No 2025. gada 29. jūnija līdz 4. jūlijam Vācijas pilsētā Lindavā (Lindau) norisinājās 74. Lindavas Nobela laureātu sanāksme (Lindau Nobel Laureate Meetings), kas šogad bija veltīta ķīmijai. Pasākumā piedalījās 854 dalībnieki, tostarp 606 agrīnās karjeras pētnieki, pārstāvot 85 dažādas tautības un 55 valstis. Nedēļas garumā klātesoši bija arī aptuveni 30 Nobela prēmijas laureāti un goda viesi, radot unikālu iespēju starpdisciplinārām diskusijām, pieredzes apmaiņai un iedvesmojošām sarunām. Latviju sanāksmē pārstāvēja Laura Laimiņa.
Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis", Nr.7 (656), 2025. gada 28. jūlijs (PDF).
Laura Laimiņa
Rudenī Laura uzsāks maģistrantūras studiju otro kursu École Normale Supérieure de Lyon Francijā. Viņas ceļš studijās un pētniecībā sākās Latvijas Universitātē (LU), kur kopš bakalaura pirmā kursa viņa aktīvi darbojas Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā. Laura specializējas jonu šķidrumu struktūru dizainā, to sintēzē un fizikālķīmisko īpašību raksturošanā, sintezējot un pētot to potenciālu izmantošanai nātrija jonu bateriju membrānās. Jonu šķidrumi, atšķirībā no tradicionālajiem organiskajiem šķīdinātājiem, ir tikpat kā negaistoši un neuzliesmojoši, un to fizikāli ķīmiskās īpašības varētu būtiski veicināt to piemērotību būt par drošiem un ilgtspējīgiem elektrolītiem, tostarp ar potenciālu uzlabot jonu vadītspēju.
Ar savu pētījumu rezultātiem Laura uzstājusies trijās starptautiskās konferencēs Lielbritānijā, Francijā un Latvijā un divas reizes saņēmusi apbalvojumu par labāko stenda referātu, kā arī divus gadus pēc kārtas ieguvusi Zelta jaunā ķīmiķa titulu Latvijas Universitātē. Līdztekus studijām un zinātnei Laura trīs gadus strādāja par ķīmijas skolotāju Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. 2023. gadā viņa saņēma Latvijas Izglītības fonda un Latvijas Avīzes rīkotā konkursa “Jaunais skolotājs” apbalvojumu, kam Lauru pieteica ģimnāzijas 8. klases skolēni.
“Man patīk darbs ar pamatskolas skolēniem, tāpēc arī esmu darbojusies kā olimpiāžu uzdevumu autore un palīdzējusi gatavoties skolēniem ķīmijas olimpiādēm. Mani motivē iespēja mācīties, sadarboties un vest šo pieredzi atpakaļ uz Latviju,” apliecina Laura.
Lindavas Nobela laureātu sanāksme
Lindavas Nobela laureātu sanāksme ir starptautisks forums, kas kopš 1951. gada norisinās Bavārijas pilsētā Lindavā, Vācijā. Sanāksmē tiekas Nobela prēmijas laureāti un izcilākie jaunie zinātnieki no visas pasaules. Sanāksmes pārmaiņus ir veltītas trim Nobela prēmijas disciplīnām dabaszinātnēs: fizioloģijai un medicīnai, fizikai un ķīmijai. Kopš 2000. gada ik pēc pieciem gadiem notiek starpdisciplināra sanāksme, kurā satiekas visas trīs dabaszinātnes. Kopš 2004. gada ik pēc trim gadiem notiek Lindavas ekonomikas zinātņu sanāksme.
Tiešā saskarsme ar Nobela prēmijas laureātiem jaunajiem zinātniekiem sniedz motivāciju un vienlaikus atgādina, ka arī aiz prestižās balvas ir cilvēks, gadiem ilgs darbs, kļūdas un neatlaidība. Izraēliešu zinātnieks un 2011. gada Nobela prēmijas laureāts ķīmijā Dan Shechtman šogad teica: “Atrodiet vienu lietu vai nišu un pētiet to! Kļūstiet par labākajiem savā jomā! Esiet lietpratēji un perfekti pārziniet savu virzienu”.
