Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieki atklāja 111 zinātnei jaunas sugas

Author
Daugavpils Universitāte

18. marts, 2025. gads

dabaszinātnes

2024. gadā Daugavpils Universitātes (DU) vaboļu pētnieku grupa ir atklājusi  un aprakstījusi 111 zinātnei jaunas vaboļu sugas, 7 jaunas ģintis un vienu apakšģinti. Divas no aprakstītajām jaunajām ģintīm un 10 jaunās sugas ir fosilās un mūsdienās nav sastopamas un atklātas no iestrēgumiem Baltijas dzintarā. Lielākā daļa no jaunatklātajām sugām ir aprakstītas no tropiskajām valstīm: Filipīnām, Indonēzijas, Papua Jaungvinejas, Malaizijas, Vjetnamas u.c. Taču piecas no aprakstītajām sugām ir atklātas Eiropā - Grieķijas kontinentālajā daļā un Krētas salā.

jaunas-vabolu-sugas.jpg
Doliops ageometrica Barševskis, 2014

Daugavpils Universitātes Koleopteroloģisko (vaboļu pētīšanas) pētījumu centrs ir lielākā vaboļpētnieku grupa Baltijā, tajā strādā 14 zinātniskie darbinieki, no kuriem 8 ir bioloģijas doktori. Grupā katru gadu ir iesaistīti arī Latvijas un ārvalstu doktoranti un bioloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu studējošie. Grupa uztur vienu no Baltijā lielākajām vaboļu kolekcijām. Daugavpils vaboļpētnieku grupa ir specializējusies vaboļu sistemātikā, un tā ir pasaulē labi atpazīstama.

Lielāko skaitu – 42 zinātnei jaunās sugas ir aprakstījis vadošais pētnieks Dr. biol. A. Šavrins, kurš ir pasaulē labi atpazīstams īsspārņu dzimtas vaboļu pētnieks. Viņš ir atklājis un aprakstījis trīs līdz šim nezināmas vaboļu ģintis. Vadošais pētnieks Dr. biol.  D.Telnovs ir atklājis un aprakstījis 31 zinātnei jaunu sugu, starp kurām 18  sugas ir no ložņvaboļu, 12 – no melnuļu un 1 – no ēnvaboļu dzimtām. Vadošais pētnieks Dr. biol. A. Aniščenko ir aprakstījis 10 zinātnei jaunas skrejvaboļu sugas. Viņš ir autors vienai zinātnei jaunai ģintij un vienai jaunai apakšģintij. Pētniece Dr. biol.  A.Rukmane ir aprakstījusi vienpadsmit zinātnei jaunas smecernieku sugas. DU vaboļpētnieku grupas vadītājs profesors Dr. biol. A. Barševskis 2024. gadā ir atklājis  septiņas zinātnei jaunas koksngraužu sugas.

DU zinātnieki katru gadu organizē zinātniskās ekspedīcijas uz pasaules bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem Filipīnās, Indonēzijā, Papua Jaungvinejā u.c. Ļoti cieša sadarbība DU zinātniekiem ir izveidojusies ar Mindanao Universitāti un Davao Austrumu Valsts universitāti (Davao Oriental State University) Filipīnās. Kopīgo ekspedīciju rezultātā uzsākti jauni pētījumu virzieni, piemēram, Filipīnu džungļos esošo alu pētījumi, kas devuši ļoti labus rezultātus. Līdz šim nav bijušas zināšanas par Filipīnu alās sastopamo vaboļu faunu. Pašlaik Dr. biol. A. Aniščenko sadarbībā ar Filipīnu zinātniekiem tieši alās atklājuši jaunu vaboļu ģinti, apakšģinti un jaunas sugas.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa jaunatklāto vaboļu sugu ir aprakstīta no pasaules bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem – Filipīnām, Indonēzijas, Papua Jaungvinejas u.c. tropiskajām valstīm, tam ir liela zinātniskā nozīme.

Šajās valstīs notiek ļoti strauja džungļu izciršana, kā rezultātā reģionā izzūd daudz ne tikai zināmu, bet arī līdz šim neatklātu sugu. Jaunu sugu aprakstīšana papildina zināšanas par attiecīgo valstu faunu un palīdz izstrādāt pilnīgākus dabas aizsardzības plānus. Trīs no DU zinātnieku atklātajām sugām jau ir iekļautas IUCN pasaules aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstā: Doliops ageometrica Barševskis, 2014,  Doliops daugavpilsi Barševskis, 2014 un Doliops huruki Barševskis, 2014 (https://www.iucnredlist.org/). Tas apliecina Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieku pētījumu nozīmīgumu. Pateicoties tam, ka vietējās Filipīnu faunas sugas ir iekļautas pasaules aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstā, valstī ir daudz vieglāk organizēt dabas aizsardzības pasākumus.

Pētījumu rezultāti par Filipīnu vabolēm un nepieciešamo aizsardzību 2024. gadā prezentēti prestižajā Starptautiskajā Entomoloģijas kongresā Kioto, Japānā, divos ziņojumos. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija personība dabaszinātnes

Oktobrī ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” būs apskatāma RTU – Rīgā un Rēzeknē

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” paver iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes personības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Akcentējot zinātnes universitātes pienesumu pētnieciskās darbības attīstīšanā, no 1. līdz 29. oktobrim šī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veid…

researchLatvia

1. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla sociālās zinātnes

“Zinātnieku nakts 2025” pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu – 29,6 tūkstošus visā Latvijā

Septembra pēdējā piektdienā visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts 2025, kas ar simtiem aizraujošu aktivitāšu pulcēja ap 29 650 dalībnieku. Eksperimenti, radošās darbnīcas un pastaigas ar pētniekiem parādīja zinātni kā sabiedrībai nozīmīgu resursu un vērtību. Šī ikgadējā iniciatīva …

researchLatvia

30. septembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija kvantu tehnoloģijas humanitārās zinātnes un māksla dabaszinātnes starptautiskā sadarbība

Trīs Latvijas pētnieces 2025. gadā kļūs par prestižās "Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē" laureātēm

Latvijā par konkursa "Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025" laureātēm kļuvušas trīs jaunās pētnieces – Ph. D. Monta Brīvība, Ph. D. Jana Kukaine un Mg. phys. Elīna Pavlovska. Iniciatīvu ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu īsteno Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un UNESCO…

Latvijas Zinātņu akadēmija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

25. septembris, 2025. gads

dabaszinātnes

Priekuļu pētniecības centrā top jaunas krāsaino kartupeļu šķirnes

Daudzās lietainās dienas šajā sezonā radījušas pamatīgas galvas sāpes zemniekiem. Ir cietusi raža, to ir arī grūti novākt, un tālāk arī apgrūtināti sējas darbi. Dažādas kultūras, tiesa, pētniecības un šķirņu selekcijas nolūkos, audzē arī Priekuļu pētniecības centrā. Arī izmēģinājumu lauki šogad saņ…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

22. septembris, 2025. gads