82 gadus vecais Halzens ir dzimis Beļģijā un studējis Lēvenas universitātē, bet jau vairāk nekā pusgadsimtu dzīvo ASV, kur ir Viskonsinas–Medisonas universitātes profesors.
Halzena zinātniskā darbība lielā mērā bijusi veltīta neitrīno izpētei. Neitrīno ir elektriski neitrālas elementārdaļiņas, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā. Tās ārkārtīgi reti iedarbojas uz parasto matēriju. Neitrīno pētīšana ļāvusi atrisināt būtiskas kodolofizikas pamatproblēmas.
Neitrīno ir visur; miljardiem noslēpumaino daļiņu katru sekundi plūst cauri katra cilvēka ķermenim. Taču atsevišķi neitrīno ļoti reti mijiedarbojas ar atoma kodolu.
Zinātnieki jau sen zina, ka Visumā ir dabīgi daļiņu paātrinātāji, kas izdala daļiņas ar enerģiju, kas ir līdz pat miljons reižu lielāka nekā tā, ko var sasniegt laboratorijās uz Zemes. Neitrīno ar ārkārtīgi augstu enerģiju rodas tajā pašā vidē, kurā rodas arī citu veidu daļiņas.Tomēr, atšķirībā no citām daļiņām, neitrīno sasniedz mūs, nemainot virzienu un nezaudējot enerģiju. Tas nozīmē, ka tie var sniegt informāciju, kas citādi nav pieejama.
Frensiss Halzens saprata, ka ārkārtīgi dzidro Dienvidpola ledu var izmantot, lai izsekotu neitrīno. Viņa vīzija un zinātniskā vadība bijusi izšķiroša "IceCube" neitrīno observatorijas izveidē. "IceCube" observatorijā zinātnieki pēta vienu kubikkilometru ledus, kas aprīkots ar gaismas sensoriem. Izmantojot šo aprīkojumu, zinātnieki var uztvert neitrīno no enerģijas bagātiem procesiem Visumā.
1988. gadā Halzens pirmoreiz izklāstīja savu vīziju par neitrīno uztveršanu Dienvidpolā. Kad neitrīno saduras ar atoma kodolu, tas rada gaismas uzliesmojumu, ko var izsekot ar sensoriem caurspīdīgajā ledus slānī. Dienvidpola ledum ir daudz priekšrocību, jo tajā nav dažādu veidu traucējumu un šis reģions ir ģeoloģiski stabils, bez zemestrīcēm. Halzena ideja drīz vien ieguva citu pētnieku atbalstu, un jau pēc dažiem gadiem tika veikti sensoru sākotnējie testi ledū.
Kosmiskie neitrīno ar ārkārtīgi augstu enerģiju ir ļoti reti, tāpēc, lai novērotu pietiekamu sadursmju skaitu, ir nepieciešams milzīgs ledus apjoms. "IceCube" projekts aptver veselu kubikkilometru ledus un tika pabeigts 2011. gadā. Pētnieki drīz atklāja pirmos augstas enerģijas neitrīno un pēc dažiem gadiem varēja publicēt savu atklājumu par neitrīno, kuru izcelsme atrodas tālu ārpus mūsu Saules sistēmas. Tādējādi varēja sākties nopietna neitrīno avotu meklēšana Visumā.
"Frensiss Halzens ir vadījis starptautisku pētnieku un inženieru komandu, kas mums devusi fantastisku instrumentu. Viņa neatlaidība un zinātniskā vīzija ir bruģējusi ceļu jauna veida astronomijai," vēsta Nobela Fizikas komitejas priekšsēdētājs Marks Pīrss.
Zinātnieki spriež, ka neitrīno mijiedarbības, ko reģistrē "IceCube", paver iespēju atklāt līdz šim nezināmas kosmiskās parādības.
2015. gadā Nobela prēmija fizikā tika piešķirta Japānas un Kanādas zinātniekiem par neitrīno pētījumiem, kas pierādīja, ka šīm elementārdaļiņām ir masa. Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta vācu un amerikāņu zinātniekiem, kas veikuši būtiskus atklājumus optoģenētikas jomā un likuši pamatus jauniem sasniegumiem neirozinātnē. Trešdien tiks paziņoti Nobela prēmijas ieguvēji ķīmijā, ceturtdien – literatūrā, bet piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvēja vārds. Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 12. oktobrī.
Nobela prēmijas apmērs naudā ir 12 miljoni Zviedrijas kronu (1,06 miljoni eiro). Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10. decembrī, kas ir tās dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadiena.