Lindavas Nobela laureātu sanāksme – kā kļūt par dalībnieku?
Pirmo reizi par šo pasākumu Laura uzzināja 2024. gadā, kad Latviju fizikai veltītajā Lindavas sanāk smē pārstāvēja LU Cietvielu fizikas institūta pētnieks Rihards Ruska. Lindavas Nobela laureātu sanāksme notiek vasarā, savukārt pieteikšanās sākas iepriekšējā gada rudenī. 2024. gada oktobrī par iespēju pieteikties dalībai sanāksmē Lauru informēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), kas sadarbībā ar Latvijas Universitāti organizēja atlases pirmo kārtu.
Ir divi ceļi, kā iespējams pieteikties dalībai šajā pasākumā. Pirmais paredz, ka zinātniskā institūcija, kas ir Lindavas Nobela laureātu sanāksmes akadēmiskais partneris, var nepastarpināti nominēt kandidātu(s). Otrs veids – pieteikties atklātajā konkursā. Abos gadījumos gala lēmumu pieņem Lindavas Nobela laureātu sanāks mes zinātniskā padome. Lieki teikt, ka konkurence ir liela.
Apstiprinājumu dalībai Laura saņēma 2025. gada martā, kad atradās praksē Francijā Laboratoire de Chimie de l'ENS de Lyon zinātnieku Res.Prof. Margarida Costa Gomes (CNRS) un Dr. Frederik Philippi (Marijas Sklodovskas-Kirī pēcdoktorantūras stipendiāts) vadībā, kuri abi bija snieguši rekomendācijas vēstuli dalībai sanāksmē.
Laura stāsta: “Par apstiprinājumu biju priecīga, jo, ja vien nekļūsti par Nobela prēmijas laureātu, šāda iespēja karjerā ir vienreizēja. Par šo iespēju esmu pateicīga arī Latvijas Universitātei. Latvijā ir lieliska vide jaunajiem pētniekiem, jau no pirmajiem studiju gadiem studentiem ir iespēja strādāt zinātniskajos projektos. Ārzemēs tas nav ierasts. Lindavas sanāksmē biju viena no jaunā kajām dalībniecēm, bet līdzšinējā pieredze pētniecībā man deva pārliecību aktīvi piedalīties”.
Pasākuma programma
Pasākuma programma bija piesātināta. Sešas dienas no agra rīta līdz vēlam vakaram norisinājās zinātniskas un iedvesmojošas sarunas un lekcijas. Katra diena sākās ar trīs Nobela prēmijas laureātu lekcijām, kurās viņi stāstīja gan par jaunākajiem pētījumu rezultātiem, gan par savu ceļu līdz nozīmīgajiem atklājumiem. Dienas turpinājumā sekoja agoras sarunas (Agora talks), kurās laureāti diskutēja par sev nozīmīgām un reizēm arī pret runīgām tēmām. Klausītāji varēja iesaistīties diskusijā.
Personīgākas bija Open Exchange sesijas, kurās jaunie zinātnieki tiekas ar vienu Nobela prēmi jas laureātu. Šajās diskusijās valda neformāla gaisotne, tajās var uzdot jautājumus ne tikai par karjeru un zinātni, bet arī par motivāciju, ģimeni, brīvo laiku vai uzskatiem par politisko situāciju pasaulē. Vairākiem jaunajiem zinātniekiem bija iespēja piedalīties Next Gen Science sesijās, kurās viņi prezentēja savus pētījumus. Šīs uzstāšanās dod iespēju pastāstīt par paveikto, kā arī saņemt jautājumus un komentārus no auditorijas, tai skaitā Nobela prēmijas laureātiem. Iepriekš ir iespējams balsot, kuru kolēģu darbus dalībnieki vēlas no klausīties.
Šogad programmā bija vairākas sesijas par mūsdienu ķīmijai aktuālām tēmām, kā piemēram, mākslīgais intelekts ķīmijā, ievērojamākie sasniegumi ķīmijā, ilgtspējīga ķīmija un ilgtspēja ķīmijā, kā arī jaunākās ķīmijas iespējas pētījumos un sasniegumi ķīmijā.
