LU CFI zinātnieki uzsāk jaunu pētījumu par inovatīvām ultravioletā starojuma tehnoloģijām

Author
researchLatvia | LU Cietvielu fizikas institūts

6. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne pētījumi

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) uzsākts jauns lietišķās pētniecības projekts "GoFarUV", kas vērsts uz jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, izmantojot ultravioletā starojuma potenciālu dažādās nozarēs. Projektu vada Ph.D. Edgars Butanovs, Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks.

LU CFI Edgars Butanovs.png
LU CFI publicitātes attēls

 

3. jūnijā LU CFI notika projekta atklāšanas pasākums, kas iezīmēja sadarbības sākumu un pētnieciskā darba galvenos virzienus. Projekts “GoFarUV” paredz izstrādāt jauna tipa fotodetektorus, kas uztver tikai C ultravioletā (UV-C) starojumu, tā sauktos solar-blind sensorus. Tie tiks veidoti, izmantojot amorfas alumīnija gallija oksīda (AlGaO) pusvadītāju plānās kārtiņas un modernu magnetrona izputināšanas tehnoloģiju, kas nodrošina gan augstu veiktspēju, gan iespēju tehnoloģiju pielāgot plašākai ražošanai. Šī inovatīvā pieeja sola būtiskus pavērsienus UV-C sensoru pielietojumos vides uzraudzībā, drošībā un citās nozarēs. 

“Šobrīd UV-C fotodetektorus izmanto vides monitoringā, piemēram, lai savlaicīgi konstatētu meža ugunsgrēkus plašās teritorijās, kā arī kosmosa izpētē, un ir potenciāls tos pielietot arī militārajā jomā,” papildina LU CFI institūta vadošais partneris, projekta zinātniskais vadītājs Ph. D. Edgars Butanovs.

Šis starpdisciplinārais projekts sastāv no pētniecības aktivitātēm fizikas un ķīmijas zinātnē, elektrotehnikā, elektronikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī materiālzinātnēs.

Projekta rezultāti:

  • Jauns reaktīvs līdzstrāvas magnetronu izputināšanas process amorfu AlGaO plānu kārtiņu uzklāšanai uz cietām un lokāmām pamatnēm izmantošanai UV-C fotosensoros (patenta pieteikums);
  • Jaunas zināšanas par fizikālajām parādībām, kas nosaka izputināšanas procesa parametru saistību ar kārtiņu optiskajām un fotoelektriskajām īpašībām, lai optimizētu AlGaO kārtiņu fotoelektrisko veiktspēju (zinātniskie raksti);
  • Inovatīvi iepakošanas risinājumi izstrādāto pusvadītāju mikroshēmu integrēšanai, kas piemēroti UV-C detektēšanai līdz 200 nm viļņa garumam, tajā skaitā ar aizmugures apgaismošanas iespēju (prototipa demonstrācija).

Projektā apvienojas akadēmiskā un industrijas kompetence – galvenie sadarbības partneri ir AGL Technologies un RD ALFA Microelectronics

“Ar šādiem projektiem mēs kāpinām vietējo uzņēmumu konkurētspēju un paveram durvis uz jaunām iespējām eksportēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī veicinām pētniecības iestāžu un privātuzņēmumu sadarbību, nemaz nerunājot par ieguldījumu Latvijas zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā,” uzsver fizikas doktors E. Butanovs.

Pirmās sanāksmes laikā projekta komanda vienojās par galvenajiem administratīvajiem aspektiem, izklāstīja ieviešanas plānu un apstiprināja aktivitāšu grafiku – aizraujošs starts trīs gadus ilgajam ceļam, lai tuvinātu Latvijas inovācijas augsto tehnoloģiju komercializācijai. 

Projekta zinātniskais vadītājs papildina: “GoFarUV mērķis ir inovācija UV gaismas fotodetektoru jomā, izmantojot jaunu plāno kārtiņu (AlGaO jeb amorfs alumīnija gallija oksīds) un tās uzklāšanas metodi (mērogojama un strauja magnetronā izputināšana). Salīdzinājumā ar pašreizējo UV-C fotodetektoru piedāvājumu mūsu pieeja ir zaļāka, ātrāka un paaugstina detektoru maksimālo jutību tieši tālās UV gaismas diapazonā”.

Iniciatīvu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

saistītie raksti

zinātne pētījumi

Kā ar elektrības pretestību atklāt viltotu medu?

Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespēj…

Latvijas Universitātes fonds

13. marts, 2026. gads

zinātne

Zinātne dzīvei: Jauna infrastruktūra bioekonomikas pētījumiem

Kas kopīgs kosmētikas krēmam, mājas siltumizolācijai un saplāksnim? Visos šajos produktos var izmantot savienojumus, kas iegūti no bērza tāss. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki sadarbībā ar industrijas partneriem pēta, kā šos dabiskos savienojumus pārvērst jaunās kosmētikas izejvie…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

12. marts, 2026. gads

pētījumi

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki izstrādājuši ziņojumu par amatniecības tiesisko un politikas ietvaru Eiropā

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieku grupa starptautiskā pētniecības projekta “Amatniecības zināšanu pārveidošana par ilgtspējīgu, iekļaujošu un ekonomiski dzīvotspējīgu kultūras mantojumu Eiropā” / Tracks4Crafts ietvaros ir sagatavojusi ziņojumu “Report on Legal and Policy Frameworks of Cra…

Latvijas Kultūras akadēmija

12. marts, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība inovācija

RSU Sabiebrības veselības institūts iesaistās starptautiskā projektā par infekciju izraisīta vēža sloga mazināšanu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts (SVI) ir viens no partneriem starptautiskajā EU4Health projektā Eiropas vienotā rīcība stratēģijas veselības intervencēm ar infekcijām saistīta vēža eliminācijai (SHIELD) (European Joint Action on Strategy for Health Interventions t…

Rīgas Stradiņa universitāte

11. marts, 2026. gads