LU CFI zinātnieki uzsāk jaunu pētījumu par inovatīvām ultravioletā starojuma tehnoloģijām

Author
researchLatvia | LU Cietvielu fizikas institūts

6. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne pētījumi

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) uzsākts jauns lietišķās pētniecības projekts "GoFarUV", kas vērsts uz jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, izmantojot ultravioletā starojuma potenciālu dažādās nozarēs. Projektu vada Ph.D. Edgars Butanovs, Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks.

LU CFI Edgars Butanovs.png
LU CFI publicitātes attēls

 

3. jūnijā LU CFI notika projekta atklāšanas pasākums, kas iezīmēja sadarbības sākumu un pētnieciskā darba galvenos virzienus. Projekts “GoFarUV” paredz izstrādāt jauna tipa fotodetektorus, kas uztver tikai C ultravioletā (UV-C) starojumu, tā sauktos solar-blind sensorus. Tie tiks veidoti, izmantojot amorfas alumīnija gallija oksīda (AlGaO) pusvadītāju plānās kārtiņas un modernu magnetrona izputināšanas tehnoloģiju, kas nodrošina gan augstu veiktspēju, gan iespēju tehnoloģiju pielāgot plašākai ražošanai. Šī inovatīvā pieeja sola būtiskus pavērsienus UV-C sensoru pielietojumos vides uzraudzībā, drošībā un citās nozarēs. 

“Šobrīd UV-C fotodetektorus izmanto vides monitoringā, piemēram, lai savlaicīgi konstatētu meža ugunsgrēkus plašās teritorijās, kā arī kosmosa izpētē, un ir potenciāls tos pielietot arī militārajā jomā,” papildina LU CFI institūta vadošais partneris, projekta zinātniskais vadītājs Ph. D. Edgars Butanovs.

Šis starpdisciplinārais projekts sastāv no pētniecības aktivitātēm fizikas un ķīmijas zinātnē, elektrotehnikā, elektronikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī materiālzinātnēs.

Projekta rezultāti:

  • Jauns reaktīvs līdzstrāvas magnetronu izputināšanas process amorfu AlGaO plānu kārtiņu uzklāšanai uz cietām un lokāmām pamatnēm izmantošanai UV-C fotosensoros (patenta pieteikums);
  • Jaunas zināšanas par fizikālajām parādībām, kas nosaka izputināšanas procesa parametru saistību ar kārtiņu optiskajām un fotoelektriskajām īpašībām, lai optimizētu AlGaO kārtiņu fotoelektrisko veiktspēju (zinātniskie raksti);
  • Inovatīvi iepakošanas risinājumi izstrādāto pusvadītāju mikroshēmu integrēšanai, kas piemēroti UV-C detektēšanai līdz 200 nm viļņa garumam, tajā skaitā ar aizmugures apgaismošanas iespēju (prototipa demonstrācija).

Projektā apvienojas akadēmiskā un industrijas kompetence – galvenie sadarbības partneri ir AGL Technologies un RD ALFA Microelectronics

“Ar šādiem projektiem mēs kāpinām vietējo uzņēmumu konkurētspēju un paveram durvis uz jaunām iespējām eksportēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī veicinām pētniecības iestāžu un privātuzņēmumu sadarbību, nemaz nerunājot par ieguldījumu Latvijas zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā,” uzsver fizikas doktors E. Butanovs.

Pirmās sanāksmes laikā projekta komanda vienojās par galvenajiem administratīvajiem aspektiem, izklāstīja ieviešanas plānu un apstiprināja aktivitāšu grafiku – aizraujošs starts trīs gadus ilgajam ceļam, lai tuvinātu Latvijas inovācijas augsto tehnoloģiju komercializācijai. 

Projekta zinātniskais vadītājs papildina: “GoFarUV mērķis ir inovācija UV gaismas fotodetektoru jomā, izmantojot jaunu plāno kārtiņu (AlGaO jeb amorfs alumīnija gallija oksīds) un tās uzklāšanas metodi (mērogojama un strauja magnetronā izputināšana). Salīdzinājumā ar pašreizējo UV-C fotodetektoru piedāvājumu mūsu pieeja ir zaļāka, ātrāka un paaugstina detektoru maksimālo jutību tieši tālās UV gaismas diapazonā”.

Iniciatīvu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

saistītie raksti

kosmoss zinātne

Pirms 45 gadiem – Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku radītais "Lotoss" devās kosmosā

1980. gadā kosmosa stacijā "Salūts-6" pirmoreiz kosmonautikas vēsturē tika veikts putupoliuretāna iegūšanas eksperiments mikrogravitācijas apstākļos, kas sniedza jaunas atziņas par ķīmiski tehnoloģisko procesu norisi bezsvara stāvoklī. Eksperimenta iekārtu "Lotoss", kas bija tapusi Latvijas …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. oktobris, 2025. gads

zinātne inovācija

Rīgā veidos mākslīgā intelekta datu centru biomedicīnas un bērnu onkoloģijas pētniecībai

Parakstot memorandu, Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotājs SIA "Mikrotīkls", Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Mākslīgā intelekta centrs vienojas par sadarbību mākslīgā intelekta datu centra veidošanā agrīnai vēža diagnostikai un citiem sabiedrībai un uzņēmumiem nozīmīgiem lietojumiem. …

Rīgas Tehniskā universitāte

9. oktobris, 2025. gads

zinātne kvantu tehnoloģijas

Latvijā ir izstrādāts pirmais kvantiskās atslēgu sadales tīkls Baltijā

Eiropas Savienības līdzfinansētā projektā "European Quantum Communications Initiative" Latvijā tiek veidots Latvijas kvantu tīkls "LatQN", kura mērķis ir uzbūvēt eksperimentālu nacionālo kvantu sakaru tīklu, kā arī izstrādāt un testēt kvantu sakaru tehnoloģijas dažādās nozarēs, kurām droša informāc…

Anda Asere, Labs of Latvia

9. oktobris, 2025. gads

kosmoss pētījumi

Latvija kļūs par daļu no NASA starptautiskās vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti

Otrdien, 7. oktobrī, valdība atbalstīja Latvijas pievienošanos starptautiskajam sadarbības ietvaram “Artemis Accords”, kas pazīstams kā Artemīdas vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti.  Tā nosaka pamatprincipus, kā valstīm sadarboties kosmosa izpētē un tehnoloģiju attī…

Izglītības un zinātnes ministrija

7. oktobris, 2025. gads