Norisinājās arī dažādas paneļdiskusijas. Paneļdiskusijā “Mākslīgais intelekts ķīmijā: Kā mākslīgais intelekts maina spēles noteikumus?” apsprieda tēmas par mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju ietekmi uz ķīmijas nozares attīstību, piemēram, mašīnmācīšanās un datu analīzes pielietojums zāļvielu izstrādē, materiālu atklāšanā un eksperimentu plānošanā. MI tika raksturots kā rīks, kas palīdz ķīmiķiem kļūt efektīvākiem un precīzākiem savos pētījumos, vienlaikus neaizmirstot ētikas jautāju mus, uzticamību un cilvēka lomu sadarbībā ar MI tehnoloģijām.
Paneļdiskusijā “No lineārās uz cirkulāro: ķīmijas ceļš uz ilgtspēju” tās dalībnieki pievērsās ķīmijas ieguldīju mam ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Sarunās aktuāla bija zaļās ķīmijas pieeja, aprites domāšana un laboratoriju ikdienas paradumu maiņa. Dalībnieki diskutēja ne tikai par to, kā rīkoties atbildīgāk pret vidi, bet arī par to, kā zinātnieki var ietekmēt pārmaiņas izglītībā, politikā un industrijā.
Savukārt paneļdiskusijā “Globālie izaicinājumi, globālie risinājumi: zinātnes diplomātijas loma” tika aplūkota zinātnes nozīme starptautiskajā sadarbībā, atzīstot, ka zinātniskā sadarbība veicina uzticēšanos starp valstīm un sniedz risinājumus kopīgām problēmām. Diskusijā sprieda par zinātnes nozīmi klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības un tehnoloģiju attīstības jomās, kā arī par to, kā zinātnieki var iesaistīties zinātnes diplomātijā un starptautiskajā politikā.
Programmā bija iekļauti arī pasākumi, kuros dalība bija iespējama, tikai iepriekš piesakoties vai saņemot individuālu uzaicinājumu. Šādi pasākumi bija, piemēram, rīta diskusijas sadarbībā ar dažādām organizācijām, kas veicināja saturīgas sarunas starp dalībniekiem brīvā atmosfērā. Īpašs piedāvājums bija pastaigas pa Lindavas apkārtni vai pusdienas kopā ar Nobela prēmijas laureātu. Vienā šādā grupā piedalās ne vairāk kā 10 jaunie zinātnieki.
Laurai kā vienai no 30 cilvēku lielas grupas bija iespēja piedalīties vienā no trim darbnīcām “Zinātne bez robežām”, kas tematiski aptvēra starptautiskās sadarbības iespējas, pētniecības mobilitāti un politisko situāciju un tās ietekmi uz jauno zinātnieku karjeru ASV. Sarunas bija atklātas un pārdomas raisošas, īpaši tāpēc, ka dalībnieki pārstāvēja dažādas valstis un pieredzes.
Spilgtākie brīži
Laura augstu novērtēja sarunu iespēju ar vairākiem Nobela prēmijas laureātiem.
Viena no spilgtākajām pie redzēm bija saruna ar 1997. gada Nobela prēmijas fizikā laureātu Steven Chu par politiku, zinātnes nozīmi sabiedrībā un viņa pieredzi darbā zinātniskā padomnieka statusā ASV prezidenta Baraka Obamas (amatā no 2009. līdz 2017. gadam) administrācijā. Ļoti sirsnīga izvērtās tikšanās ar 2022. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureātu Morten Peter Meldal un viņa dzīvesbiedri zinātnieci Phaedria Marie St. Hilaire. Viņi dalījās pieredzē par līdzsvaru starp pētniecību un ģimenes dzīvi un savstarpējo atbalstu ikdienā. Laura uzsver: “Brīžiem šķita, ka sarunas uzmanības centrā bija nevis viņš, bet viņa sieva ar savu mieru, pārdomāto skatījumu un klātbūtni. Tas bija patiesi iedvesmojoši!”
