Latvijā top inovatīvs projekts – mākslīgajam intelektam māca atpazīt vēzi

Author
Aija Kinca | Latvijas Televīzija

21. aprīlis, 2026. gads

medicīna biomedicīna mākslīgais intelekts

Sadarbojoties ārstiem patologiem un informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, Stradiņa slimnīcā dots starts inovatīvam projektam – tā laikā plānots mākslīgajam intelektam iemācīt atpazīt vēzi. Tas ļaus gan taupīt ārsta laiku, gan daudz precīzāk noteikt diagnozi un ātrāk sākt ārstēšanu.

Analīžu stikliņš ir bezgala mazs, bet tieši tajā redzamais biopsijas materiāls pasaka – tas ir vēzis vai nav. Līdz šim ārsts patologs katru stikliņu analizēja mikroskopā. Tagad to darīs digitālais skeneris. 

t50i.jpg
Foto: Aija Kinca / Latvijas Televīzija

Nazarovs norādīja, ka visā pasaulē, arī Latvijā, cilvēki dzīvo arvien ilgāk, līdz ar to vēzis ir arvien aktuālāks. Turklāt diagnostika kļūst arvien smalkāka, parādās personalizēta medicīna un precīza diagnoze ir jānosaka steidzīgi. Tādēļ patologiem darba ir arvien vairāk, taču viņu skaits gan neaug – Latvijā ir mazāk nekā 50 patologu. Tāpēc viņi apvienojuši spēkus ar informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem, un jau kopš pērnā gada augusta top jauns inovatīvs tehnoloģiju projekts – mākslīgā intelekta produkts "Onco-Aim". 

Stradiņa slimnīcas patoloģijas institūtam, kas ir otrs lielākais šāds centrs Latvijā, mikropreparātu ir daudz. Tie iegūti, piemēram, operācijās biopsijās un īpaši saglabāti laboratorijā. To ir vairāk nekā miljons, bet projektā tiek skenēti 120 000 paraugi no pērnā gada arhīva. 

Katrs šāds ieskenēts mikropreparāts audzē topošā mākslīgā intelekta rīka zināšanas, un, lai to apmācītu, datu vajag ļoti daudz. "Jo vairāk mākslīgajam intelektam tiek iedoti attēli, jo gudrāks tas paliks," piebilda Nazarovs. 

Lai mākslīgais intelekts būtu noderīgs patoloģijā, tam vispirms jāiemāca atpazīt patoloģijas, šūnu morfoloģija, vēža veidi. "Tur ir gan vēža, gan arī citi paraugi. Nevaram rādīt mākslīgam intelektam tikai vēzi, ir jārāda viss spektrs – gan vēzis, gan priekšvēža stāvokļi, gan kādas citas patoloģijas vai iekaisumi, gan arī veselie normālie audi," skaidroja uzņēmuma "Dhanvantari Solutions" valdes loceklis Edgars Grīnbergs. 

Projekta veidotāji gan uzsvēra – šis mākslīgā intelekta rīks noteikti neaizstās patologus, bet būs tiem labs asistents.

Turklāt attēla palielinājums, ko šajā projektā izdodas iegūt pāris centimetru lielajiem stikliņiem, ir ārkārtīgi liels. 120 000 paraugi būtu Liepājas izmērā. 

Projekta partnera "Dati Group" valdes padomnieks Aldis Gulbis pavēstīja, ka Latvijā izstrādātā produkta gala iznākumu plānots piedāvāt arī citviet pasaulē. IT speciālistu valodā runājot, to publicēšot kā atvērtā koda risinājumu, lai šie Latvijā izstrādātie modeļi būtu pieejami gan pētniekiem Latvijas augstskolās un zinātniskajās institūcijās, gan arī visā pasaulē. Projektu plānots pabeigt divos gados. 

Projektu veido uzņēmums "Dati Group", sadarbojoties ar Paula Stradiņa slimnīcas ārstiem, un tā zinātniskā daļa ilgs līdz nākamā gada beigām. Projekta kopējās izmaksas ir divi miljoni eiro, no tiem Eiropas Savienības atbalsts – 1,5 miljoni eiro.

saistītie raksti

medicīna

RSU saņem gandrīz 1,5 miljonus eiro jauno zinātnieku pētījumiem Marijas Sklodovskas-Kirī programmā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ieguvusi finansējumu prestižajā Marijas Sklodovskas-Kirī (Marie Skłodowska Curie Actions, MSCA) COFUND programmas projektā Choose Europe for Science, tā apliecinot savas spēcīgās pozīcijas starptautiski konkurētspējīgā pētniecībā. Projektu īstenos RSU Mikrobioloģij…

Rīgas Stradiņa universitāte

8. maijs, 2026. gads

medicīna

Kas patiesībā nonāk mūsu organismā? RSU veikts pirmais cilvēka biomonitoringa pētījums Latvijā, kas atklāj piesārņojuma avotus

21. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) pētnieki iepazīstināja ar līdz šim Latvijā apjomīgākā cilvēka biomonitoringa pētījuma rezultātiem, kurā pirmo reizi tik plaši analizēta dažādu ķīmisko vielu klātbūtne iedzīvotāju organismos.Pētījuma re…

Rīgas Stradiņa universitāte

28. aprīlis, 2026. gads

medicīna

Pēta, kā ar nelielām izmaiņām iespējams palielināt dalību vēža skrīninga programmās

Vēzis ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un bieži izšķiroši ir tas, cik agrīni slimība tiek atklāta. Tieši tāpēc vēža skrīnings jeb pārbaudes ir viens no svarīgākajiem veselības profilakses instrumentiem. Lai gan skrīninga programmas ir pieejamas, daudzviet cilvēku līdzdalība tajās jop…

Labs of Latvia

10. aprīlis, 2026. gads

biomedicīna

Nozīmīgs Latvijas zinātnieku pētījums par terapijas-rezistento vēža dabu un to evolucionāro izcelsmi

Melanomas ārstēšanas īpatnības apliecināja cilvēka vēža embrionālo teoriju un to, ka efektīva ārstēšana nav iespējama bez sapratnes par onkoģenēzi, ka arī par to, ka vēzis ir gandrīz tikpat sens, cik Dzīvība uz Zemes, uzskata pētījuma vadītāja akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa. J. Ērenpreisa kop…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

27. marts, 2026. gads