Latvijas Universitāte – zinātnes izcilības centrs Latvijā un pasaulē

Author
Latvijas Universitāte

25. septembris, 2025. gads

Latvijas Universitāte (LU), dibināta 1919. gadā, ir Latvijā vadošā zinātnes universitāte, kas savā darbībā apvieno klasiskās Eiropas augstākās izglītības tradīcijas ar mūsdienīgu zinātnes un inovāciju vidi. Vairāk nekā 15 600 studenti no vairāk nekā 70 valstīm, sešas fakultātēm un Banku augstskola, sešas reģionālās filiāles un 28 pētniecības institūti  veido daudzveidīgu un starptautiski atzītu LU akadēmisko ekosistēmu.

LU _ M.Goldbergs.jpg
LU Dabas māja. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Zinātnes komunikācijas zīmols researchLatvia šoruden īpaši izceļ LU nozīmīgo ieguldījumu pētniecībā gan nacionālā, gan globālā mērogā. LU ir arī researchLatvia vēstnese jeb Member of researchLatvia – šī iniciatīva apvieno 12 vadošās Latvijas augstskolas, kas veic starptautiski atzītus pētījumus un piedāvā zinātniski pamatotus risinājumus sabiedrības vajadzībām.

LU darbojas četrās stratēģiskās specializācijas jomās – dabaszinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, kā arī sociālajās zinātnēs. Universitātes pētniecības rezultāti stiprina Latvijas konkurētspēju un dod atbildes uz sabiedrībai nozīmīgiem izaicinājumiem.

LU sasniegumi zinātnē apliecina tās līderību – tiek īstenoti vairāk nekā 300 zinātniskie un līgumpētījumi, pērn publicēts vairāk nekā 2000 zinātnisko publikāciju, bet piesaistītais pētniecības finansējums pārsniedzis 50 miljonus eiro. LU fakultātēs un institūtos īsteno ap 45% no Latvijas  pētniecības projektiem un aktīvi piedalās starptautiskās programmās kā “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe), starptautiskos konsorcijos kā CERN un EUROfusion, un vada Eiropas mēroga sadarbības projektus kā EUCanScreen. Šāda apjoma zinātniskā aktivitāte atspoguļo universitātes spēju risināt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules izaicinājumus.

Pētnieku sagatavošana ir neatņemama LU misijas sastāvdaļa. Universitāte piedāvā vairāk nekā 100 studiju programmu, tostarp vairāk nekā 30 angļu valodā, nodrošinot iespējas arī dubulto grādu iegūšanai un studijām ārvalstīs. Doktorantūrā šobrīd studē vairāk nekā 600 doktorantu, un LU Doktorantūras skola sniedz tiem modernu un atbalstošu akadēmisko vidi. Jaunie pētnieki tiek iesaistīti projektos jau studiju laikā, tādējādi veidojot pamatu zinātnes pēctecībai un inovāciju attīstībai.

LU Inovāciju un akselerācijas centrs un OpenLab ir universitātes virzītājspēks sadarbībā ar industriju – ar vairāk nekā 2 miljoniem eiro līgumprojektos un vairāk nekā 90 patentu, zinātību un preču zīmju portfeli. Saskaņā ar Times Higher Education Impact Rankings LU ierindota starp pasaules 300 ietekmīgākajām universitātēm inovāciju jomā.

Universitāte lepojas ar saviem zinātniekiem un viņu sasniegumiem.

Profesore Inta Mieriņa 2024. gadā kļuva tikai par otro Latvijas zinātnieci, kura saņēmusi prestižo Eiropas Pētniecības padomes (ERC) grantu, pētot sabiedrības attieksmi pret migrāciju kara kontekstā. Profesors Vjačeslavs Kaščejevs turpina attīstīt kvantu tehnoloģiju pētniecību, un viņa komandas pētījumu rezultāti šogad ir publicēti prestižajā žurnālā “Nature”. Savukārt LU vadošā pētnieka Valda Bērziņa Latvijas vēstures pētījumi ļāvuši LU kļūt par partneri prestižajā ES finansētā MSCA doktorantu tīkla projektā ArCHe (Archaeological Coastal Heritage), kas pēta piekrastes arheoloģisko mantojumu, tā pagātni, tagadni un nākotni.

LU turpina nostiprināt savas pozīcijas prestižajos pasaules augstskolu reitingos – QS World University Rankings un Times Higher Education.

Apvienojot akadēmisko izcilību, starptautisko sadarbību un praktiski pielietojamu pētniecību, LU turpina pildīt savu devīzi – Zinātnei un Tēvzemei, veidojot nākotni, kur zinātnes spēks kalpo sabiedrībai un cilvēka attīstībai.

saistītie raksti

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība zinātne

Aija Linē: “Onkoloģijā atklātais pie pacientiem nonāk lēni.”

Dienā, kad intervēju profesori Aiju Linē, viņa vēl ir Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātniskā direktore, kā arī šajā centrā vada vēža biomarķieru izpētes grupu. Jau no jūnija šis darbs turpināsies Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā, kurā apvienojas BMC ar Organiskās sin…

28. maijs, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātnes politika zinātne

Latvija stiprina sadarbību ar Ziemeļvalstīm pētniecībā un augstākajā izglītībā

Pirmdien, 18. maijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) pētniecības un augstākās izglītības ministru un augstāko pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesta reģionālā sadarbība kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, enerģētiskajā drošībā un zinātnes stratēģiskajā autonomijā. Latviju san…

Izglītības un zinātnes ministrija

19. maijs, 2026. gads