Savukārt emocionāli uzlādēta saruna bija ar 2011. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureātu Dan Shechtman. Viņš stāstīja, kā gadiem ilgi saglabājis pārliecību par savu darbu, lai gan daudzi to apšaubīja. Viņš norādīja: “Iespēja piedzimt ir gandrīz nulle, tāpēc novērtējiet savu dzīvi”. Zinātnieka hobiji ir neparasti, piemēram, juvelierizstrādājumu veidošana un burāšana. Dan Shechtman uzsvēra, ka daudzi laureāti savu balvu saņem dzīves posmā, kad laboratorijas darbs vairs nav ikdiena. Šajā brīdī daudzi pievēršas tam, kas viņiem kļuvis nozīmīgāks – zināšanu nodošanai, jaunās paaudzes iedvesmošanai un sabiedrības izglītošanai.
Laura ar nepacietību gaidīja arī tikšanos ar Benjamin List, kurš 2021. gadā kopā ar Deivid W. C. MacMillan saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par asimetriskās organokatalīzes attīstīšanu. Diemžēl Benjamin List neparedzēti atsauca savu dalību pasākumā, tomēr Laurai bija iespēja satikt Deivid W. C. MacMillan. Latvijā ar kolēģiem Laura bija sagatavojusi lapiņas ar vielas struktūru un ailītēm, kur abi laureāti parakstītos, un vēlāk tās pielīmētu attiecīgajām vielu pudelītēm. Vienu parakstu Laurai izdevās iegūt!
Laura satikās arī ar Prof. Valeria Nicolosi, kura ir Lindavas Nobela laureātu sanāksmes padomes locekle un viena no sanāksmes ķīmijas programmas galvenajām organizatorēm. Viņas ceļš zinātnē sākās Sicīlijā, kur viņa studēja ķīmiju Katanijas Universitātē (University of Catania). Vēlāk viņa pārcēlās uz Dublinu, kur uzsāka doktorantūru un sastapa savu darba vadītāju, kurš viņu patiesi atbalstīja karjerā. Pēc tam kādu laiku viņa pavadīja Oksfordā, bet personīgu iemeslu dēļ atgriezās Dublinā. Nicolosi vada pētniecības grupu Trinitijas koledžā (Trinity College Dublin) un ir profesore nanomateriālu un mikroskopijas jomā. Viņa ir pirmā sieviete, kura ieguvusi pilntiesīgas profesores amatu šajā fakultātē kopš universitātes dibināšanas 1592. gadā. Paralēli akadēmiskajam darbam viņa konsultē Īrijas valdību, sniedzot ekspertīzi zinātnes rīcībpolitikā. Valeria Nicolosi stāsts iedvesmo un atklāj, kā iespējams veidot starptautisku karjeru, nezaudējot savas vērtības. Zinātniece uzsvēra, ka fakts, ka ir sieviete, nav radījis šķēršļus, taču bieži vien bijis grūti panākt atzinību. Daudzi kolēģi viņu neuztvēra nopietni, uzskatot, ka viņa ar savu pieredzi vēl nav piemērota ieņemt atbildīgus akadēmiskos amatus. Arī tikšanās ar citiem jaunajiem zinātniekiem no visas pasaules bija īpaša.
Laura stāsta: “Nekad iepriekš vienas nedēļas laikā nebiju runājusi ar tik daudziem dažādiem cilvēkiem. Es patiesi izbaudīju šo kopā būšanu, draudzību, ideju apmaiņu un enerģiju, kas rodas, kad vienuviet pulcējas vairāk nekā sešsimt aizrautīgu prātu”.
Gūtās atziņas
Pirmkārt, zinātnieki ir būtiska sabiedrības daļa. Šajā sanāksmē vairāki runātāji akcentēja, cik trausla kļūst zinātnes vide tur, kur politiskās pārmaiņas apdraud akadēmisko brīvību. Zinātnei ir nepieciešama vide, kurā tā var attīstīties neatkarīgi, un to neapdraud ierobežojumi, kas skar finansējumu, mobilitāti un akadēmisko brīvību.
Piemēram, zinātnieki, kuri dodas uz konferencēm ASV, saņem brīdinājumus ņemt līdzi telefonus un datorus bez datiem, lai izvairītos no problēmām, šķērsojot robežas. Arī vairāki jaunie zinātnieki no ASV pirms dalības šajā pasākumā bija saņēmuši brīdinājumus, ka, apmeklējot pasākumu, viņiem varētu rasties problēmas atgriezties ASV, un viņi dalību pasākumā atsauca.
