Ceturtdien, 30. jūlijā, mūžībā aizsaukts muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs un veidotājs, ilggadējais direktors un kurators, vēsturnieks, LZA loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vēstures goda doktors Marģers (Meirs) Vestermanis (1925-2026), liecina muzeja "Facebook" kontā publicētā informācija.
Kā teikts atvadu vārdos, zaudējot visu ģimeni Holokaustā, viņš par savu dzīves mērķi bija nospraudis bojāgājušās pasaules iemūžināšanu un upuru piemiņas saglabāšanu. Lai gan viņš kā vēsturnieks ir pētījis daudzas un dažādas Latvijas vēstures epizodes, tomēr visu savu mūžu viņam bija svarīgi runāt par nacistu okupācijas laikā noslepkavotajiem ebrejiem un citiem šī režīma upuriem. Tas nopietni traucēja viņa profesionālajai karjerai, jo par pārlieku interesi par pret ebrejiem vērsto teroru viņš tika atlaists no darba arhīvā, tomēr tas viņu neatturēja turpināt neatlaidīgi vākt materiālus par Holokausta norisēm un upuru likteņiem.
Kā atgādina muzeja "Ebreji Latvijā" pārstāvji, nevarēdams strādāt akadēmiskajās un pētnieciskajās institūcijās, viņš 23 gadus ir pasniedzis dažādās skolās, tai skaitā Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, kur viņa audzēkņi bija daudzi vēlāk slaveni Latvijas kultūras darbinieki.
Kopš Atmodas sākuma viņš atkal varēja atgriezties pie pētniecības, un 1988. gada nogalē viņš lika pamatus muzejam un dokumentācijas centram "Ebreji Latvijā" – pirmajai šāda veida institūcijai Latvijas ebreju kopienas vēsturē. Tajā pašā laikā viņš sāka aktīvi Latvijā un ārzemēs publicēt rakstus gan akadēmiskajā periodikā, gan laikrakstos. 1990. gados viņš sāka Latvijas Universitātē pasniegt pirmos kursus par Holokausta vēsturi. Daudzi no viņa toreizējiem studentiem šodien ir Latvijā atzīti un godalgoti vēsturnieki, norāda muzejs.
Kopš 1998. gada viņš bija arī Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis. Tieši šadā kontekstā iezīmējās viņa pētniecības pēdējais lielais temats – ebreju glābšana Holokausta laikā.
Kā viņš pats teicis: "Mani mudināja rakstīt mana ebrejiskā pateicība cilvēkiem, kuri apokaliptisku šausmu laikā, kad ebreju tauta tika lemta nāvei, lika ķīlā savu un tuvinieku dzīvību, lai glābtu kaut vienu vajāto." Viņa paša dāvana sev simtgades svinībās bija grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi... Ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā, 1941–1945". Arī pēc šī magnum opus izdošanas un nonākšanas grāmatnīcās viņš turpināja to papildināt otrajam izdevumam, ko pieredzēja iespiestu. Pēdējos mēnešos viņš strādāja pie pētījuma izdevumiem svešvalodās – vēl vakar viņš rediģēja grāmatas vācu tulkojumu, norāda muzeja "Ebreji Latvijā" pārstāvji.
"Vestermaņa kungs bija ne tikai muzeja vadītājs, pētnieks un autors, viņš bija draugs un balsts. Viņam bija milzīgā interese un zinātkāre par dzīvi, viņš izjuta katru mirkli kā iespēju vairāk iepazīt pasauli un kā iespēju kaut ko darīt tās labā. Katrs no mums, kas ir viņu kādreiz saticis, kaut ko ir no viņa iemācījies," teikts nekrologā.
Par izvadīšanas un bēru laiku tiks paziņots atsevišķi.
