Šī gada jūnija sākumā Briselē, Beļģijā, norisinājās pasākums "Austrumu robežas inovāciju ekosistēmas: Somijas un Latvijas sadarbība noturības un konkurētspējas veicināšanai", kas pulcēja 60 Latvijas un Somijas inovāciju ekosistēmu pārstāvjus, augstskolu, uzņēmumu, valsts iestāžu un Eiropas Savienības institūciju ekspertus. Pasākums organizēts kā Eiropas Inovācijas padomes samita 2026 (EIC Summit 2026) tematiskais pasākums un platforma diskusijai par austrumu robežas reģionu gatavību, noturību un inovāciju potenciāla stiprināšanu mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā vidē.
Pasākumu atklāja Somijas Pilsētu un pašvaldību asociācijas (Kuntaliitto) vecākā padomniece Paulīna Jalonena (Pauliina Jalonena) un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Briselē Linda Vecbiškena. Atklāšanas uzrunās tika uzsvērts, ka Eiropas Savienības austrumu robežas valstīm noturība nav abstrakts jēdziens, bet praktiska nepieciešamība – Latvija un Somija saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem ģeopolitiskās nenoteiktības, ekonomiskās drošības, tehnoloģiskās suverenitātes, piegādes ķēžu noturības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā. Diskusijas izcēla, ka inovāciju ekosistēmām šodien ir jābūt ne tikai izcilām un konkurētspējīgām, bet arī noturīgām, pielāgojamām un drošām.
"Noturība netiek veidota krīzes laikā. Tā tiek veidota savlaicīgi – caur stiprām institūcijām, uzticamām partnerībām, investīcijām talantos, efektīvu publiskā un privātā sektora sadarbību un kultūru, kas pastāvīgi tiecas pēc izcilības," uzsvēra Linda Vecbiškena.
Kā viens no būtiskākajiem nākamās desmitgades izaicinājumiem pasākumā tika izcelta pētniecības drošība – intelektuālā īpašuma aizsardzībai, sensitīvu tehnoloģiju drošībai, uzticamas partnerības un stratēģiskās autonomijas stiprināšanai ir jākļūst par inovāciju ekosistēmu neatņemamu sastāvdaļu. Vienlaikus uzsvērts, ka jāsaglabā atvērtība, starptautiskā sadarbība un pētniecības brīvība.
Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbība – pamatkonteksts, ne neregulāra iniciatīva
Pasākumā tika izceltas vairākas iniciatīvas, kas pierāda, ka Ziemeļvalstu–Baltijas pētniecības sadarbība ir kļuvusi par vienu no galvenajiem ietvariem Latvijas līdzdalībai starptautiskajā zinātnē un inovācijās. NordForsk programmas ietvaros, kas izveidota Ziemeļvalstu Ministru padomes paspārnē, Latvijas pētnieki divos konkursos saņēmuši finansējumu astoņiem projektiem kopā ar Ziemeļvalstu partneriem. Baltijas pētniecības programmā, kas tika īstenota EEZ un Norvēģijas grantu ietvaros 2021.–2024. gadā, Latvija realizēja deviņus pētniecības projektus un piecus mazos sadarbības projektus ar kopējo finansējumu aptuveni 8,5 miljoni eiro. Plašākā kontekstā jāatzīmē rezultāti programmā “Apvārsnis Eiropa” – līdz šim apstiprināti 349 kopīgi projekti, kuros Latvijas institūcijas sadarbojas vismaz ar vienu Ziemeļvalstu partneri.
Latvijas un Somijas labās prakses piemēri
Latvijas zinātniskās kopienas pieredzi prezentēja Latvijas Universitātes Inovāciju un akceleratora centra direktore Gunita Deksne un Latvijas Zinātnes padomes vecākā eksperte Eiropas Inovāciju padomes, Eiropas Inovācijas ekosistēmu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta jautājumos Marija Plotniece, sniedzot ieskatu Latvijas inovāciju ekosistēmā un akadēmiskās komercializācijas kapacitātes stiprināšanā. Ar uzņēmuma pieredzi dalījās SIA "D Dupleks" valdes priekšsēdētājs Jānis Zandbergs, stāstot par Latvijas uzņēmuma ceļu no pētniecības un izstrādes līdz starptautiskai konkurētspējai.
Somijas pieredzi ar eALLIANCE iniciatīvu prezentēja “Business Finland” Eiropas pētniecības un izstrādes sadarbības biroja pārstāve Hanna Vītala (Hanna Viitala) un “Patria” grupas eALLIANCE vadītājs Juha Vēlimēki (Juha Välimäki), iezīmējot sadarbību starp valsts iestādēm, pētniecības institūcijām un uzņēmumiem stratēģisko tehnoloģiju attīstībai. Somijas pašvaldību un augstskolu sadarbības modeli prezentēja Kuopio pilsētas un Savonia Lietišķo zinātņu universitātes pārstāvji.
Pasākumā ar uzrunām piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un Eiropas Komisijas izpildviceprezidentes tehnoloģiju suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Hennas Virkkunenas kabineta pārstāvis. Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Linda Sproģe sniedza ieskatu tajā, kā Eiropas Savienības kohēzijas politika atbalsta austrumu robežas reģionu noturības un gatavības stiprināšanu.
Pasākumu kopīgi organizēja Somijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā, Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā, Somijas Pilsētu un pašvaldību asociācija (Kuntaliitto), Latvijas Zinātnes padome, "Ækora", Savonia Lietišķo zinātņu universitāte, "Business Finland", Kuopio pilsēta un "Patria".
Latvijas Zinātnes padomes dalība pasākumā nodrošināta projekta Nr. 1.1.1.5/1/24/001 “Atbalsts Latvijas dalībai starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās” ietvaros.
