Kvantu tehnoloģijas iezīmē nākamo tehnoloģisko revolūciju, kas varētu pārveidot tādas jomas kā informācijas tehnoloģijas, aizsardzība, medicīna un rūpniecība. Lai gan šīs tehnoloģijas joprojām ir izstrādes stadijā, to nākotnes nozīme jau tagad ir skaidri saskatāma – gan ekonomiski, gan ģeopolitiski.
Kvantu tehnoloģiju attīstība kļūst par nozīmīgu Latvijas un Eiropas drošības un neatkarības balstu. Agrīna sadarbība starp Eiropas valstīm ir būtiska, lai veidotu saskaņotu politiku, veicinātu kopīgu zinātnisko progresu un stiprinātu noturīgu kvantu tehnoloģiju ekosistēmu.
Techritory foruma ietvaros eksperti un politikas veidotāji pulcējās koprades pasākumā “Quantum Realities: Building Networks, Overcoming Challenges, Expanding Cooperation”, lai apspriestu galveno jautājumu – kā Eiropa var stiprināt savu līderību kvantu tehnoloģiju jomā, izmantojot kopīgas investīcijas, infrastruktūru un stratēģiju.
Eiropas kvantu stratēģija – kas mūs sagaida
Pēdējo piecu gadu laikā Eiropa ir ieguldījusi vairāk nekā 2 miljardus eiro kvantu pētniecībā un inovācijās. Šo darbu vada Eiropas Kvantu stratēģija, kas koncentrējas uz piecām savstarpēji saistītām jomām: pētniecību, inovācijām, infrastruktūrām, ekosistēmu un prasmēm. Mērķis ir apvienot nacionālos centienus kvantu jomā un līdz 2030. gadam nostiprināt Eiropas pozīcijas kā globālam līderim kvantu tehnoloģijās.
Nākamie plānotie soļi ir ambiciozi un ietver:
- EuroHPC bāzēto kvantu sistēmu izvēršanu vairāk nekā desmit ES valstīs līdz 2026. gadam. EuroHPC jeb Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanas kopuzņēmums ir nozīmīga ES iniciatīva, kas izstrādā un pārvalda Eiropas superdatoru infrastruktūru;
- droša, ES savienota kvantu komunikācijas tīkla ieviešanu līdz 2030. gadam;
- Eiropas kvantu interneta pilotprojekta uzsākšanu līdz 2026. gadam. Šī infrastruktūra savienos zemes un kosmiskās kvantu sistēmas, stiprinot Eiropas digitālo noturību.
Evijs Taube, LVRTC valdes loceklis, uzsvēra Eiropas kvantu interneta projekta nozīmi, kas paredzēts izveidot nākamo 15 gadu laikā. Ja šis mērķis tiks sasniegts, “tas kļūs par Eiropas projektu”. Atšķirībā no interneta, kas radās ASV, Eiropa vēlas “to izdarīt citādi”, nodrošinot līderību drošās komunikācijās, kas balstītas uz mūsu pašu tehnoloģijām.
Tikmēr Sarmīte Mickeviča, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā digitalizācijas eksperte, norādīja, ka nākamais solis pēc Eiropas Kvantu stratēģijas būs Eiropas Kvantu akts. Tas “izstrādās konkrētākus soļus” pētniecības koordinācijai, pilotinfrastruktūras izveidei un tirgus ieviešanai. Kvantu akta priekšlikumu plānots iesniegt 2026. gadā un, atšķirībā no stratēģijas, tas noteiks konkrētus likumdošanas un finanšu mehānismus, lai īstenotu Eiropas kvantu ambīcijas – tostarp resursu sadales un pārvaldības struktūras.
Latvijas kvantu ambīcijas
Arī Latvijai ir savas kvantu tehnoloģiju ambīcijas, kas saskan ar Eiropas mērķiem. Pēdējos gados 14 Latvijas organizācijas – universitātes, pētniecības institūti un valsts sektors – ir apvienojušies kopīgā nacionālā saprašanās memorandā, lai virzītu kvantu tehnoloģiju attīstību. “Ideja bija apvienot industriju, universitātes, zinātni un arī valsts sektoru,” sacīja Taube.
Vēl viens Latvijas progresu balstošs stūrakmens ir Latvijas Kvantu iniciatīva, kas darbojas Latvijas Universitātē. “Tā atbalsta globālus un nacionālus centienus kvantu tehnoloģiju izstrādē un pielietošanā,” teikts tās tīmekļa vietnē. Iniciatīvas mērķis ir piedalīties strauji augošajā kvantu tehnoloģiju industrijā, “veidojot augsti kvalificētu personālu augsto tehnoloģiju uzņēmumos, kā arī attīstot kvantu tehnoloģiju jaunuzņēmumus”.
Mickeviča norādīja, ka nacionālā kvantu iniciatīva jau ir pārspējusi sākotnējās cerības, radot 27 zinātniskus publikācijas un apmācot vairāk nekā 190 studentu. Tās pētnieki ir publicējuši rakstu žurnālā Nature, vēl vairāk stiprinot Latvijas starptautisko reputāciju.
Vēl viens ambiciozs projekts ir kvantu testvides izveide, ko vada Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar ES partneriem. Kā skaidroja Jurģis Poriņš, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju tīklu nodaļas vadītājs, mērķis ir izveidot daudzfunkcionālu infrastruktūru, kas atbalsta kvantu atslēgu sadales (QKD) sesijas paralēli klasiskajām komunikācijas līnijām pilsētas optisko šķiedru tīklā. Projekta vadītājs Rihards Mūrnieks piebilda, ka projekts arī stiprina Eiropas piegādes ķēdi, nodrošinot atvērtā koda testēšanas vidi pētniekiem, ražotājiem un jaunuzņēmumiem, lai pārbaudītu savas ierīces, programmatūru un inovācijas reālos apstākļos.
Raugoties nākotnē
Reģionālās ambīcijas kvantu tehnoloģiju jomā ir drosmīgas – un tādas ir arī Latvijas. Eiropai arvien vairāk koncentrējoties uz tehnoloģisko suverenitāti kvantu skaitļošanas un komunikāciju jomā, Latvija pozicionē sevi kā līderi Baltijas un plašākā Ziemeļeiropas reģionā.
Valsts iniciatīvas, sākot no nacionālās Kvantu iniciatīvas līdz QKD testvidei, rāda, ka Latvija ne tikai vēlas piedalīties Eiropas kvantu nākotnē, bet arī aktīvi to veidot. Mums jau ir spēcīgs pamats – nozares līmeņa eksperti, pasaulē atzītas pētniecības institūcijas un augošs akadēmisko un industrijas partneru tīkls. Tagad ir būtiski nodrošināt, lai nākamā kvantu ekspertu paaudze būtu sagatavota un gatava uzņemties līderību.
Par Techritory 2025:
Digitalizācijas un savienojamības forums Techritory 2025 šogad notika astoto reizi un to ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu finansējumu organizē SIA Elektroniskie sakari sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Starptautisko telekomunikāciju apvienību (ITU), Foruma stratēģiskais partneris ir Latvijas Mobilais Telefons un to atbalsta Ziemeļvalstu ministru padome un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Pirmo reizi pasākuma vēsturē forumu atbalsta pilsēta, proti, Hamburga. Foruma zelta partneris – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Pasākums finansēts ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu – NextGenerationEU. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
