Izglābt cilvēci, ķemmējot bites – LVMI "Silava" zinātnieki skaidro, kā pēta apputeksnētāju daudzveidību

Author
LVMI Silava

18. marts, 2026. gads

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vides inženiere Santa Ieviņa Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā pētījuma Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi ietvaros sagatavojusi populārzinātnisku rakstu par neparastu, bet zinātniski nozīmīgu procesu – bišu "ķemmēšanu". Rakstā skaidrots, kā laboratorijā tiek noteiktas bišu sugas un kāpēc tas ir būtiski dabas daudzveidības izpētei.

Ķemmēta bite.jpg
“Saķemmēta” bite, kas tiek aplūkota caur binokulāra lupu. Foto: S. Ieviņa.

Lai gan bišu ķemmēšana izklausās pēc amizantas "bišu frizētavas", tā ir svarīga paraugu sagatavošanas daļa. Pēc ievākšanas dabā bites bieži tiek uzglabātas spirtā, tāpēc laboratorijā tās vispirms izžāvē – nereti ar fēnu – un pēc tam uzmanīgi izķemmē ar smalku otiņu vai zobu birstīti. Tas ļauj saskatīt sugas noteikšanai svarīgās pazīmes, piemēram, matiņu krāsojumu un izvietojumu, spārnu dzīslojumu vai antenu uzbūvi.

Apputeksnētājiem, īpaši bitēm, ir būtiska nozīme gan pārtikas ražošanā, gan dabas daudzveidības uzturēšanā. Pētījumi par bišu sugu sastāvu palīdz identificēt problēmas un plānot risinājumus – piemēram, saglabāt ziedaugiem bagātas joslas lauksaimniecības zemju malās, veidot nektāraugiem bagātas zaļās zonas pilsētās un ieviest citus apputeksnētājiem labvēlīgus apsaimniekošanas pasākumus.

LVMI "Silava" zinātnieku sagatavotais raksts atklāj, ka aiz nozīmīgiem pētījumiem nereti slēpjas arī pacietīgs laboratorijas darbs – tostarp arī bišu "frizēšana".

Santas Ieviņas raksts Izglābt cilvēci, ķemmējot bites 

saistītie raksti

zinātne

10 zinātnieku komandas pārstāvēs Latviju “Hello Tomorrow Global Summit 2026”

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma “BioPhoT” sadarbībā ar “Hello Tomorrow” starptautiskajiem ekspertiem konkursa kārtībā ir atlasījusi 10 spēcīgas “BioPhoT” pētnieku komandas, kurām 11. un 12. jūnijā Amsterdamā uzticēts pārstāvēt Latviju vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģi…

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma “BioPhoT”

30. aprīlis, 2026. gads

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Apvienos divus Latvijā nozīmīgus medicīnas pētniecības institūtus; cer uz lielāku starptautisko konkurētspēju

No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas …

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

21. aprīlis, 2026. gads