Humanitāro zinātņu doktorei Vandai Haferbergai Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu "Agrā neolīta keramika Latvijas teritorijā: tehnoloģijas, izcelsme un izplatība".
Haferberga atzina, – vēl studiju sākumā nav bijusi doma vēlāk nonākt līdz doktorantūrai un kļūt par zinātnieci.
"Es jau biju vienu gadu studējusi bakalaura studijās vēstures programmā, un notika arheoloģisko lauku darbu prakse. Es arī piedalījos šajā praksē, tas bija ļoti satraucoši. Nezināju, kā tas būs, jo viens ir, ko stāsta lekcijās un teorijā – "šāds slānis, tāds slānis", bet, kā tas viss īstajā dzīvē notiek, man nebija ne jausmas," viņa atceras.
Piedaloties arheoloģiskajos izrakumos Skrundas Krievkalnā, viņa sapratusi, ka šī lieta viņu patiesi interesē.
Pirmajā izrakumu nedēļā tika atrasts ļoti liels keramikas trauku lausku materiāls un bija vajadzīgs kāds, kas to visu mazgā un sašķiro. "Es tiešām ļoti vēlējos izmēģināt pilnīgi visu, ko var sniegt arheoloģiskie izrakumi. Attiecīgi es arī pieteicos. Bija tā, ka es pacēlu roku – "es mazgāšu". Tā arī tas viss sākās," viņa norādīja.
Doktorantūrā Vanda Haferberga pievērsās specifiskai jomai arheoloģijā. Viņas pētniecības virziens saistīts ar seno keramikas trauku izpēti, analizējot plānslīpējumus.
"No keramikas trauku lauskas tiek nogriezts ļoti, ļoti mazs gabaliņš. Tas vēl ir liels, bet principā kāds milimetrs. Pēc tam, daudz pulējot un beržot, tiek izgatavota ļoti plāna strēmelīte, kura zem speciāla petrogrāfiskā mikroskopa tiek analizēta gan ar krustotu gaismu, gan ar polarizētu gaismu."
Tas viss ļauj noteikt gan trauka izcelsmi, no kurienes nācis māls un dažādi piejaukumi, kā arī saprast to, kāda bijusi izgatavošanas tehnoloģija.
Jaunās pētnieces ieguldījumu zinātnē un kopējā darbā ļoti novērtē viņas kolēģi. Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Mārcis Kalniņš pauda: "Keramika ir viens no tiem izpētes virzieniem, kas ir ļoti vajadzīgs tādēļ, ka ļoti bieži izrakumos masveida atradumu galvenokārt sastāda keramika. Ir vajadzīgi pētnieki, kas spēj identificēt un precīzi pateikt, kas tas ir. Tās ir zināšanas, ko cilvēks un pētnieks iegūst praksē, strādājot ar materiālu."
Savukārt LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Valdis Bērziņš vērtēja: "Latvijā un vispār Baltijas valstīs nebija neviena speciālista, kas to dara. Vanda ar savu uzņēmību, bezbailību, zinātnieces spēju un kompetenci šo jomu pati ir attīstījusi, kas ir bijis ļoti liels izaicinājums."
Jaunā pētniece arī norādīja – viņu zinātnē aizrauj tas, ka katru dienu ir kaut kas jauns, jo tas ir sava veida piedzīvojums.
