Māris Būmanis: Sinerģija starp nozarēm un pētniecību – Latvijas attīstības atslēga

Author
AS "Latvijas Finieris"

17. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sadarbība
21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu. Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.
Māris Baumanis.jpg
AS "Latvijas Finieris" publicitātes attēls. Foto: Māris Būmanis.
No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību – un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS "Latvijas Finieris" jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātiRīgas Tehnisko universitātiLatvijas UniversitātiVidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava". Šī sadarbība nodrošina plašu pārklājumu – no ilgtspējīgas mežsaimniecības un resursu izpētes līdz jaunu materiālu un tehnoloģiju izstrādei.

Šādas partnerības sniedz praktisku ieguvumu gan uzņēmumam, gan sabiedrībai. Ražošanas procesi kļūst efektīvāki, tiek attīstītas ilgtspējīgas tehnoloģijas, un augstskolas sagatavo nākamos speciālistus, kas jau studiju laikā spēj strādāt ar reālām industrijas problēmām. Tas ir abpusēji izdevīgs modelis, kas palīdz saglabāt Latvijas konkurētspēju un zinātnes aktualitāti.

Industriālā doktorantūra – tilts starp zinātni un uzņēmējdarbību

Viens no spilgtākajiem piemēriem, kā šī sadarbība pārtop reālā inovācijā, ir industriālā doktorantūra – salīdzinoši jauns, bet ļoti nozīmīgs instruments Latvijas augstākajā izglītībā. Atšķirībā no klasiskās akadēmiskās pieejas, industriālajā doktorantūrā pētījuma tēmas tiek radītas kopā ar uzņēmumu, un rezultātiem ir tiešs praktisks pielietojums.

Šobrīd "Latvijas Finieris" kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti īsteno projektu, kurā uzņēmums līdzfinansē doktoranta Rinalda Buša pētījumu par bērza tāss ekstrakta – betulīna – izmantošanas iespējām materiālzinātnē. Latvijā bērzu meži ir bagātība, taču betulīna potenciāls līdz šim izmantots niecīgi. Doktorants kopā ar uzņēmuma pētniekiem strādā pie jaunu savienojumu sintēzes, kas ļauj radīt polimēru pārklājumus ar uzlabotām mehāniskajām un termiskajām īpašībām.

Pētījuma rezultāti jau guvuši starptautisku atzinību – 2025. gada sākumā publicēts raksts žurnālā “Reactive and Functional Polymers”. Tas apliecina, ka Latvijā tapuši pētījumi var būt nozīmīgi arī globālajā inovāciju vidē. Redzam, ka šī sadarbība nav tikai par vienu zinātnisku atklājumu – tā ir investīcija nākotnē, kurā jaunie pētnieki kļūst par tiltu starp akadēmisko un industriālo pasauli.

Cilvēks – sadarbības centrā

Būtiski atcerēties, ka inovācijas nerodas tikai laboratorijās – tās rodas no cilvēkiem, kas ir gatavi sadarboties, dalīties pieredzē un pārvarēt robežas starp nozarēm. Industriālās doktorantūras programmas palīdz veidot tieši šādu domāšanas veidu – tās iedrošina jaunos pētniekus skatīties plašāk un uzņēmumiem – būt atvērtākiem eksperimentiem.

Rinalda Buša piemērs labi parāda, cik vērtīgi ir, ja jaunais zinātnieks var savu darbu balstīt reālā uzņēmuma vajadzībās. Viņam ir piekļuve "Latvijas Finiera" infrastruktūrai, izejvielām un pieredzei, savukārt mēs – gūstam jaunas idejas, kas var pārtapt produktos ar augstu pievienoto vērtību. Šādas sadarbības rezultātā ieguvēji ir visi: uzņēmums, augstskola, studenti un visa sabiedrība.

