Izglābt cilvēci, ķemmējot bites – LVMI "Silava" zinātnieki skaidro, kā pēta apputeksnētāju daudzveidību

Author
LVMI Silava

18. marts, 2026. gads

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vides inženiere Santa Ieviņa Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā pētījuma Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi ietvaros sagatavojusi populārzinātnisku rakstu par neparastu, bet zinātniski nozīmīgu procesu – bišu "ķemmēšanu". Rakstā skaidrots, kā laboratorijā tiek noteiktas bišu sugas un kāpēc tas ir būtiski dabas daudzveidības izpētei.

Ķemmēta bite.jpg
“Saķemmēta” bite, kas tiek aplūkota caur binokulāra lupu. Foto: S. Ieviņa.

Lai gan bišu ķemmēšana izklausās pēc amizantas "bišu frizētavas", tā ir svarīga paraugu sagatavošanas daļa. Pēc ievākšanas dabā bites bieži tiek uzglabātas spirtā, tāpēc laboratorijā tās vispirms izžāvē – nereti ar fēnu – un pēc tam uzmanīgi izķemmē ar smalku otiņu vai zobu birstīti. Tas ļauj saskatīt sugas noteikšanai svarīgās pazīmes, piemēram, matiņu krāsojumu un izvietojumu, spārnu dzīslojumu vai antenu uzbūvi.

Apputeksnētājiem, īpaši bitēm, ir būtiska nozīme gan pārtikas ražošanā, gan dabas daudzveidības uzturēšanā. Pētījumi par bišu sugu sastāvu palīdz identificēt problēmas un plānot risinājumus – piemēram, saglabāt ziedaugiem bagātas joslas lauksaimniecības zemju malās, veidot nektāraugiem bagātas zaļās zonas pilsētās un ieviest citus apputeksnētājiem labvēlīgus apsaimniekošanas pasākumus.

LVMI "Silava" zinātnieku sagatavotais raksts atklāj, ka aiz nozīmīgiem pētījumiem nereti slēpjas arī pacietīgs laboratorijas darbs – tostarp arī bišu "frizēšana".

Santas Ieviņas raksts Izglābt cilvēci, ķemmējot bites 

saistītie raksti

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība zinātne

Aija Linē: “Onkoloģijā atklātais pie pacientiem nonāk lēni.”

Dienā, kad intervēju profesori Aiju Linē, viņa vēl ir Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātniskā direktore, kā arī šajā centrā vada vēža biomarķieru izpētes grupu. Jau no jūnija šis darbs turpināsies Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā, kurā apvienojas BMC ar Organiskās sin…

28. maijs, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātnes politika zinātne

Latvija stiprina sadarbību ar Ziemeļvalstīm pētniecībā un augstākajā izglītībā

Pirmdien, 18. maijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) pētniecības un augstākās izglītības ministru un augstāko pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesta reģionālā sadarbība kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, enerģētiskajā drošībā un zinātnes stratēģiskajā autonomijā. Latviju san…

Izglītības un zinātnes ministrija

19. maijs, 2026. gads