Inovatīva pieeja: cidoniju atlikumu pārvēršana veselību veicinošos līdzekļos

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Vai esi kādreiz aizdomājies, kur paliek cidoniju pārpalikumi pēc pārstrādes? Lielākoties tie tiek izmesti. Taču Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts​​​​​​a (LVKĶI) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekts strādā, lai pārvērstu bioatkritumus par vērtīgiem sabiedrotajiem cīņā ar slimībām.

cidoniju atlikumu pārvēršana_LVKĶI.png
LVKĶI publicitātes attēls

Mūsu pētnieces Dr.sc.ing. Sarmīte Janceva un Ph.DAnna Andersone sadarbībā ar Līgu Pētersoni no Rīgas Stradiņš universitātes uzsākušas ambiciozu trīs gadu pētījumu, lai no cidoniju atlikumiem izstrādātu inovatīvas un netoksiskas zāļu piegādes sistēmas (drug delivery systems), kuras spētu ne vien mērķtiecīgi transportēt aktīvās vielas, bet arī uzlabot to iedarbību – īpaši pret vēža šūnām.

Šī ir divkārša inovācija:

  • bioloģiski aktīvo vielu atklāšanā un modificēšanā,
  • jaunu metožu izstrādē šo vielu analīzei un farmakokinētikas novērtēšanai. 

Ar zinātnieku palīdzību skābais dārza auglis - cidonija – potenciāli var kļūt par nākotnes medicīnas sastāvdaļu.

Projekta mērķis ir pārvērst vietējos bioloģiskos resursus par efektīviem un veselību veicinošiem risinājumiem, kas varētu palīdzēt uzlabot ārstēšanu visā pasaulē.

Cidoniju audzēšana, raža un pārstrāde Latvijā

Krūmcidoniju audzēšana Latvijā strauji attīstās: no 650 hektāriem 2020. gadā līdz vairāk nekā 700 hektāriem 2023. gadā. Šis auglis kļūst par vienu no pieprasītākajiem augļkopības kultūraugiem. Atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem, raža var svārstīties no 2 līdz 4 kg uz krūmu. Vidēji no hektāra iespējams iegūt 3 līdz 6 tonnas cidoniju augļu, atkarībā no audzēšanas apstākļiem un šķirnes. (*)

Ņemot vērā kopējo ražu un pārstrādes apjomu, var secināt, ka liela daļa cidoniju netiek pārstrādātas un potenciāli var kļūt par atkritumiem.

Iespējas un izaicinājumi

Ņemot vērā cidoniju augsto C vitamīna un skābes saturu, tās ir vērtīgs izejmateriāls dažādu produktu ražošanai. Tomēr, lai samazinātu atkritumu apjomu un pilnībā izmantotu cidoniju potenciālu, nepieciešams attīstīt pārstrādes infrastruktūru un veicināt inovācijas šajā nozarē.

Projekts "Cidoniju bioatkritumu valorizācija mērķtiecīgos zāļu piegādes komponentos un inovatīvos veselību veicinošos līdzekļos" ir solis pareizajā virzienā, demonstrējot, kā vietējie bioloģiskie resursi var tikt izmantoti augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai, vienlaikus risinot vides un veselības aprūpes izaicinājumus.

Projektu no LVKĶI puses nodrošina projekta vadītāja Dr.sc.ing. Sarmīte Janceva un pētniece Ph.D. Anna Andersone.

(*) Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla atskaite 

(*) "Latvijas citrons - krūmcidonija" (Valsts KLP tīkls) 

Projekta apraksts: Cidoniju bioatkritumu valorizācija mērķtiecīgos zāļu piegādes komponentos un inovatīvos veselību veicinošos līdzekļos (Nr.: lzp-2024/1-0255)

LZP FLPP.jpg

saistītie raksti

inovācija zinātne pētījumi

LU CFI zinātnieki uzsāk jaunu pētījumu par inovatīvām ultravioletā starojuma tehnoloģijām

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) uzsākts jauns lietišķās pētniecības projekts "GoFarUV", kas vērsts uz jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, izmantojot ultravioletā starojuma potenciālu dažādās nozarēs. Projektu vada Ph.D. Edgars Butanovs, Plāno kārtiņu laboratorijas va…

researchLatvia | LU Cietvielu fizikas institūts

6. jūnijs, 2025. gads

pētījumi sabiedrības veselība

Ko Latvijas sievietes zina par menopauzi? Izpētījusi RSU studente un topošā ārste

Menopauze ir sarežģīts hormonālu izmaiņu periods, kas skar ikvienu sievieti. Vienlaikus šis process paliek "nemanāms" un nepietiekami aktualizēts sabiedrībā. Bieži sievietes saņem informāciju, kad menopauzālā pāreja jau ir sākusies, un sieviete ir sastapusies ar līdz šim nezināmiem simptomiem, kas …

Jeļizaveta Kolosovska (RSU Medicīnas fakultātes 6. kursa studente)

6. jūnijs, 2025. gads

zinātnes politika mobilitāte pētījumi

Apstiprināta Eiropas Pētniecības telpas programma 2025. līdz 2027. gadam: uzsvars uz izcilību, mobilitāti un ilgtspēju

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Eiropas Pētniecības telpas (EPT) politikas programmu 2025.–2027. gadam, kas nosaka kopīgus mērķus un prioritātes zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju attīstībai visā Eiropā. Šī programma paredz koordinētus pasākumus, lai veidotu konkurētspējīg…

Izglītības un zinātnes ministrija

5. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

Uzsākta Latvijas integrācija Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcijā "ELIXIR"

2025. gada 1. jūnijā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzsāka projektu “RSU dalība Apvārsnis Eiropa programmā”*. Tā ietvaros tiks īstenots arī viens no jaunajiem ESFRI/ERIC Latvijas nacionālajiem partnerības un rīcības plāniem, kas iepriekšējā plānošanas periodā vēl netika realizēts – Latvijas inte…

Rīgas Stradiņa universitāte

5. jūnijs, 2025. gads