Pirmais solis sperts
Zinātnes pasaulei robežu nav, idejas ceļo pāri kontinentiem, pētniekiem sadarbojoties ar kolēģiem tūkstošiem kilometru attālumā. Daļa zinātnieku strādā tepat, daļa jau gadiem veido savu profesionālo dzīvi ārpus Latvijas, tomēr saikne ar dzimteni nepazūd. Daudziem ir vēlme palīdzēt Latvijas zinātnei augt, tāpēc viņi dalās pieredzē, iesaistās pētniecības projektos un atver tādas durvis, kas citādi Latvijas zinātniekiem būtu grūtāk sasniedzamas.
Ja pirms Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" bažījāmies par to, kā panākt, lai gudrie prāti neaizplūst no Latvijas, tad šodien, kad divus gadus platformā "ResearchLatvija" veidojas diasporas zinātnieku datu bāze, varam aplēst, ka ārvalstīs darbojas vairāk nekā 700 Latvijas izcelsmes zinātnieku un vairāk nekā divas trešdaļas no viņiem ir gatavi sadarbībai ar Latvijas zinātniekiem.
Bioloģijas doktore un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Ilze Dimanta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos paskaidroja, ko nozīmē diasporas zinātnieks – šobrīd atrodas ārzemēs vai lielāko daļu sava laika dzīvo un strādā ārpus Latvijas.
"Zinātnes migrācija ir daļa no zinātnes dabas, tāpēc mūsu arodā ir diezgan izplatīti, ka pētnieki aizbrauc, atgriežas vai paliek ārvalstīs un turpina sadarbību. Šobrīd aktīvajā zinātnieku kartē ir ap 120 pētnieku, un mūsu mērķis ir katru gadu pievienot vismaz 50 jaunus dalībniekus, strādājot nevis tikai uz skaitu, bet uz reālām kompetencēm un gala rezultātu," skaidroja Dimanta. Tomēr skaitļi uz papīra ir tikai sākums – lai sistēma dzīvotu, zinātniekiem ir jāsajūt tās praktiskā jēga un jāsasniedz tā sauktā kritiskā masa.
Viņasprāt, datubāzei jākļūst par praktisku instrumentu, kas palīdz atrast konkrētu sadarbības partneri – kādam vajadzīgs mentors, citam pētniecības infrastruktūra, doktorantam – pieredzējis vadītājs, bet vēl kādam – starptautisks partneris kopīgam projektam.
Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja Ilga Švāne piekrita, ka diasporas profesionāļu apzināšanā līdz šim ir sperti tikai pirmie soļi. Arī viņa datubāzi vērtē kā labu sākumu, uzsverot, ka par tās esamību jāstāsta daudz plašāk: "Manuprāt, šī datubāze ir tikai tāds ieskrējiena celiņš tālākai attīstībai. Tas ir instruments, kuru vajadzētu plašāk popularizēt un skaidrot, lai cilvēki zinātu, kas mums ir un ko varam piedāvāt cits citam."
Kā atzina pētnieki, viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem līdz šim ir bijis informācijas trūkums abās pusēs un ikdienas aizņemtība, kuras dēļ savstarpējās iepazīšanās nereti paliek saraksta galā.
Latviešiem īpaša iesauka
Latvijas Universitātes Diasporas un Migrācijas Pētījumu Centra direktore, tenūrprofesore Inta Mieriņa norādīja: "Pēdējā aptaujā mūs mazliet nošokēja tas, cik aizņemti ir diasporas zinātnieki un cik maz no viņiem vispār zināja par iespēju reģistrēties datubāzē – tie bija zem desmit procentiem! Informācija, informācija un vēlreiz informācija ir pats pirmais solis, jo ārvalstīs dzīvojošajiem trūkst ziņu par to, ko dara kolēģi Latvijā, un universitāšu mājaslapas ne vienmēr ir sakārtotas tā, lai ārzemju pētnieks viegli atrastu sev atbilstošu partneri."
Neraugoties uz informācijas šķēršļiem, Latvijas zinātnieki pasaules vadošajos centros jau šobrīd lauž stereotipus un liek par mūsu valsti runāt ar cieņu.
Kristaps Paļskis, kurš savu promocijas darbu daļiņu fizikā izstrādājis Šveicē un nu ir atgriezies darbā Latvijā, redz milzīgu pievienoto vērtību starptautiskajā sinerģijā, īpaši jaunajai zinātnieku paaudzei: "Mums Latvijas kontekstā noteikti ir daudz un ļoti labu ideju, taču reizēm pietrūkst tādas infrastruktūras, kāda ir lielajos pasaules pētniecības centros. Jaunā paaudze noteikti ir ļoti atvērta papildspēkiem no ārzemēm, īpaši tajos zinātnes virzienos, kas Latvijā ir pilnīgi jauni. Tagad, kad mums ir arī rīki, kur savus tautiešus pasaulē ieraudzīt un uzrunāt, tā ir vēl labāka iespēja attīstīt ko jaunu tepat mājās".
To, kā šī sadarbība izskatās praksē lielajā zinātnē, ikdienā pierāda CERN strādājošie latvieši, kuru darba spars iemantojis pat īpašu apzīmējumu, smejoties atklāja Kārlis Dreimanis, sakot, ka starptautiskajā vidē latviešus nereti dēvē par "Energizer" baterijām – maziem enerģijas kamoliem, kas iznes vairāk, nekā no viena cilvēka varētu gaidīt.
