Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš 2017. gadā izdeva grāmatu “Koki mājas nepamet”. Taču tagad, pašā vasaras plaukumā, esam saņēmuši skumju ziņu, ka mūs “pametis” Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, dabas pieminekļu draugs un pētnieks Guntis Eniņš. Noteikti apskatiet – pati labestīgākā Gunta Eniņa fotogrāfija ir uz šīs grāmatas vāka kopā ar Rietekļa paegli.
Guntis Eniņš nogājis spilgtu un ražīgu dzīves ceļu, atstājis aiz sevis daudz uzrakstītu grāmatu, daudz draugu, daudz kopā pavadītu labu atmiņu. Pirms un pēc Rīgas Politehniskā institūta mehānikas inženiera diploma iegūšanas 1968. gadā Guntis Eniņš dažādos amatos strādājis dažādās iestādēs – Ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā (1960–1961), Vīna un šampanieša rūpnīcā (1961–1963); LPSR ZA Organiskās sintēzes institūtā (1963–1970) un Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā (1971–1991). No 1991. līdz 1993. gadam bija vecākais padomnieks Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā.
Guntis Eniņš bija sabiedriski aktīvs Latvijas pilsonis. Ne velti Gunti Eniņu sabiedrībā visvairāk pazīst un atceras kā dižkoku glābēju, kurš 22 gadus (1976–1998) kopā ar Imantu Ziedoni bija viens no drageriem – dižkoku atbrīvotāju kustības līderiem. Viņš pārliecināja ar savu stāju, zināšanām, viedumu un rimtumu. 1998. gadā viņš nodibināja Latvijas sabiedrisko fondu un dabas pētnieku apvienību “Dabas retumu krātuve”. Fonda galvenais mērķis ir apzināt, pētīt un aizsargāt Latvijas dabas brīnumus – dižkokus, dižakmeņus, alas, svētavotus un ūdenskritumus. 2002. gadā Guntim Eniņam piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu ģeogrāfijā (Dr.geogr.h.c.). Ne katrs no mums varētu lepoties ar vairāk nekā 400 publikācijām periodikā 30 gadu laikā, sākot no 1970. gada. Līdz 1998. gadam G. Eniņš publicējis arī vairāk nekā 10 konferenču materiālus vai grāmatu nodaļas.
Ļoti daudznozīmīgi ir visi Gunta Eniņa pēdējās divdesmitgades grāmatu nosaukumi – “100 dižākie un svētākie” (2008); “Nezināmā Latvija” – ūdeņi, klintis, akmeņi, koki un alas – vairāk nekā 70 dabas brīnumu (2015); “Koki mājas nepamet” (2017); “Latvijas dabas brīnumi” – neparastie ūdeņi, akmeņi, alas un koki (2019). Par savu labāko grāmatu Guntis pats nosauca “Nezināmo Latviju”. Viņš ļoti lepojās ar saviem nozīmīgākajiem veikumiem – dižkoku apsekošanas un izpētes metodiku, balstoties uz 28 gadus ilgo pieredzi dižkoku meklēšanā, izpētē un glābšanā. Viņš pētīja ūdenskritumu morfoloģiju un dinamiku un izstrādāja ūdenskritumu apsekošanas metodiku. Viņš, meklējot, apsekojot un pētot dižakmeņus un arī kultūrvēsturiskos akmeņus, ir izstrādājis laukakmeņu apsekošanas, uzmērīšanas un aprēķināšanas metodiku. Viņš izstrādāja izvērstu Latvijā sastopamo kultakmeņu (godināmo akmeņu) klasifikāciju.
Guntis Eniņš Latvijā ir izglābis no izspridzināšanas vairākus tūkstošus dižkoku, jo 1979. gadā izdevās apturēt dižkoku spridzināšanu meliorējamo zemju platībās. Cīņā pret koku spridzināšanu izdevās iesaistīt Imantu Ziedoni, Andri Jakubānu un progresīvākos zinātniekus un aktivizēt sabiedrisko kustību. G. Eniņš Straupes pagastā ir atklājis Latvijas pazemes ezerus, kas izveidojušies sufozijas procesu rezultātā, kā arī atklājis Latvijā unikālu pazemes labirintu sistēmu, ko veidojuši aktīvi sufozijas procesi, kur divu alu eju kopgarums tuvojas 500 metriem.
Viņš kopumā atklājis vairāk nekā 100 līdz šim nezināmas alas, organizējis un vadījis daudzu alu attīrīšanas un atrakšanas darbus, kā arī kopš 1971. gada uzsāka Latvijas alu objektīvu un precīzu uzmērīšanu. Šajā darbā G. Eniņš apmācīja jauno paaudzi, kuri aizstāvēja gan bakalaura, gan maģistra darbus. Valsts Kultūrkapitāla fonda ietvaros tika īstenota programma “Latvijas Krusta koki – pagāniskās ticības relikts šodienas pasaulē”. Tie atrasti Liezeres pagastā un uz tiem vēl saskatāmas senās tradīcijas krusta zīmes, kur tā vēl šobrīd ir dzīva.
Gunti, Tu biji lielisks vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks un dižkoku un citu dabas pieminekļu pētnieks, kā arī politiķis! Vairāku populārzinātnisku grāmatu autors. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Atvadīšanās otrdien, 16. jūnijā, plkst. 13 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.
