas ar globālu ietekmi. Programma veicina kultūras transformāciju, kurā pētnieki, uzņēmēji un valsts institūcijas darbojas kā vienota sistēma, un šīs sadarbības rezultāts būs jaunas tehnoloģijas, jauni uzņēmumi, jauni tirgi un stabils pamats Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei," sacīja D. Kārkle.
"BioPhoT" platformas stratēģiskie mērķi līdz 2032. gadam ietver 35 jaunu tehnoloģiju radīšanu, 23 no tām attīstot līdz TRL 5–6 līmenim, kā arī paredzot vismaz četrus komercializācijas fāzē iegājušus produktus. Platforma veicina zinātniskās infrastruktūras efektīvu koplietošanu un sistemātisku zinātnieku komercializācijas kompetenču stiprināšanu.
Konferences laikā starp RTU un AS "Latvenergo" tika parakstīts līgums par industriālās profesūras izveidi, iezīmējot jaunu zinātnes un industrijas sadarbības modeli. Industriālā profesūra ļaus integrēt industrijas ekspertu zināšanas universitātes pētniecībā un studijās, radīt augstas pievienotās vērtības projektus viedās enerģētikas un zaļo tehnoloģiju jomās, paātrināt laboratoriju risinājumu pārvēršanu praktiskos industrijas produktos un stiprināt Latvijas konkurētspēju Eiropas Zaļā kursa mērķu īstenošanā.
Nozīmīgu atspērienu zinātnieku un industrijas sadarbībai sniedz arī "BioPhoT" izveidotā industriālo izaicinājumu jeb Industry Challenge datubāze, kurā jau apkopoti 18 konkrēti industrijas izaicinājumi no tādiem uzņēmumiem kā "GSK", "Cellbox Labs", "Veolia", "ABB" un citiem. Šī datubāze kalpo kā orientieris pētniekiem, ļaujot identificēt reālas tirgus vajadzības un precīzi pozicionēt savus risinājumus. Vienlaikus "BioPhoT" kļuvusi par Latvijas pārstāvi ES iniciatīvā "Innovate Together", paplašinot vietējo pētnieku pieeju Eiropas tehnoloģiju pārneses tīklojumam.
Konferences starptautisko dimensiju stiprināja vairāki vieslektori. Dr. Skots Dakss (Dr. Scott L. Dax), kurš zināms kā viens no biotehnoloģiju inovāciju arhitektiem, dalījās pieredzē par farmaceitisko molekulu izstrādes ciklu, investoru piesaisti un uzņēmuma "CersciTherapeutics" veiksmīgo pārdošanu 2020. gadā. Viņš uzsvēra agrīnas industrijas iesaistes un skaidras intelektuālā īpašuma stratēģijas kritisko nozīmi. Guntis Mārciņš no “Groglass”, viena no pasaules vadošajiem muzeju stikla ražotājiem, demonstrēja Latvijas spēju radīt globāli konkurētspējīgus produktus un izcēla tirgus validācijas nozīmi, savukārt Gatis Mozoļevskis no “Cellbox Labs” prezentēja jaunākos risinājumus imobilizētu orgānu tehnoloģiju jomā. Viņš uzsvēra, ka veiksmīgai komercializācijai nepieciešams skaidri definēt, kam tieši tehnoloģija palīdzēs.
Centrālās statistikas pārvaldes ģenerāldirektors Raimonds Lapiņš konferencē iepazīstināja ar drošas datu pieejamības iniciatīvu, kas ļaus pētniekiem analizēt starpnozaru datus atbilstoši augstākajiem drošības standartiem. Šī vide ir būtiska medicīnas datu interpretācijai, enerģētikas patēriņa prognozēšanai, transporta loģistikas optimizācijai un efektīvākai valsts pārvaldei.
Savās uzrunās Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis bija vienisprātis: Latvijas attīstībai nepieciešama daudz ciešāka, strukturēta un ilgtermiņa sadarbība starp pētniekiem un uzņēmumiem, t.sk. slimnīcām, kā arī būtiski palielināti un precīzi mērķēti ieguldījumi, un koordinēta valsts politika.
Sekojošā ekspertu diskusijā iezīmējās vairāki būtiski soļi Latvijas zinātnes attīstībai – nepieciešamība veicināt akadēmiķu stažēšanos industrijā, paātrināt prototipu izstrādi, nodrošināt sistemātisku industrijas atsauksmju sniegšanu "BioPhoT" projektiem, stiprināt intelektuālā īpašuma pārvaldību un integrēt komercializācijas stratēģijas jau projekta sākumposmā. Ekonomikas ministrijas pārstāve Ē. A. Liepiņa akcentēja "BioPhoT" unikālo ieguldījumu agrīnās TRL fāzēs, kur finansējuma pieejamība tradicionāli ir visierobežotākā.
Konferences laikā bija iespēja iepazīties ar pirmajiem 40 projektiem, kas jau uzsākuši ideju īstenošanu. Pasākuma noslēgumā tika apbalvoti četri posteru konkursa laureāti:
- fotonikas kategorijā uzvarēja Aleksejs Zolotarjovs ar pētījumu par infrasarkano spektroskopiju PFAS noteikšanai ūdens vidē (“Infrasarkanā spektroskopija PFAS noteikšanai ūdens vidē, izmantojot iegremdējamu sensora platformu”);
- biomedicīnas kategorijā – Kristaps Kļaviņš ar biomarķieru noteikšanai veltīto SwyCard risinājumu (“Klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšana un uzraudzība, izmantojot sviedru analīzi (SwyCard)”);
- hibrīdprojekta balvu ieguva Jānis Spīgulis ar balto lāzeru endoskopijas sistēmu ENDOLASE (“Baltā lāzera endoskopijas sistēma (ENDOLASE)”);
- savukārt apmeklētāju simpātiju balvu saņēma Līga Kunrade par uz aptamēriem balstītu ierīci ātrai malārijas detekcijai (“Viedā diagnostika — uz aptamēriem balstīta ierīce ātrai malārijas detekcijai”).
"BioPhoT" platforma jau paziņojusi par nākamo nozīmīgo pasākumu – Industrijas dienu 2026, kas notiks 26. janvārī Latvijas Universitātē un kļūs par platformu pirmo ievērojamo rezultātu prezentācijai un jaunu industrijas izaicinājumu izcelšanai. Kā norādīja Pugovičs, šī būs iespēja akadēmiskajiem partneriem kritiski izvērtēt, cik lielā mērā viņu idejas atbilst industrijas vajadzībām, jo šāda saskarsme ir izšķiroša zinātnes ekonomiskās un sociālās vērtības radīšanai. Dalībai aicināti reģistrēties gan pētnieki, gan industrijas pārstāvji; reģistrācija bezmaksas dalībai – https://biophot.lv/event/biophot-industrijas-diena-2026/
Pasākuma fotogalerija skatāma platformas mājaslapā.
"BioPhoT" Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.
