No molekulām līdz mobilitātei: Rīgā uzsākts BioCAN projekts par pārstrādājamu kompozītmateriālu izstrādi

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

27. maijs, 2025. gads

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā notika starptautiskā pētniecības projekta BioCAN oficiālā atklāšanas sanāksme, pulcējot ķīmiķus, materiālzinātniekus, inženierus un vides zinātniekus no septiņām pētniecības un industriālajām iestādēm visā Eiropā. Divu dienu laikā Rīgā konsorcija partneri saskaņoja stratēģiju pārstrādājamu kompozītmateriālu izstrādei, izmantojot bioizcelsmes polimērus un dabīgās šķiedras ar mērķi radīt ilgtspējīgas alternatīvas transporta nozarei.

KKi_bioCan.jpg
LVKĶI publikācijas attēls

BioCAN (Development of bio-based polymers with covalently adaptable networks for recyclable natural fiber reinforced composite production) ir trīs gadus ilgs projekts, kuru atbalsta M-ERA.NET programma un finansē nacionālās aģentūras. Tā mērķis ir izstrādāt vitrimēru tipa termoreaktīvos sveķus, kas iegūti no atjaunojamiem resursiem. Šie polimēri tiks armēti ar šķiedrām, lai izgatavotu kompozītus ar augstu mehānisko izturību, siltuma stabilitāti un galvenais pārstrādājamību.

Vitrimēru tehnoloģija ļauj materiālus pārstrādāt pēc dzīves cikla beigām, jo polimēra struktūrā ir dinamiskās kovalentās saites. Līdz projekta beigām konsorcijs plāno sasniegt tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL5, kas ļautu šos materiālus pārbaudīt transporta iekšējo detaļu prototipos – piemēram, sēdekļos un paneļos.

"Mūsu mērķis ir apvienot augstu veiktspēju ar aprites ekonomikas mērķiem," uzsvēra projekta vadītājs, Dr. Miķelis Kirpļuks no LVKĶI Polimēru laboratorijas. "Materiāli, ko izstrādājam, samazinās fosilās izcelsmes izejvielu izmantošanu un atbildīs ilgtspējīgas mobilitātes nākotnes prasībām."

Sanāksmes laikā prezentācijā tika demonstrēta arī industriālās intereses ainava: slaidā ar nosaukumu "…some satisfied customers" bija redzami tādi uzņēmumi kā Audi, Volkswagen, Daimler, Airbus, Rolls-Royce, Siemens, LG, Philips, Bombardier un Lufthansa Technik, liecinot par plašu potenciālo pielietojumu vieglajos un pārstrādājamajos kompozītmateriālos aviācijas, automobiļu, dzelzceļa un elektronikas nozarēs.

Par projektu

Koordinators:

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (Latvija)

Partneri:

  • Varšavas Tehnoloģiju universitāte (Polija)
  • Kārļa Universitāte (Čehija)
  • Makromolekulārās ķīmijas institūts CAS (Čehija)
  • NOMA Resins Sp. z o.o. (Polija)
  • Leichtbau-Zentrum Sachsen GmbH (Vācija)
  • Drēzdenes Tehniskā universitāte (Vācija)

Projekta tips: M-ERA-NET

Projekta numurs: Nr. ES RTD/2025/12

 

Logo_meranet.jpeg

saistītie raksti

kosmoss pētījumi

Latvija kļūs par daļu no NASA starptautiskās vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti

Otrdien, 7. oktobrī, valdība atbalstīja Latvijas pievienošanos starptautiskajam sadarbības ietvaram “Artemis Accords”, kas pazīstams kā Artemīdas vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti.  Tā nosaka pamatprincipus, kā valstīm sadarboties kosmosa izpētē un tehnoloģiju attī…

Izglītības un zinātnes ministrija

7. oktobris, 2025. gads

pētījumi

RTU zinātnieki saņem 1,8 milj. eiro inovatīvu zinātnē balstītu produktu virzīšanai tirgū

Deviņas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku komandas saņem 1,8 milj. eiro no valsts pētījumu programmas "Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai" (BioPhoT), lai gada laikā zinātniskos rezultātus un tehnoloģijas pārvērstu praktiskos biomedicīnas, fotonik…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. oktobris, 2025. gads

pētījumi sociālās zinātnes

Pētīs bērnu audzināšanu un ģimenes struktūras pārmaiņas

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki fundamentālajā pētījumā skaidros nozīmīgākos aspektus bērnu audzināšanā dažādos ģimeņu modeļos. Par mērķi izvirzīta arī pašreizējā ģimeņu atbalsta nepilnību identificēšana un priekšlikumu izstrāde tā pilnveidei. …

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

2. oktobris, 2025. gads

zinātne pētījumi sabiedriskā zinātne

Izveidota Latvijas populācijas genoma datu banka

Ģenētika nosaka, cik stipra būs mūsu veselība, kā arī – vai un ko pārmantosim no iepriekšējām paaudzēm. Taču svarīga ir ne vien mūsu individuālā ģenētika, bet arī tas, kāds ir lielākas populācijas genoms. To izzinot, varēs veiksmīgāk noteikt slimību ģenētiskos cēloņus, kā arī uzlabot veselības aprū…

Gunta Matisone, ReTV

30. septembris, 2025. gads