Oktobrī ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” būs apskatāma RTU – Rīgā un Rēzeknē

Author
researchLatvia

1. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība dabaszinātnes

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” paver iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes personības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Akcentējot zinātnes universitātes pienesumu pētnieciskās darbības attīstīšanā, no 1. līdz 29. oktobrim šī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās gan galvaspilsētā, gan Rēzeknē.

Interesanti varēs apskatīt izstādi gan RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, Paula Valdena ielā 3, Rīgā, gan RTU Rēzeknes akadēmijā, Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē.

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva veicina gan zinātnes atpazīstamību, gan stiprina sabiedrības saikni ar zinātni.

RTU_celojosa_izstade_okt_2025_1500x860px.jpg

 

Oktobrī šī daudzveidīgā ekspozīcija izceļ tieši RTU un tās pētnieku ieguldījumu, akcentējot zinātnes universitātes nozīmīgo lomu starptautiski konkurētspējīgas pētniecības un inovāciju attīstībā.

“Robeža starp zināmo un nezināmo, protams, ir baiļu robeža, taču arī  – cerību robeža; šīs robežas sasniegšana ir piedzīvojums. Īsts zinātnieks pie šīs robežas uzturas bieži, lai gan tai pārkāpt izdodas visai reti,” pauž Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors.

Divpadsmit zinātnes personības, kuras pārstāv 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia veidotais kalendārs un izstāde “Zinātnei Latvijai 2025” ataino Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru.

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā:

  • Dr. art. Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste);
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors);
  • Dr. biol. Renāte Ranka (Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece);
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);  
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore);
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);  
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);  
  • Ph. D. Oskars Java  (ViA Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks);
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē);
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors);
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece);
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante).

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Oktobra personība Gints Šmits: dabas iedvesmots materiāls nākotnes medicīnai

Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dab…

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātnieku pieredzes stāsti

No gēnu pētnieces Kembridžā līdz Latvijas čempionei maratonā – Anna Kļučņika

Ir cilvēki, kuru profesionālā un ikdienas dzīve šķietami rit pilnīgi atšķirīgās pasaulēs. Annai Kļučņikai viena no tām ir laboratorija Kembridžā, kur viņa strādā ar šūnu un gēnu rediģēšanas tehnoloģijām, otra – maratona trase. Abas vieno pacietība, izturība un spēja ilgstoši virzīties pretim m…

Annija Beire "latviesi.com"

8. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Kā universitātē rodas inovācijas: vide, kur studentiem ļauj mēģināt un augt

Kā veicināt, lai studenti ne tikai iegūst zināšanas lekciju auditorijā, bet arī sāk domāt kā pētnieki, inovatori vai nākotnes uzņēmēji? Kā radīt vidi, kur jaunietis nebaidās eksperimentēt, kļūdīties un attīstīt savas idejas? Par to ikdienā domā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU…

Izglītības un zinātnes ministrija

8. oktobris, 2026. gads

sasniegumi dabaszinātnes

Nobela prēmija fizikā piešķirta par neitrīno izpēti un observatorijas izveidošanu Dienvidpolā

Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta beļģu izcelsmes ASV zinātniekam Frensisam Halzenam par viņa ieguldījumu neitrīno izpētē un "IceCube" observatorijas izveidošanā Dienvidpolā. Pateicoties Halzena idejām, zinātniekiem izdevies atklāt jaunu veidu astrofiziskas izcelsmes neitrīno. 82 gadus vec…

lsm.lv

7. oktobris, 2026. gads