Līdztekus vadošā pētnieka amata pienākumiem Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI), Ph. D. Jānis Ozoliņš ir arī institūta Zinātniskās padomes un starptautisku pētniecisko organizāciju dalībnieks, kā arī docē studiju kursus un vada promocijas darbus Latvijas Mākslas akadēmijā.
“Laikā, kad sabiedrību apdraud kara iespējamība, dezinformācija un sabiedrība tiek apzināti polarizēta, tieši humanitārās zinātnes ir tās, kas ļauj nosargāt un izprast pamatvērtības, kuras apzīmējam ar jēdzieniem valoda, kultūra, identitāte. Bez humanitārās komponentes nevar pastāvēt ne tikai zinātne, bet arī Latvija kā valsts, to ir svarīgi atcerēties ikvienam no mums.”
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts ir atzīts un ietekmīgs humanitāro zinātņu pētniecības institūts, kas veicina kvalitatīvas, atbildīgas un atvērtas zinātnes attīstību un 2026. gadā svin 80 gadu jubileju. Institūts tiecas uz izcilību augsta līmeņa kultūras un salīdzinošajos pētījumos Baltijas reģionā literatūras, folkloras, mūzikas un teātra mākslas, kultūras un dzimtes studiju, digitālo un vides humanitāro zinātņu jomā. Institūta pētniecība balstās gan paaudzēs uzkrātās zināšanās, gan laikmetīgos jautājumos, kur svarīga loma ir kritiskajām teorijām, starpnozaru pieejai, starptautiskai sadarbībai un globālam akadēmiskam dialogam.
Ph. D. Jāņa Ozoliņa intereses humanitārajās zinātnēs vienmēr ir bijušas balstītas kritiskajās teorijās un kultūras studijās, kas arī noteicis pētniecisko projektu starpdisciplinaritāti un identitātes reprezentāciju izzināšanu dažādās mākslās. Dzimte un seksualitāte, kvīru studijas, maskulinitātes, naratoloģija, afekti un invaliditāte ir tikai daļa no plašā tēmu loka, kas pētnieku interesē šobrīd, un, visticamāk, noteiks pētniecisko virzību vēl kādu laiku. Jānis pēta literatūru, kino un laikmetīgo mākslu, māca studentus un skolo jauno zinātnieku paaudzi doktorantūrā, piedalās skolu programmu izglītības satura pilnveidošanā un skolotāju tālākizglītībā.
Humanitārās zinātnes definē mūsu identitāti, kultūru un vērtības, kas ir būtiskas kā individuālā un vispārcilvēciskā, tā arī valstiskā līmenī. Tāpat humanitārās zinātnes ir izglītības sistēmas pamats, bez tām nevar pastāvēt kritiski domājošs cilvēks, kas ir būtisks nosacījums demokrātisku vērtību uzturēšanai. Izzinot kultūras un mākslas procesus, mēs izzinām sevi kā nāciju, kurai kopīga ir ne vien teritorija, bet arī valoda, kultūra un tradīcijas
Viens no šā brīža aktuālajiem projektiem norit pie populisma un galēji labējā politiskā diskursa lokālo izpausmju izpētes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka šādi procesi katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, kā tiek ietekmēts sabiedrības viedoklis, tādēļ ir būtiski izpētīt šīs kustības mobilizācijas īpatnības, kas šajā brīdī norisinās. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par to, kā politisku mērķu vārdā tiek polarizēta sabiedrība un apdraudētas demokrātiskās vērtības. Humanitāro un sociālo zinātņu jomā strādājošo pētnieku darbs pieprasa daudz resursu un drosmes, izzinot jūtīgas tēmas.
Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.