Kārlis Dreimanis, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) darbinieks, Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors, eksperimentālo daļiņu fiziķis un viens no latviešiem, kurš CERN Šveicē vada zinātnieku grupu, mudināja: "Jāatmet bailes un sāpes par to, ka atnāks kāds no ārpuses un paņems gabaliņu finansējuma nost, jo labs cilvēks pirmajā dienā varbūt paņems šķēlīti, bet aiznākamajā atnesīs jaunu sviestmaizi, un visiem kopā būs vairāk! Vēl pirms sešiem gadiem, kad CERN kāds pajautāja, no kurienes esmu, un es teicu, ka no Latvijas, man atbildēja: "Ā, Lietuva!" Nu jau vairāk nekā gadu neesmu dzirdējis šādu pārpratumu, jo, ja gribam, lai mūs uzskata par svarīgiem partneriem un aizsargā, pasaulei vispirms ir jāzina, ka mēs eksistējam."
Kārlis arī uzsver, ka Latvijas zinātnieku atrašana pasaulē ne vienmēr ir vienkārša, viņš pats zinot atsevišķus latviešu kolēģus, kuri strādā dažādās universitātēs, tomēr nav pārliecības, ka ir atrasti visi iespējamie sadarbības partneri.
Viņa teiktais atklāj būtisku problēmu – zinātnieki var būt gatavi sadarboties, taču, ja viņi nezina cits par cita esamību, interese pati par sevi vēl neko neizmaina. Taču arī tad, ja kontakti ir atrasti, rodas nākamais jautājums – vai Latvijas zinātnes vide ir pietiekami atvērta, lai uzņemtu ārvalstīs iegūto pieredzi un jaunus kolēģus?
Vai nav jābaidās no konkurences?
Šķiet iederīgi arī uzdot jautājumu, vai nepastāv bažas, ka diasporas zinātnieku ienākšana varētu radīt konkurenci par jau tā ierobežoto finansējumu vai darba iespējām. Raidījuma dalībnieki uz šādu sadarbību aicināja skatīties citādi – Kārlis Dreimanis uzskata, ka cilvēks, kurš nāk no ārpuses ar jaunām zināšanām un pieredzi, nav konkurents, bet gan iespēja visiem kopā paveikt vairāk: "Ja pie tevis atnāk labs cilvēks no ārpuses, viņš pirmajā dienā var paņemt kaut ko no tā, kas tev ir, bet aiznākamajā atnesīs jaunus instrumentus, un visiem kopā būs vairāk. Mums jāiemācās saprast, ka cilvēki no ārpuses nenāk kaut ko atņemt – viņi nāk papildināt, kļūt par kolēģiem un draugiem."
Protams, zinātnē būtiska nozīme ir arī finansējumam. Inta Mieriņa atzīst, ka pat ļoti ieinteresētiem pētniekiem sadarbību dažkārt neizdodas īstenot viena iemesla dēļ – nav pieejams finansējums kopīgiem projektiem: "Man personīgi ir bijis tā, ka pie manis vēršas diasporas zinātnieki, ar kuriem es ļoti labprāt sadarbojos, bet, ja mums nav projektu iespēju, mēs vienkārši fiziski nevaram to īstenot. Mēs varam rakstīt kopīgas publikācijas un projektu pieteikumus, tomēr daudz vairāk būtu iespējams, ja zinātnei būtu lielāks finansējums."
Bet kāpēc gan Kembridžas grādu guvis diasporas pētnieks, kurš pat nav dzimis Latvijā, varētu gribēt sadarboties un strādāt senču zemē? Atbildēs nereti ieskanas emocionāla nots – Kārlis Dreimanis atgādināja, ka Latvijas zinātnes vidē ir iespēja pašam būtiski ietekmēt kādas nozares attīstību, veidot pētnieku grupas un sekmēt jaunus virzienus.
Kamēr vienā lielā Amerikas universitātē vienā nozarē var darboties desmitiem speciālistu, Latvijā nelielā pētnieku kopienā katra cilvēka ieguldījums var būt daudz pamanāmāks, turklāt Latvija ir Latvija – mīļa, skaista, un ir vēlme tai izdarīt kaut ko labu.
Kārlis Dreimanis pauda: "Latvijā ir daudz vietas izvirzīt sevi salīdzinoši vadošā pozīcijā, veidot grupas, būt dzinējspēkam, virzoties uz priekšu. Ja tu atbrauc uz Latvijas Universitāti, kur tavā grupā, konkrētā nozarē ir trīs cilvēki, aizbraucot uz universitāti ASV, tur šādā pašā grupā ir 35. Spēt savu balsi izcelt mazliet skaļāk Latvijā vienmēr būs lielākas iespējas. Vismaz manā skatījumā tas tā ir."
Nav obligāti jāgrib atgriezties un pārcelties uz dzīvi Latvijā, pietiek ar vēlmi dot savu ieguldījumu, palīdzēt kādam jaunam pētniekam, iesaistīties kopīgā projektā vai atvērt Latvijas kolēģiem durvis uz starptautisko zinātnes vidi. Latvija nav tikai vieta, no kuras zinātnieki aizbrauc. Tā var būt arī vieta, pie kuras viņi atgriežas ar savām zināšanām, pieredzi un idejām – pat tad, ja viņu ikdienas darbs joprojām norit citā pasaules malā.
Ja arī Tu vēlies kļūt par daļu no Latvijas diasporas zinātnieku kopienas, plašāku informāciju meklē šeit
