In memoriam. Juris Upatnieks (07.05.1936.–17.05.2026.)

Author
Latvijas Zinātņu akadēmija

27. maijs, 2026. gads

2026. gada 17. maijā mūžībā devies izcilais latviešu izcelsmes fiziķis, hologrāfijas pamatlicējs, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis profesors Juris Upatnieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta optikas zinātniekiem, kura darbi ir būtiski ietekmējuši mūsdienu fizikālās optikas un koherentās optikas attīstību.

in memorian.jpg
Foto https://www.optica.org/history/biographies/bios/juris_upatnieks/

1964. gadā Juris Upatnieks un Emets Līss (Emmet N. Leith) demonstrēja pirmās augstas kvalitātes lāzera hologrammas, kas bija iegūtas ar viņu izstrādāto atdalītu divu staru ieraksta metodi. Tas izraisīja milzīgu rezonansi pasaules zinātnes sabiedrībā un faktiski aizsāka moderno hologrāfijas ēru. Viņu darbi kļuva par pamatu daudzām vēlāk attīstītām hologrāfiskām tehnoloģijām.

Par ieguldījumu hologrāfijā viņš kopā ar Denisu Gaboru, Emetu Līsu un Juriju Deņisjuku tika izvirzīts Nobela prēmijai fizikā.

Profesora Jura Upatnieka zinātniskā darbība neaprobežojās tikai ar fundamentāliem pētījumiem. Viņam piederēja vairāki desmiti patentu hologrāfijā un koherentajā optikā, tostarp hologrāfisko tēmēkļu un optisko attēlu veidošanas sistēmu jomā. Viņa izgudrojumi tiek izmantoti gan civilajās tehnoloģijās, gan augstas precizitātes industriālās un aizsardzības sistēmās.

Jura Upatnieka izcilais devums tika novērtēts ar daudziem starptautiskiem apbalvojumiem. 1965. gadā Starptautiskā Optikas un fotonikas biedrība (SPIE) piešķīra viņam Roberta Gordona balvu. 1967. gadā Amerikas žurnālu fotogrāfu apvienība piešķīra viņam Tehnisko balvu. 1975. gadā viņš saņēma Amerikas Optikas biedrības Roberta Vuda balvu (Robert W. Wood Prize). 1976. gadā Juris Upatnieks tika apbalvots ar Holeja medaļu (Holley Medal) un atzīts par ASV Gada izgudrotāju. 1999. gadā viņu apbalvoja ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojuma attīstīšanu pasaulē, kā arī 2007. gadā ar Valtera Capa balvu, ko piešķīra LZA un Latvijas Republikas Patentu valde. 2010. gadā Juris Upatnieks tika apbalvots ar Emeta Līsa medaļu.

Neraugoties uz dzīvi un profesionālo darbību Amerikas Savienotajās Valstīs, profesors Juris Upatnieks vienmēr saglabāja ciešu saikni ar Latviju un Latvijas zinātnes sabiedrību. Viņš katru vasaru brauca uz savu māju Rojā. Viņš aktīvi atbalstīja Latvijas zinātnes attīstību, apmeklējot RTU laboratorijas un uzstājoties ar lekcijām RTU un LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, daloties pieredzē ar jaunajiem pētniekiem.

Ar savu darbu Juris Upatnieks ir nesis Latvijas vārdu zinātnes pasaulē. Latvijas Zinātņu akadēmijai un tās Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļai profesors Juris Upatnieks bija ne tikai izcils zinātnieks, bet arī iedvesmojoša personība, apliecinot, ka latviešu zinātnieku devums ir nozīmīgs visas pasaules mērogā.

Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka visdziļāko līdzjūtību Jura Upatnieka ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visai pasaules zinātnes sabiedrībai. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa Jura Upatnieka kā hologrāfijas pamatlicēja un viena no visizcilākajiem latviešu fiziķiem vārds paliks ierakstīts pasaules zinātnes vēsturē.

saistītie raksti

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

inovācija science

RTU izveido unikālu laboratoriju uzņēmējdarbības un sabiedrības dižsniegumam

18. jūnijā plkst. 14.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātē, Kalnciema ielā 6, tiks atklāta diždarbnīca «HyperLab». Tās pētnieciskais aprīkojums ļaus īstenot modernus cilvēka uzvedības, uzmanības, emociju, kognitīvās slodzes un fizioloģisko reakciju pētījumus…

Rīgas Tehniskā universitāte

19. jūnijs, 2026. gads

science zinātnes komunikācija

EDI pētnieki prezentē RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu “RISC-V Summit Europe 2026”

No 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Integrēto shēmu un sistēmu laboratorijas (ISS) pārstāvji Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026” Boloņā, Itālijā. Pasākuma ietvaros EDI dar…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

15. jūnijs, 2026. gads

tehnoloģijas science

Vienojas Latvijā attīstīt bezpilota sistēmas un duālā lietojuma tehnoloģijas

Lai radītu vidi, kur reālos apstākļos testēt bezpilota sistēmas, autonomās tehnoloģijas un citus inovatīvus risinājumus, vienlaikus veicinot sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, akadēmisko vidi un starptautiskajiem partneriem, Latvijā tiks veidots «Baltic Forces Hub», kurā īpaši n…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. jūnijs, 2026. gads