Zināšanu ekonomika sākas ar drosmi sadarboties

Latvijā joprojām bieži runājam par inovācijām kā par kaut ko tālu un sarežģītu, taču patiesībā inovācija sākas tur, kur satiekas atvērta domāšana un vēlme sadarboties. Industriālā doktorantūra ir viens no veidiem, kā šo sadarbību padarīt strukturētu un ilgtermiņā uz rezultātu orientētu.

Lai šis modelis pilnvērtīgi attīstītos, nepieciešams gan valsts atbalsts, gan uzņēmumu iniciatīva. Publiskajam sektoram ir jāveido vide, kurā pētniecība tiek uztverta kā investīcija, nevis izdevums, bet uzņēmumiem jāapzinās, ka ieguldījumi zinātnē atmaksājas ilgtermiņā – ar jauniem produktiem, eksportspējīgiem risinājumiem un gudriem cilvēkiem komandā.

Skats nākotnē

Latvijas konkurētspējas stāsts nākamajos gados būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi spēsim apvienot industrijas, izglītību un zinātni vienotā ekosistēmā. Tas ir ceļš uz ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas, radošums un attīstības domāšana.


"Latvijas Finieris" turpinās būt aktīvs šajā ceļā, stiprinot saikni starp industriju un akadēmisko vidi, veicinot jaunu pētījumu attīstību un atbalstot jaunos zinātniekus. Mūsu pieredze rāda, ka, apvienojot uzņēmuma vajadzības ar pētnieku zinātkāri, rodas rezultāti, kas sniedz labumu visiem – uzņēmumiem, pētniekiem un valstij kopumā. Te jāatzīmē vēl viens sadarbības projekts ar RTU Arhitektūras un dizaina institūtu. Latvijā koks ir tradicionāls, kultūrvēsturiski nozīmīgs un plaši pieejams būvmateriāls, kas ne tikai veidojis ainavu un dzīves telpu, bet arī iemieso ilgtspējīgas arhitektūras iespējas mūsdienās. Kopīgi attīstot profesionālo maģistra programmu arhitektiem, mēs veicināsim koksnes plašāku iekļaušanu arī arhitektu izglītībā. Aicinām arī citus uzņēmējus rast iespējas un meklēt saskarsmes punktus ar augstākās izglītības iestādēm. Mēs ticam, ka koksnes renesanses gadsimts ir sācies.

saistītie raksti

science zinātnes komunikācija

EDI pētnieki prezentē RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu “RISC-V Summit Europe 2026”

No 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Integrēto shēmu un sistēmu laboratorijas (ISS) pārstāvji Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026” Boloņā, Itālijā. Pasākuma ietvaros EDI dar…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

15. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Jūnija personība Jānis Ozoliņš: populisma un identitātes pētniecība mūsdienu kultūrā

Līdztekus vadošā pētnieka amata pienākumiem Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI), Ph. D. Jānis Ozoliņš ir arī institūta Zinātniskās padomes un starptautisku pētniecisko organizāciju dalībnieks, kā arī docē studiju kursus un vada promocijas darbus Latvijas Māk…

researchLatvia

15. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

In Memoriam. Guntis Jānis Eniņš (18.06.1933. – 08.06.2026.)

Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš 2017. gadā izdeva grāmatu “Koki mājas nepamet”. Taču tagad, pašā vasaras plaukumā, esam saņēmuši skumju ziņu, ka mūs “pametis” Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, dabas pieminekļu draugs un pētnieks Guntis Eniņš. Noteikti apskatiet – pati labestīgākā Gunta Eniņa …

Latvijas Zinātņu akadēmija

12. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Kā panākt, lai baterijas kalpotu ilgāk? Latvijas zinātnieki meklē risinājumu miljardu vērtai problēmai

Kas pirmais nāk prātā, dzirdot par litija jonu baterijām? Visticamāk, mobilais telefons vai elektroauto. Taču mūsdienās šīs baterijas kļūst arvien nozīmīgākas arī enerģijas uzkrāšanas sistēmās, kas palīdz nodrošināt saules un vēja enerģijas efektīvu izmantošanu.Noskaties Radio SWH radījuma LATVIJA …

Radio SWH

10. jūnijs, 2026. gads