Latvija paplašinās mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas reģionālā līmenī

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

25. jūnijs, 2025. gads

zinātnes politika

Šodien, 25. jūnijā, Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto iniciatīvu par valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanu projektam “Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija”. Līdz ar projekta īstenošanu Latvija varēs piedalīties Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma EuroHPC izsludinātajā konkursā un virzīties uz nacionālā mākslīgā intelekta (MI) kompetences centra izveidi. 

 

Projekta iesniegums Eiropas Savienības (ES) digitālās infrastruktūras programmā EuroHPC tiks iesniegts līdz 2025. gada 9. jūlijam. Ja projekts tiks apstiprināts Eiropas līmenī, tā īstenošanu plānots uzsākt 2026. gada pirmajā ceturksnī. Projekts tiks īstenots trīs gadus, proti, līdz 2028. gada decembrim. 

Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija.png
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: pexels.com

MI šobrīd ir viens no spēcīgākajiem tehnoloģiskajiem virzītājspēkiem, kas būtiski pārveido ekonomikas, sabiedrības un valsts pārvaldes darbības modeļus visā pasaulē. Projekta mērķis ir Latvijā izveidot ilgtermiņā spējīgu un starptautiski integrētu MI kompetences centru, tā dēvēto "rūpnīcas antenu", kas sekmēs MI risinājumu izstrādi un ieviešanu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts pārvaldē. Plānots nodrošināt piekļuvi augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūrai un veidot mūsdienīgu atbalsta sistēmu pētniecībai, inovācijām un digitālās kompetences stiprināšanai. 

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde norāda: "Lai sniegtu mākslīgā intelekta praktiskas izmantošanas iespējas sabiedrībai, Latvijai ir jāiekļaujas ES un globālajā virzībā mākslīgā intelekta risinājumu attīstīšanā. Mums ir jāstiprina sava kapacitāte, attīstot cilvēkkapitālu, tehnoloģijas un digitālo pratību, lai veicinātu reģiona ekonomisko izaugsmi, inovāciju attīstību, jaunu uzņēmumu izveidi un produktu izstrādi. Mēs veidojam stabilu pamatu pētniecības un inovāciju attīstībai, un mākslīgā intelekta kompetences centra izveide ir stratēģisks solis šajā virzienā."

Iniciatīvu īsteno Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar partneriem – Latvijas Universitāti, Kultūras informācijas sistēmu centru, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Mākslīgā intelekta centru, Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri un Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju.  

"Mākslīgā intelekta ienākšana transformē dažādas jomas, tostarp pētniecību, izglītību un uzņēmējdarbības vidi. Viena no Eiropas prioritātēm ir attīstīt superdatoru infrastruktūru, nodrošinot vienotu sinhronizāciju starp dalībvalstīm. Tas sekmētu arī latviešu un citu mazo ES valodu saglabāšanu, stiprinātu kiberdrošību, piemēram, ar simulācijām un digitālo dvīņu tehnoloģijām veidojot drošu testēšanas vidi valsts digitālajām sistēmām," uzsver RTU rektors Tālis Juhna

"Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija" būs būtisks ieguldījums valsts tehnoloģiskajā neatkarībā un inovāciju attīstīšanā. Plānotais centrs nodrošinās piekļuvi augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC – High Performance Computing) iespējām, MI optimizētiem rīkiem un speciālistu atbalstam. Projekts veidots tā, lai Latvijai nebūtu jāveic milzīgi ieguldījumi superdatoru iegādē, vienlaikus nodrošinot nepieciešamās kapacitātes. 

MI risinājumi tiks attīstīti piecās tematiskajās jomās – veselības aprūpe, kiberdrošība, valoda un kultūra, industriālā automatizācija, kā arī kvantu tehnoloģijas. 

Plānotais kopējais projekta budžets ir 8,4 miljoni eiro, no kuriem Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums sasniegs gandrīz 4 miljonus eiro. Projektā plānots arī privātais līdzfinansējums 220 tūkst. eiro apmērā. Projekta ES finansējuma daļu 4,2 miljonu eiro apmērā plānots piesaistīt no programmas “Apvārsnis Eiropa” EuroHPC projektu konkursā.  

Plašāka informācija par 25.06.2025. protokollēmuma projektu “Informatīvais ziņojums par valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanu projekta “Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija” īstenošanai” atrodama MK tīmekļvietnē. 

saistītie raksti

zinātnes politika

Saeima apstiprina mūsdienīgu akreditācijas modeli augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai

Ceturtdien, 12. martā, Saeima apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus Augstskolu likumā un Izglītības likumā. Izmaiņas paredz pāriet no studiju virzienu akreditācijas uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju. Šīs pārmaiņas nozīmēs, ka turpmāk tiks vērtēta kat…

Izglītības un zinātnes ministrija

12. marts, 2026. gads

zinātnes politika

ASV pētniecības drošības eksperte tiekas ar Latvijas zinātnes politikas veidotājiem un zinātniskajām institūcijām

No 2. līdz 6. martam Latvijā viesojas Amerikas Savienoto Valstu pētniecības drošības eksperte Džoiella Dominika (Joyelle Dominique), lai tiktos ar Latvijas zinātnes un inovāciju politikas veidotājiem un zinātniskajām institūcijām, un pārrunātu aktuālos jautājumus par pētniecības droš…

Izglītības un zinātnes ministrija | Latvijas Zinātnes padome

4. marts, 2026. gads

zinātnes politika

Praktiskas ievirzes pētījumiem būs pieejams papildu atbalsts

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar Eiropas Savienības fondu atbalstu par 14,2 miljoniem eiro palielinās pieejamo finansējumu Latvijas zinātniskajiem institūtiem praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai, prioritāri atbalstot projektus ārējās un iekšējās drošības jomā. Tādejādi kopējais finansē…

Izglītības un zinātnes ministrija

3. marts, 2026. gads

zinātnes politika tehnoloģijas digitalizācija

Latvijas Zinātnes padome publicē jaunu FLPP interaktīvo informācijas paneli – vienotu rīku datu izpētei un analīzei

Latvijas Zinātnes padome ir izveidojusi un publiskojusi jaunu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) interaktīvo informācijas paneli, kas pieejams Power BI vidē un nodrošina visaptverošu, pārskatāmu un lietotājam draudzīgu ieskatu FLPP konkursu un projektu datos kopš 2018. gada. Š…

Latvijas Zinātnes padome

12. decembris, 2025. gads