Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolnieces zinātniskais darbs par papīra iegūšanu no melnās tējas atliekām kombinācijā ar dažādu veidu šķiedrām.

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā.jpg
LVKĶI publicitātes attēls.

Darbu izstrādāja 11. klases skolniece Xinru Xie, sadarbojoties ar LVKĶI Celulozes laboratoriju. Zinātniskā darba konsultante bija mūsu institūta Celulozes laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Dr. sc. ing. Inese Fiļipova, savukārt darba vadītāja – skolotāja Marija Kramorenko.

Pētījuma iecere un metodoloģija

Pētījuma mērķis bija izvērtēt, vai melnās tējas atliekas var izmantot kā papildu izejvielu papīra ražošanā, tās kombinējot ar kaņepju, priežu un makulatūras šķiedrām dažādās proporcijās. Praktiskajā daļā LVKĶI laboratorijā tika sagatavotas deviņas šķiedru kombinācijas, kopumā izgatavojot 36 papīra paraugus.

Katra kombinācija tika pārbaudīta ar specializētām iekārtām, nosakot gaisa caurlaidību, virsmas gludumu, mehānisko izturību, baltumu un necaurspīdīgumu, kā arī izvērtējot iespējamo praktisko pielietojumu. Daļa paraugu tika izmantoti arī dekoratīvas klades prototipa izgatavošanai.

Ko atklāja mērījumi?

Rezultāti iezīmēja vairākus raksturīgus modeļus.

Priežu–tējas kombinācijas izcēlās ar augstu gaisa caurlaidību, kas tās padara piemērotas filtrpapīra tipa izstrādājumiem. Kaņepju–tējas paraugi ar lielāku šķiedru īpatsvaru uzrādīja augstu mehānisko noturību, savukārt makulatūras–tējas un kaņepju–tējas paraugi vienādās proporcijās veidoja īpaši gludu virsmu, kas piemērota drukai.

Stiepes un caurspiešanas testi sniedza vēl vienu pavedienu: lielāks koksnes vai kaņepju šķiedru daudzums palielināja papīra izturību, savukārt augsts tējas īpatsvars radīja tumšāku, dekoratīvāku materiālu.

Optisko īpašību izvērtējums apliecināja, ka atsevišķās kombinācijās iespējams iegūt gaišu, vienmērīgu papīru rakstāmlietām, bet citos gadījumos vizuāli izteiksmīgu dizaina materiālu. Necaurspīdīguma rādītāji visās kombinācijās saglabājās līdzīgi, norādot uz stabilu lokšņu struktūru.

gatava klade.jpg
LVKĶI publicitātes attēls. Gatava klade.
Secinājumi

Pētījums apliecināja, ka melnās tējas atliekas pašas par sevi nav pilnvērtīga papīra ražošanas izejviela, tomēr, apvienojot tās ar kaņepju, priežu vai makulatūras šķiedrām piemērotās proporcijās, iespējams iegūt materiālus ar interesantām īpašībām un praktisku potenciālu. Šķietami vienkāršas biomasas atliekas piemērotos apstākļos var kļūt par pamatu funkcionāliem un perspektīviem materiāliem.

Vienlaikus darbs laboratorijā sniedz jauniešiem iespēju iepazīt zinātniskās pētniecības ikdienu praksē — no eksperimentu plānošanas un darba ar iekārtām līdz datu apstrādei, kritiskai izvērtēšanai un secinājumu formulēšanai sadarbībā ar pieredzējušiem pētniekiem.

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Izsludināts valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde, 2. daļa” 2026.–2028. gadam projektu pieteikumu konkurss

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību progra…

Latvijas Zinātnes padome

26. jūnijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads