LBTU un sadarbības partneri turpina modernizēt laboratorijas un pilnveidot pētniecības infrastruktūru

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

16. septembris, 2025. gads

pētījumi inovācija

Lai uzlabotu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) un Dārzkopības institūta (DI) pētniecības infrastruktūru, stiprinātu zinātnisko izcilību viedās specializācijas jomās, attīstītu augstas kvalitātes starpdisciplinārus pētījumus un veicinātu inovāciju radīšanu, tiek īstenots plašs projekts pētniecības infrastruktūras modernizācijai.

Augi _ pexels.jpg
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: www.pexels.com.

Modernizētās laboratorijas un uzlabotais pētniecības aprīkojums nodrošinās augstāku pētījumu kvalitāti un paplašinās jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējas. Tāpat projekts veicinās studentu, doktorantu un jauno pētnieku aktīvu iesaisti zinātniskajā darbā, nodrošinot viņiem praktisku pieredzi ar augsta līmeņa aprīkojumu.

Viens no nozīmīgākajiem jaunieguvumiem būs hiperspektrālā kamera ar spektrālo diapazonu 900–1700 nm, kas būtiski paplašinās Augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" Augu patoloģijas laboratorijas iespējas pētīt augu slimības un stresu. Hiperspektrālā analīze ir moderna un strauji attīstīta tālizpētes metode ar plašu pielietojumu lauksaimniecībā.

Šobrīd laboratorijā jau darbojas hiperspektrālā kamera ar diapazonu 400–1000 nm, kas sniedz vispārīgu informāciju par augu vielmaiņas izmaiņām, piemēram, fotosintēzes pigmentu līmeņa svārstībām stresa un slimību ietekmē. Jaunā kamera, kas uztver spektru virs 1000 nm, ļaus noteikt slimībām specifiskas spektrālās izmaiņas, ūdens vielmaiņas traucējumus un konkrētus augu metabolītus. Abu kameru kombinēta izmantošana ļaus iegūt daudz pilnīgāku ainu par augu veselības stāvokli un būtiski uzlabos agrīnas slimību diagnostikas iespējas.

Kā skaidro ""grihorts" direktore, vadošā pētniece Viktorija Zagorska: "Hiperspektrālās analīzes metodes jau tiek izmantotas graudaugu slimību pētījumos, tostarp mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnai noteikšanai auzās un rudzos. Nākamajā posmā paredzēts uzsākt siltumnīcas tomātu slimību izpēti, kur hiperspektrālā kamera būs galvenais instruments slimību novērtēšanā. Līdzšinējā pieredze apliecina, ka spēja strādāt spektrā virs 1000 nm būs izšķiroša gan tomātu slimību pētījumos, gan esošo graudaugu slimību pētījumu paplašināšanā."

Kamera tiks izmantota, fotografējot veselus un ar slimībām inficētus augus, mākslīgi inducējot slimības, veidojot plašu attēlu datubāzi, veicot attēlu priekšapstrādi un analīzi. Rezultāti tiks izmantoti agrīnas slimību noteikšanas modeļu izstrādē, kas nākotnē palīdzēs lauksaimniekiem ātrāk un efektīvāk reaģēt uz augu veselības problēmām. Hiperspektrālās kameras iegāde ļaus ne tikai padziļināt pašreizējos pētījumus, bet arī attīstīt jaunus pētniecības virzienus, tādējādi būtiski paplašinot laboratorijas zinātniskās iespējas.

Savukārt augu patogēnu identificēšanai un pētīšanai laboratorijā izmantotās iekārtas veido pilnīgu molekulārās diagnostikas sistēmu. Tās nodrošina visu procesu – no paraugu ņemšanas līdz precīzu rezultātu iegūšanai un dokumentēšanai. Centrifūga ir viens no galvenajiem instrumentiem paraugu apstrādē dažādās laboratorijas procedūru stadijās. Tā ir būtiska DNS izdalīšanas procesā, kas nepieciešams augu patogēno sēņu identificēšanai. Centrifūgu izmanto arī pirms paraugu ievietošanas polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) iekārtā, lai nodrošinātu paraugu vienmērīgumu. Pēc PCR amplifikācijas tā palīdz attīrīt un koncentrēt PCR produktus, iegūstot augstas kvalitātes paraugus turpmākajai analīzei.

Polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) iekārta ir centrālais elements molekulārajā diagnostikā. Izmantojot specifiskus praimeru pārus, tā ļauj pavairot konkrētus DNS fragmentus no sēņu paraugiem, kas ir būtiski to precīzai noteikšanai un identificēšanai. Elektroforēzes sistēma tiek izmantota DNS fragmentu atdalīšanai pēc izmēra elektriskā lauka ietekmē. Šī metode ļauj pārbaudīt DNS ekstrakcijas kvalitāti, analizēt PCR produktus un veikt molekulāro marķieru analīzi, kas palīdz noteikt sēņu sugas.

Elektroforēzes gēlu dokumentēšanas iekārta nodrošina iegūto rezultātu vizualizāciju un dokumentēšanu. Tā ļauj fotografēt un saglabāt gēlā redzamos rezultātus, kas ir svarīgi arhivēšanai un salīdzināšanai nākotnes pētījumos. Pipetes ir pamata instruments visām molekulārās diagnostikas manipulācijām. Tās nodrošina precīzu šķidrumu dozēšanu DNS ekstrakcijas un PCR reakciju sagatavošanas laikā. Iespēja pipetes autoklāvēt ir būtiska, lai novērstu paraugu kontamināciju un nodrošinātu uzticamus rezultātus.

Projekts "LBTU un sadarbības partneru zinātniskās infrastruktūras pilnveide" tiek īstenots no 2025. gada 1. maija līdz 2029. gada 31. decembrim. Tā kopējais finansējums ir 2 537 948 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 2 157 255,80 eiro.

Lidzfinase_EU_2027.jpg

saistītie raksti

inovācija

Latvija kļūst par vadošo kodolmagnētiskās rezonanses centru Baltijā

Šodien, 16. septembrī, aprit gads kopš pirmās Latvijas, Francijas un Itālijas partneru tikšanās Rīgā, kas aizsāka ambiciozo Latvijas kodolmagnētiskās rezonanses (KMR) spektroskopijas centra projekta "MR LATVIA" īstenošanu. Projektu koordinē Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), kas tur…

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

16. septembris, 2025. gads

pētījumi inovācija

Pētnieki izstrādā inovatīvas bioloģiskas izcelsmes fasāžu plātnes

Iedomāsimies pilsētu, kuras fasādes elpo līdz ar dabu – ēkas ne tikai aizsargā un rotā vidi, bet arī samazina oglekļa pēdu, izmanto vietējos resursus un atbalsta aprites ekonomiku. Šāda urbānā vide būtu ne vien estētiski pievilcīga, bet arī ekoloģiski līdzsvarota, demonstrējot, kā zinātnes sasniegu…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

15. septembris, 2025. gads

pētījumi

Latvijas pētnieki aicināti sniegt viedokli par akadēmisko godīgumu

Līdz 30. septembrim Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju aicina aizpildīt anonīmu aptauju par akadēmisko godīgumu un atbildīgu pētniecību. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā Latvijas pētnieki izprot akadēmiskās godprātības pamatprincipus un kā šīs norma…

researchLatvia

8. septembris, 2025. gads

pētījumi zinātnes komunikācija

"Zinātnē vajadzīga domas brīvība". Iepazīstam tenūrprofesori Maiju Radziņu

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļa turpina rakstu sēriju par RSU tenūrprofesoriem, šoreiz intervija ar M. Radziņas ceļu un aizrautību medicīnā un zinātnē.  "Tehnoloģijas ir cieši savijušās dabiskā simbiozē, lai īstenotu virsuzdevumu – sasniegtu individualizētu …

Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

8. septembris, 2025. gads