Daudzi zinātnieki strādā ilgtspējas jomā, cenšoties radīt videi draudzīgas tehnoloģijas un uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti. Klimata pārmaiņas, piesār ņojums, tostarp siltumnīcas efekta gāzes, resursu izsīkšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir tikai daži no izaicinājumiem, kurus nav iespējams risināt bez zinātnes. Zinātne un politika ir cieši saistītas. Politiski lēmumi nosaka finansējuma apjomu zinātnei, pētniecības virzienus un ietekmē akadēmisko vidi. Zinātniekiem nav jākļūst par politiķiem, bet viņiem jābūt iespējai uzrunāt politiķus.
Otrkārt, lai sabiedrība spētu risināt ilgtspējas un klimata pārmaiņu problēmas, ar zināšanām un izpratni zinātnieku lokā vien nepietiek. Šīm tēmām jābūt ikviena cilvēka apziņā jau no skolas vecuma. Sanāksmē tika uzsvērts, ka eksaktie priekšmeti, kritiskā domāšana un vides izglītība ir jāievieš jau agrīnās izglītības posmos.
Treškārt, strādājot fundamentālās zinātnes jomā, Laura šobrīd vēl neredz, kā šie pētījumi varētu pārtapt praktiskā pielietojumā. Tomēr, kā norāda Laura: “Apzinos, ka fundamentālās zinātnes ir svarīgs pamats nākotnes atklājumiem. Iespējams, pati neradīšu kādu jaunu tehnoloģiju, bet mans darbs palīdzēs kādam citam balstīties uz šiem rezultātiem un doties tālāk”. Tas ir zinātnes attīstības ceļš – soli pa solim, sadarbojoties un balstoties uz iepriekš paveikto.
Mūsdienu pētniecībā arvien vairāk tiek izmantoti mazāki vielu daudzumi, jo ir pieejamas augstas precizitātes metodes, piemēram, dažādas spektroskopijas, kas ļauj analizēt pat pavisam niecīgus paraugus. Tāpēc ikviens pētnieks var domāt par to, kā izmantot resursus atbildīgi. Tas ne vien mazina ietekmi uz vidi, bet arī uzlabo darba kvalitāti. Arī šķīdinātāji un citi ķīmiskie atkritumi nav vienkārši jālej izlietnē, ko arī mūsdienās vairs nedara. Daudzas laboratorijas jau ir vai cenšas kļūt ilgtspējīgas un zaļas.
Cita svarīga atziņa saistīta ar zinātnes caurspīdīgumu. Pētniekiem būtu vērtīgi publicēt arī neveiksmīgu pētījumu rezultātus. Tas palīdzētu citiem zinātniekiem saprast, kuras pieejas nav devušas gaidīto rezultātu, tādējādi varētu taupīt resursus, neatkārtojot jau neveiksmīgi izmēģināto. Diemžēl publicēt šādu informāciju nav vienkārši, jo tas prasa laiku, un bieži vien tam trūkst gan finansējuma, gan platformu, kur šādus rezultātus publicēt. Tomēr ilgtermiņā tas būtu ieguvums visai zinātnieku kopienai un sabiedrībai.
Noslēgumā Laura norāda:
“Noteikti iesaku pieteikties šim pasākumam ikvienu, kuru interesē zinātne. Šī sanāksme ir unikāla iespēja satikt līdzīgi domājošos, iedvesmoties un ieraudzīt plašāku zinātnes lomu pasaulē. Esmu patiesi pateicīga un priecīga, ka man bija iespēja piedalīties. Sākumā šķita, ka būs grūti iesaistīties vai izteikt viedokli, kad apkārt būs daudz jauno zinātnieku un Nobela prēmijas laureātu. Tomēr es biju klātesoša ik brīdi un pārvarēju savas bailes. Ne visi kļūs par Nobela prēmijas laureātiem, bet ikviens var būt aizrautīgs un atbildīgs zinātnes ceļā. Zinātne ir komandas darbs un tajā jāspēj priecāties ne tikai par saviem panākumiem, bet arī par citu sasniegumiem, jo arī aiz paša izcilākā cilvēka vienmēr stāv vesela komanda un iedvesmotāji”.
