Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) zinātnieki izveidojuši jaunuzņēmumu "MetaboNet", kurā analizē dažādus bioloģiskos paraugus, pildot gan citu pētniecisko institūciju, gan uzņēmumu pasūtījumus.
Jaunzņēmums "MetaboNet" veidots, jo daudzi vēlējušies izmantot RTU pētnieku zināšanas un iekārtas, pasūtot, lai izpēta, cik daudz un kādi metabolīti ir dažādos bioloģiskos paraugos, pārsvarā asinīs.
Šāda informācija ir nepieciešama, veicot metabolisma pētījumus. RTU vadošais pētnieks un asociētais profesors, kā arī "MetaboNet" līdzdibinātājs Kristaps Kļaviņš norādīja, ka metabolisms jeb vielmaiņa ir vispārīgs process, kas notiek katrā organismā un reaģē uz dažādiem iekšējās un ārējās vides faktoriem. Vielmaiņa mainās, piemēram, dažādu slimību ietekmē.
Savukārt metabolīts ir vielmaiņas starpprodukts vai gala produkts.
"MetaboNet" klienti ir gan universitātes, gan biotehnoloģiju un farmācijas uzņēmumi, kuri iegūtos datus izmanto tālāk savos pētījumos.
Piemēram, "MetaboNet" sadarbojas ar dāņu uzņēmumu "Biogenity", ar ko kopā pētīts augu metabolisms. Pateicoties "MetaboNet" sniegtajiem pakalpojumiem, tapa augsta līmeņa zinātniskā publikācija žurnālam "Nature". Vēl viens "MetaboNet" sadarbības partneris ir "Cellbox labs", kurš izstrādā tā sauktos orgānu čipus, uz kuriem izmēģina zāļu vielas vai uztura bagātinātājus. Arī te noder metabolisma pētījumi.
Laboratorijā, kurā uzņēmums analizē paraugus, ir vairākas iekārtas, un dzirdama dūkoņa. Kļaviņš izrāda: "Šeit mēs ievietojam paraugu. Kad pie mums nonāk asinsparaugs, no tā paņem 10 mikrolitrus, ko ekstrahējam, un tad tas nonāk šādā mazā viena mililitra pudelītē, kas tālāk tiek ielikta šeit, šajā instrumentā, kas saucas šķidruma hromatogrāfs. No tā tālāk tiek paņemti divi mikrolitri un tas tiek analizēts šeit, šķidruma hromatogrāfa sirdī jeb kolonnā."
"No šiem paraugiem ar adatu paņem to savienojumu, un tad tas viss ceļo pa maziem, maziem kapilāriem cauri kolonnai kopā arī ar to kustīgo fāzi, un tad tas nonāk jau masspektrometrā," teica uzņēmuma projekta vadītāja un RTU zinātniskā asistente Annija Vaska.
Kustīgā fāze ir, piemēram, šķīdinātāji, kas palīdz analīzē.
"Tas ir masspektrometrs, un ko šis instruments dara, – mēra masu ar ļoti lielu precizitāti. Mums māca vidusskolā, ka ūdeņraža masa ir viens, bet, mērot ar šo instrumentu, ūdeņradim masa ir 1,0076. Tas nozīmē, ka varam nomērīt masu ar ļoti lielu precizitāti. Līdz ar to mēs varam identificēt nezināmas vielas vai ļoti sarežģītā vielu maisījumā atrast to vienu vielu, kas tiešām mums interesē," atzina Vaska.
Piemēram, asinis sastāv no vairākiem tūkstošiem vielu: iekārta parāda, kādas tās ir un kādā koncentrācijā.
Spektrometrs savienots ar šķidruma hromatogrāfu, kas spēj sadalīt sarežģītu vielu maisījumus sastāvdaļās.
Vienu paraugu iekārta analizē 10 līdz 15 minūtes. Pētnieki var pirms nedēļas nogales piekrāmēt iekārtu pilnu ar paraugiem un, atnākot pirmdienā uz darbu, ķerties pie datorā saglabāto datu analīzes. Informācijas ir daudz, jo pētnieciskās iekārtas par vienu mililitru paraugu sniedz datus viena gigabaita apjomā.
Uzņēmumi, kas bioloģiskajos paraugos analizē metabolītus, ir arī citviet, īpaši Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, taču tie ir milži, kuri strādā tikai ar lieliem pasūtījumiem, kamēr "MetaboNet" gatavs analizēt arī vienu paraugu. Kļaviņš gan piebilda, ka viens paraugs ir sarunas sākums, parasti vēlāk klients tomēr nāk ar lielāku pasūtījumu. Lielie uzņēmumi analīzes veic lēnāk nekā "MetaboNet".
Kļaviņš norādīja uz vēl kādu aspektu, kas atšķir "MetaboNet" no citiem tirgus dalībniekiem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus.
"Arī tas, ka mēs paši esam zinātnieki un mēs saprotam, kā zinātnieki domā, nozīmē, ka nepieejam tīri komerciāli. Mēs iesaistāmies visā procesā, sākot jau no pētījumu plānošanas.
Piemēram, par tām pašām asinīm: kādas asinis [ņemt], cik daudz, no kurienes ņemt? No rīta vai vakarā? Tam būs liela ietekme."
Tāpat uzņēmumā strādājošie zinātnieki spēj sniegt palīdzību datu interpretēšanā. Jautāts, kāpēc vajag jaunuzņēmumu un šādus pakalpojumus nevar sniegt universitāte, Kļaviņš atbildēja, ka uzņēmumam ir daudz lielāka fleksibilitāte nekā akadēmiskām struktūrām. Piemēram, iespēja, pieņemt darbā kādu nepieciešamu ekspertu ātri un uz īsu laiku.
Kļaviņš pats pie metabolisma pētījumiem nonācis nejauši. Savulaik ieguvis maģistra grādu ķīmijā Latvijas Universitātē, specializējies analītiskajā ķīmijā, izmantojot masas spektrometriju. Doktorantūrā jau studējis Austrijā un nonācis pētnieku grupā, kas pētīja metabolismu, izmantojot biotehnoloģijas. Ieguvis doktora grādu biotehnoloģijās. Pēcāk arī strādājis šajā valstī un jau tad meklējis asinīs biomarķierus, kas, piemēram, var palīdzēt atklāt Alcheimera slimību vai dažādas onkoloģiskās saslimšanas. Strādājis arī Vīnē – vienā no vadošajiem molekulāras bioloģijas pētījuma centriem pasaulē. Kad nolēmis atgriezties Latvijā, sācis strādāt RTU Baltijas biomateriālu ekselences centrā, attīstot te metabolisma mērījumus.
