Iepretī Akmeņraga bākai morēnas pacēlumi veido Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu "Akmeņu sēkļi jūrā", kas ir viens no nozīmīgākajiem aizsargājamiem biotopiem Baltijas jūrā. Unikālais zemūdens reljefs veidojies ledāja darbības rezultātā. Ikdienā tas ir paslēpts zem ūdens un nav viegli pieejams. Tagad Akmeņragā ir radīta iespēja ikvienam šo ainavu iepazīt tuvāk.
Pie Akmeņraga bākas izveidotais informācijas stends ļauj ieraudzīt, kāda ir Baltijas jūras gultne zem ūdens 20–30 metru dziļumā.
Akmeņraga piekrasti interesantu padara morēnas veidojumi. Morēnas grēdas nav tipiskas mūsu ūdeņiem, jo mūsu piekrastei tipiski ir laukakmeņi, kas mijas ar smilšu un grants zonām. Bet pretī Akmeņragam ir daudzveidīgs reljefs – līdz pat 4 metru augsti veidojumi, kas nirstot izskatās ļoti iespaidīgi.
"Nirstot vai peldot, cilvēks parasti atrodas horizontālā stāvoklī. Un tas iespaids, protams, ir daudz lielāks, nekā ja mēs tur lejā stāvētu kā stabiņi," stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda. "Man struktūras, kas veidoja pacēlumus vai trīsmetrīgus tornīšus un ejas, kur izlīst cauri, likās ļoti iespaidīgas. Vēl tur ir ļoti liela bioloģiskā daudzveidība. Uz morēnām ir mūsu ziemeļēdamgliemenes, liela zivju daudzveidība. Straumju rezultātā izveidojusies ala un tur dzīvojās menca, tālāk – sviesta zivs," niršanas pieredzi atminas Bārda.
Uz stenda ir attēlots tikai neliels fragments no šīs unikālās teritorijas, ko pētniece nosauc par ļoti nozīmīgu ģeomorfoloģisko objektu mūsu Baltijas jūras ūdeņos.
Ledājs pārvietoja mālu, smiltis un akmeņus, bet, tam atkāpjoties, šis materiāls izgulsnējās, veidojot morēnu – dažāda izmēra nogulumu un akmeņu maisījumu.
Vēlāk jūras straumes tos pārveidoja, izskalojot padziļinājumus un veidojot daudzveidīgu zemūdens ainavu.
Eiropas Savienības projekta ietvaros Kurzemes plānošanas reģiona komanda nu šo bagātību padarījusi pieejamu ikvienam. Projekta vadītāja Anna Elizabete Upsava norādīja, ka uz stenda atrodamais QR kods aizved uz mājaslapu, kurā redzam Ievas Bārdas un viņas kolēģu filmētie kadri no niršanas pie Alku sēkļa. Video ir arī daudz skaidrojošā materiāla gan par to, kā šie rifi veidojušies ledus iešanas laikā, gan par bioloģisko daudzveidību.
"Šajā projektā izstrādājam digitālos 3D modeļus, kas no nirēju skenētajiem datiem būs pārvērsti interaktīvā vidē – rifus varēs visādi izgrozīt," piebilda Upsava.
Akmeņraga bāka pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar atrašanos vienā no kuģošanai bīstamākajām vietām Baltijas jūras piekrastē. Bākas gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes garu sēkli, kas iesniedzas jūrā. Neraugoties uz to, ka šeit jau kopš 19. gadsimta beigām dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas.
Uz jautājumu, vai arī morēnas veidojumi nav padarījuši bīstamu šo vietu kuģotājiem, Bārda atzina: "Ar šo tieši nē, jo veidojumi ir 20–30 metru zem ūdens un kuģiem iegrime nav tik liela. Varbūt seklākā vietā ap 15 metriem arī ir pacēlums, bet tuvāk krastam ir sēkļi, un tas vairāk ir saistīts ar to."
Taktilajā stendā redzamais Baltijas jūras zemūdens ainavas fragments atrodas diagonāli no bākas, iepretim Pāvilostai, aptuveni 36 kilometru attālumā no krasta. Izpētot stendu, aizeju līdz jūrai un varu tikai iztēloties kā kaut kur tur tālumā, jūras gultnē ir ledāja atstātas un jūras straumju pārveidotas reljefa formas. Jaunās zināšanas par Akmeņragu padara dažādu nostāstu apvīto vietu vēl interesantāku.
Video "Geosites: zemūdens rifu izpēte Rietumkurzemes piekrastē"
