Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes tenūrprofesors, "HyperLab" dibinātājs un līdzvadītājs Agnis Stibe.
Diždarbnīca
Veicot fizioloģiskus ķermeņa mērījumus, piemēram, sirds darbību vai acu skatienu, laboratoriskais aprīkojums ļaus iegūt objektīvu informāciju par cilvēka reakciju uz informāciju, pakalpojumu, preci vai rīcību. "Šajā laboratorijā, varbūt atšķirībā no daudzām citām, mēs ne tikai atvērsim durvis visiem iekšējiem pētniekiem, mācībspēkiem un studentiem tāpēc, ka tā ir mūsu diždarbnīca, bet arī ļoti liels mērķis ir pieeja uzņēmējdarbībai un sabiedrībai," pauda Stibe.
Viņš uzsvēra, ka laboratorija, pirmkārt, būs atvērta tādiem pētījumu tematiem, kas ir svarīgi sabiedrībai un uzņēmējiem.
"Neiromārketings pastāv jau daudzus gadus, un ir pirmie uzņēmumi, kas sāk par to izrādīt interesi, – mums jau bija zvani, un ir sākušās sarunas."
Tāpat laboratorija varētu sniegt savu artavu valsts pārvaldē, piemēram, ja tiek izstrādāts kāds e-pakalpojums, kuram jābūt ērtam, pieejamam un saprotamam.
Kā izmērīt attieksmi?
Protams, daudziem rodas jautājums, kā gan laboratorijā iespējams izmērīt cilvēku reakciju vai attieksmi? Emocijas galu galā ir visai grūti izmērāms lielums.
"Mums ir dažādi mērītāji – sejas izteiksmēm, acu skatienam ekrānā, arī atsevišķas brilles acu skatienam telpā, ko var lietot arī veikalā, pieņemsim, uz plauktiem skatoties. Mums ir smadzeņu lasītājs, mums ir ādas lasītājs, kā arī sirdsdarbības un elpošanas lasītājs un vēl arī runas atpazīšanas iekārta," skaidroja Stibe.
Apģērbjot cilvēku ar visām šī iekārtām, pētnieki spēj iegūt ļoti daudz dažādu datu un nolasīt arī to, kas citkārt paliek nepamanīts vai nepateikts. Piemēram, laboratorijā ar iekārtām iespējams fiksēt, kur, paņemot rokās vai redzot plauktā konkrētu produktu, vispirms virzās cilvēka acu skatiens – vai tas gadījumā automātiski nemeklē zaļo karotīti vai citu atpazīstamu marķējumu.
“Vislielākā nozīmē ir tam, ka daudzus gadu desmitus, atkarībā no tā, kas bija pieejams, gan pētnieki, gan lietpratēji mēģināja iegūt no cilvēkiem atbildes, uzdodot jautājumus. Tagad mēs varam vienkārši skatīties, kāda ir cilvēka uzvedība, kā uzvedas ķermenis, un mēs ticam, ka ķermenis nemelo,” pauž Agnis Stibe.
Tāpat iespējams piefiksēt un izpētīt cilvēku reakciju uz viltus ziņām vai dezinformāciju, kas mūsdienās var būt ļoti noderīgi.
Rekonstruēt prieka izjūtu
Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters pauda, ka uztveres pētniecība šobrīd ir īstajā vietā un īstajā laikā, un novēlēja kolēģiem veiksmi. "Tā svarīgākā lieta, domājot par uztveres pētījumiem, ir tā, ka mums nav viena mērījuma, ar kuru, skatoties uz cilvēka ķermeni vai uzvedību, varētu rekonstruēt viņa aizspriedumus vai attieksmi. To mēs nevaram," atzina Šķilters. Tas nav iespējams, jo cilvēka aizspriedumi un attieksmes, un arī emocijas ir daudzdimensionālas.
"Taču 2026. gada zinātnes atbilde uz šo problēmu – gan emociju, gan lēmumu pieņemšanas gadījumā mēs veicam dažādus mērījumus, no kuriem rekonstruējam to, kas ir, piemēram, prieka izjūta vai baiļu izjūta, vai naida, vai riebuma sajūta," sacīja profesors.
Līdz ar to – jo vairāk dažādu kvalitatīvu mērījumu, kas ņem vērā dažādus faktorus, jo tuvāk zinātnieki var pietuvoties atbildēm uz jautājumiem par cilvēka uztveri.
"Uztveres un kognitīvos procesus mēs pētām ar dažādiem mērījumiem, dažādām pieejām, dažādiem rīkiem, ko, patiesību sakot, liekam kopā, un, jo vairāk mēs liekam kopā, jo labāk īstenībā saprotam, kas tad tajā galvā notiek," secināja Šķilters.
Pilnu interviju var noklausīties Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" šeit
