Jūlija personība Ansis Rozentāls: radošums un pētniecība, kas veido zināšanu sabiedrību

Author
researchLatvia

14. jūlijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Zinātne mūsdienās aptver plašu disciplīnu loku, un tās robežas reizumis saplūst ar radošajām praksēm. Mākslas pētniecība Latvijā kļūst aizvien būtiskāka, apliecinot, ka arī vizuālā valoda spēj veidot nozīmīgu ieguldījumu zināšanu radīšanā. To spilgti parāda Art. D. Ansis Rozentāls – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docents, informācijas tehnoloģiju speciālists un gleznotājs, kurš par radošo sniegumu saņēmis vairākus profesionālus apbalvojumus, tostarp arī prestižas stipendijas. 

LMA_Ansis_Rozentals_Zinatne_Latvijai_2025_LV.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

"Manuprāt, māksla un zinātne ir vienlīdzīgas, un mēs kopā radām, lai pasaule kļūtu labāka un harmoniskāka. Ikviens nākamais pētnieks turpina šo darbu, radot pēctecību un tādējādi palīdzot Latvijā veidoties zināšanu sabiedrībai," uzsver A. Rozentāls, mākslas zinātņu doktors. 

A. Rozentāls 2024. gada pavasarī bija viens no pirmajiem pētniekiem, kurš ieguva profesionālo doktora grādu akadēmijā. Savā promocijas darbā “Ainavas interpretācija mūsdienu kontekstā – gleznieciskie risinājumi un radošā prakse” LMA pētnieks analizējis ainavu kā estētisku un konceptuālu fenomenu laikmetīgajā mākslā, piedāvājot glezniecībā balstītus pētnieciskos risinājumus. 

Mākslas zinātņu doktora pētnieciskais darbs balstās klasiskās glezniecības tehnikās, tās pielāgojot laikmetīgajam domāšanas ietvaram. A. Rozentāls aktīvi piedalās plenēros, grupu izstādēs un starptautiskos projektos. Viņa radošā darbība iekļauj arī sabiedrisko telpu apgleznošanu un starpdisciplināras sadarbības. 

"Mākslas zinātne ir ļoti nozīmīga, lai izprastu veidus, kā mēs esam attīstījušies kā cilvēce – gan kultūras, gan identitātes kontekstā," tā akcentē Ansis Rozentāls. 

 

Rozentāls_MartinsGoldbergs-115.jpg
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Pēc A. Rozentāla domām, radošā izpausme ir cilvēka būtiska nepieciešamība: "Mana teorija paredz, ka cilvēkam piemīt iekšēja nepieciešamība radīt, līdzīgi kā fizioloģiska vēlme paēst – pašizpausme ir tikpat dabiska kā izsalkums."

Zinātne balstās pēctecībā un nepārtrauktā attīstībā, proti, katrs nākamais solis turpina uzkrāto pieredzi un zināšanas.

"Ikviens nākamais pētnieks turpina šo darbu, radot pēctecību un tādējādi palīdzot Latvijā veidoties zināšanu sabiedrībai," norāda Art. D. A. Rozentāls. 

Mākslas pētniecība Latvijā  parāda, ka vizuālā izteiksme un estētiskā pieredze spēj rosināt domāšanu un sniegt ieguldījumu sabiedrības izaugsmē. 

 

 

Par “Zinātnes kalendāru 2025”  

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Oktobra personība Gints Šmits: dabas iedvesmots materiāls nākotnes medicīnai

Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dab…

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads