LU CFI zinātnieki uzsāk jaunu pētījumu par inovatīvām ultravioletā starojuma tehnoloģijām

Author
researchLatvia | LU Cietvielu fizikas institūts

6. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne pētījumi

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) uzsākts jauns lietišķās pētniecības projekts "GoFarUV", kas vērsts uz jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, izmantojot ultravioletā starojuma potenciālu dažādās nozarēs. Projektu vada Ph.D. Edgars Butanovs, Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks.

LU CFI Edgars Butanovs.png
LU CFI publicitātes attēls

 

3. jūnijā LU CFI notika projekta atklāšanas pasākums, kas iezīmēja sadarbības sākumu un pētnieciskā darba galvenos virzienus. Projekts “GoFarUV” paredz izstrādāt jauna tipa fotodetektorus, kas uztver tikai C ultravioletā (UV-C) starojumu, tā sauktos solar-blind sensorus. Tie tiks veidoti, izmantojot amorfas alumīnija gallija oksīda (AlGaO) pusvadītāju plānās kārtiņas un modernu magnetrona izputināšanas tehnoloģiju, kas nodrošina gan augstu veiktspēju, gan iespēju tehnoloģiju pielāgot plašākai ražošanai. Šī inovatīvā pieeja sola būtiskus pavērsienus UV-C sensoru pielietojumos vides uzraudzībā, drošībā un citās nozarēs. 

“Šobrīd UV-C fotodetektorus izmanto vides monitoringā, piemēram, lai savlaicīgi konstatētu meža ugunsgrēkus plašās teritorijās, kā arī kosmosa izpētē, un ir potenciāls tos pielietot arī militārajā jomā,” papildina LU CFI institūta vadošais partneris, projekta zinātniskais vadītājs Ph. D. Edgars Butanovs.

Šis starpdisciplinārais projekts sastāv no pētniecības aktivitātēm fizikas un ķīmijas zinātnē, elektrotehnikā, elektronikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī materiālzinātnēs.

Projekta rezultāti:

  • Jauns reaktīvs līdzstrāvas magnetronu izputināšanas process amorfu AlGaO plānu kārtiņu uzklāšanai uz cietām un lokāmām pamatnēm izmantošanai UV-C fotosensoros (patenta pieteikums);
  • Jaunas zināšanas par fizikālajām parādībām, kas nosaka izputināšanas procesa parametru saistību ar kārtiņu optiskajām un fotoelektriskajām īpašībām, lai optimizētu AlGaO kārtiņu fotoelektrisko veiktspēju (zinātniskie raksti);
  • Inovatīvi iepakošanas risinājumi izstrādāto pusvadītāju mikroshēmu integrēšanai, kas piemēroti UV-C detektēšanai līdz 200 nm viļņa garumam, tajā skaitā ar aizmugures apgaismošanas iespēju (prototipa demonstrācija).

Projektā apvienojas akadēmiskā un industrijas kompetence – galvenie sadarbības partneri ir AGL Technologies un RD ALFA Microelectronics

“Ar šādiem projektiem mēs kāpinām vietējo uzņēmumu konkurētspēju un paveram durvis uz jaunām iespējām eksportēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī veicinām pētniecības iestāžu un privātuzņēmumu sadarbību, nemaz nerunājot par ieguldījumu Latvijas zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā,” uzsver fizikas doktors E. Butanovs.

Pirmās sanāksmes laikā projekta komanda vienojās par galvenajiem administratīvajiem aspektiem, izklāstīja ieviešanas plānu un apstiprināja aktivitāšu grafiku – aizraujošs starts trīs gadus ilgajam ceļam, lai tuvinātu Latvijas inovācijas augsto tehnoloģiju komercializācijai. 

Projekta zinātniskais vadītājs papildina: “GoFarUV mērķis ir inovācija UV gaismas fotodetektoru jomā, izmantojot jaunu plāno kārtiņu (AlGaO jeb amorfs alumīnija gallija oksīds) un tās uzklāšanas metodi (mērogojama un strauja magnetronā izputināšana). Salīdzinājumā ar pašreizējo UV-C fotodetektoru piedāvājumu mūsu pieeja ir zaļāka, ātrāka un paaugstina detektoru maksimālo jutību tieši tālās UV gaismas diapazonā”.

Iniciatīvu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

inovācija sociālās zinātnes

Izmērīt to, ko cilvēks nespēj pateikt. Jauna RTU laboratorija pēta cilvēka uzvedību, emocijas un izvēles

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" …

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

6. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads