LU CFI zinātnieki uzsāk jaunu pētījumu par inovatīvām ultravioletā starojuma tehnoloģijām

Author
researchLatvia | LU Cietvielu fizikas institūts

6. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne pētījumi

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) uzsākts jauns lietišķās pētniecības projekts "GoFarUV", kas vērsts uz jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi, izmantojot ultravioletā starojuma potenciālu dažādās nozarēs. Projektu vada Ph.D. Edgars Butanovs, Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks.

LU CFI Edgars Butanovs.png
LU CFI publicitātes attēls

 

3. jūnijā LU CFI notika projekta atklāšanas pasākums, kas iezīmēja sadarbības sākumu un pētnieciskā darba galvenos virzienus. Projekts “GoFarUV” paredz izstrādāt jauna tipa fotodetektorus, kas uztver tikai C ultravioletā (UV-C) starojumu, tā sauktos solar-blind sensorus. Tie tiks veidoti, izmantojot amorfas alumīnija gallija oksīda (AlGaO) pusvadītāju plānās kārtiņas un modernu magnetrona izputināšanas tehnoloģiju, kas nodrošina gan augstu veiktspēju, gan iespēju tehnoloģiju pielāgot plašākai ražošanai. Šī inovatīvā pieeja sola būtiskus pavērsienus UV-C sensoru pielietojumos vides uzraudzībā, drošībā un citās nozarēs. 

“Šobrīd UV-C fotodetektorus izmanto vides monitoringā, piemēram, lai savlaicīgi konstatētu meža ugunsgrēkus plašās teritorijās, kā arī kosmosa izpētē, un ir potenciāls tos pielietot arī militārajā jomā,” papildina LU CFI institūta vadošais partneris, projekta zinātniskais vadītājs Ph. D. Edgars Butanovs.

Šis starpdisciplinārais projekts sastāv no pētniecības aktivitātēm fizikas un ķīmijas zinātnē, elektrotehnikā, elektronikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī materiālzinātnēs.

Projekta rezultāti:

  • Jauns reaktīvs līdzstrāvas magnetronu izputināšanas process amorfu AlGaO plānu kārtiņu uzklāšanai uz cietām un lokāmām pamatnēm izmantošanai UV-C fotosensoros (patenta pieteikums);
  • Jaunas zināšanas par fizikālajām parādībām, kas nosaka izputināšanas procesa parametru saistību ar kārtiņu optiskajām un fotoelektriskajām īpašībām, lai optimizētu AlGaO kārtiņu fotoelektrisko veiktspēju (zinātniskie raksti);
  • Inovatīvi iepakošanas risinājumi izstrādāto pusvadītāju mikroshēmu integrēšanai, kas piemēroti UV-C detektēšanai līdz 200 nm viļņa garumam, tajā skaitā ar aizmugures apgaismošanas iespēju (prototipa demonstrācija).

Projektā apvienojas akadēmiskā un industrijas kompetence – galvenie sadarbības partneri ir AGL Technologies un RD ALFA Microelectronics

“Ar šādiem projektiem mēs kāpinām vietējo uzņēmumu konkurētspēju un paveram durvis uz jaunām iespējām eksportēt inovatīvas tehnoloģijas, kā arī veicinām pētniecības iestāžu un privātuzņēmumu sadarbību, nemaz nerunājot par ieguldījumu Latvijas zināšanu bāzē un cilvēkkapitālā,” uzsver fizikas doktors E. Butanovs.

Pirmās sanāksmes laikā projekta komanda vienojās par galvenajiem administratīvajiem aspektiem, izklāstīja ieviešanas plānu un apstiprināja aktivitāšu grafiku – aizraujošs starts trīs gadus ilgajam ceļam, lai tuvinātu Latvijas inovācijas augsto tehnoloģiju komercializācijai. 

Projekta zinātniskais vadītājs papildina: “GoFarUV mērķis ir inovācija UV gaismas fotodetektoru jomā, izmantojot jaunu plāno kārtiņu (AlGaO jeb amorfs alumīnija gallija oksīds) un tās uzklāšanas metodi (mērogojama un strauja magnetronā izputināšana). Salīdzinājumā ar pašreizējo UV-C fotodetektoru piedāvājumu mūsu pieeja ir zaļāka, ātrāka un paaugstina detektoru maksimālo jutību tieši tālās UV gaismas diapazonā”.

Iniciatīvu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

saistītie raksti

pētījumi sabiedrības veselība

Ko Latvijas sievietes zina par menopauzi? Izpētījusi RSU studente un topošā ārste

Menopauze ir sarežģīts hormonālu izmaiņu periods, kas skar ikvienu sievieti. Vienlaikus šis process paliek "nemanāms" un nepietiekami aktualizēts sabiedrībā. Bieži sievietes saņem informāciju, kad menopauzālā pāreja jau ir sākusies, un sieviete ir sastapusies ar līdz šim nezināmiem simptomiem, kas …

Jeļizaveta Kolosovska (RSU Medicīnas fakultātes 6. kursa studente)

6. jūnijs, 2025. gads

zinātnes politika mobilitāte pētījumi

Apstiprināta Eiropas Pētniecības telpas programma 2025. līdz 2027. gadam: uzsvars uz izcilību, mobilitāti un ilgtspēju

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Eiropas Pētniecības telpas (EPT) politikas programmu 2025.–2027. gadam, kas nosaka kopīgus mērķus un prioritātes zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju attīstībai visā Eiropā. Šī programma paredz koordinētus pasākumus, lai veidotu konkurētspējīg…

Izglītības un zinātnes ministrija

5. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

Uzsākta Latvijas integrācija Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcijā "ELIXIR"

2025. gada 1. jūnijā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzsāka projektu “RSU dalība Apvārsnis Eiropa programmā”*. Tā ietvaros tiks īstenots arī viens no jaunajiem ESFRI/ERIC Latvijas nacionālajiem partnerības un rīcības plāniem, kas iepriekšējā plānošanas periodā vēl netika realizēts – Latvijas inte…

Rīgas Stradiņa universitāte

5. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Inovatīva pieeja: cidoniju atlikumu pārvēršana veselību veicinošos līdzekļos

Vai esi kādreiz aizdomājies, kur paliek cidoniju pārpalikumi pēc pārstrādes? Lielākoties tie tiek izmesti. Taču Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts​​​​​​a (LVKĶI) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekts strādā, lai pārvērstu bioatkritumus par vērtīgiem sabiedrotajiem cīņā ar …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. jūnijs, 2025. gads