Olu čaumalas pārtop augstas pievienotās vērtības produktos

Author
Latvijas Zinātnes padome

17. aprīlis, 2025. gads

zinātne medicīna

Katru gadu tiek saražoti desmitiem miljonu tonnu olu no kurām vairākus miljonus tonnu sastāda olu čaumalas. Lai gan olu čaumalas tiek uzskatītas par bezvērtīgām un lielākoties tiek izmestas atkritumos, tās var kalpot par izejmateriālu augstas pievienotās vērtības produktu iegūšanai.  

eez_fb-2.png
Projekta publicitātes foto

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (EEZ/NO) programmas “Pētniecība un izglītība” finansētā projekta “Atkritumi – resursiem stratēģijas piemērošana olu čaumalu pārveidošanā par nākamās paaudzes biomateriāliem kaulu reģenerācijai” ietvaros, sadarbojoties zinātniekiem no Latvijas, Igaunijas, Islandes un Norvēģijas, tiek izstrādāta jauna koncepcija olu čaumalu pārstrādei biomateriālos. Projekta ietvaros vistu olu čaumalas tiek izmantotas kā izejviela biomateriāla – amorfā kalcija fosfāta sintēzei, no kura pēc tam tiek iegūtas porainas, dabīgajiem kaulaudiem līdzīgas keramikas pamatnes, kuras būtu iespējams izmantot kaulaudu reģenerācijai. Amorfajam kalcija fosfātam ir izcilas bioloģiskās īpašības, taču, metastabilitātes dēļ, tā iegūšana lielapjoma keramikas formā ir īpaši izaicinoša. Lai pilnībā pārstrādātu čaumalas, projekta ietvaros no to membrānām tiek ekstrahētas olbaltumvielas, kurām raksturīgs augsts bioaktīvo vielu saturs un antibakteriālas īpašības. Iegūtās olbaltumvielas paredzēts izmantot poraino pamatņu pārklāšanai, piešķirot tām unikālas īpašības. 

Projekta komandai sintēzes procesa pilnveidošanas rezultātā izdevās iegūt amorfo kalcija fosfātu, kā kalcija avotu sintēzei izmantojot olu čaumalas, kā arī veikt sintēzes mērogošanu, lai amorfo kalcija fosfātu iegūtu lielos apjomos. Sintezētais amorfais kalcija fosfāts uzrāda izcilu bioaktivitāti in vitro apstākļos. No sintezētā materiāla iegūtas gan blīvas, gan porainas keramikas pamatnes, ar kurām tiek veikti eksperimenti gan in vitro, gan in vivo apstākļos. Projekta partneri par projekta gaitā iegūtajiem rezultātiem publicējuši vairākas zinātniskās publikācijas, kā arī sagatavojuši vairākus kopīgus projektu pieteikumus, lai iesāktos pētījumus turpinātu. Projekta realizācijas gaitā būtisku pieredzi ieguva vairāki jaunie pētnieki, kas veicinās to turpmāku karjeras attīstību. 

Projekta ieviešanas gaitā projekta komandai nācās saskarties ar vairākiem izaicinājumiem, kuriem bija nepieciešami inovatīvi risinājumi. Viens no izaicinājumiem bija saistīts ar amorfā kalcija fosfāta iegūšanu lielos apjomos. Pēc rūpīgas sintēzes parametru optimizācijas, izstrādāta metode ar kuru amorfo kalcija fosfātu iespējams iegūt apjomos, kas pārsniedz vairākus desmitus gramu. Tāpat, sākotnēji izvēlētā metode amorfā kalcija fosfāta keramikas iegūšanai neļāva iegūt keramiku ar nepieciešamajām īpašībām. Projekta partneru sadarbības rezultātā tika pilnveidots alternatīvs paņēmiens blīvas un porainas amorfā kalcija keramikas iegūšanai.   

Projekta rezultāti apliecina, ka atkritumu materiālu – olu čaumalas iespējams izmantot augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanai. Projekta realizēšana projekta partneriem deva iespēju paplašināt savas zināšanas un iegūt jaunas prasmes, kas noderēs jaunu pētniecības virzienu attīstīšanā un sadarbību veidošanā. Sagaidāms, ka projekta rezultāti radīs interesi biomateriālus ražojošajiem uzņēmumiem. Izstrādātie materiāli varētu veicināt ātrāku kaulaudu reģenerāciju, tādējādi potenciāli uzlabojot pacientu ārstēšanas rezultātus un dzīves kvalitāti.  

______________

Baltijas pētniecības programma tiek īstenota ar EEZ grantu atbalstu programmas “Pētniecība un izglītība” ietvaros, kuru ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Programmas kopējais finansējums ir 8 676 084 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 301 413 euro un EEZ līdzfinansējums ir 85% jeb 7 374 671 euro. Baltijas pētniecības programmā Latvijā tiek īstenoti 9 pētniecības projekti un 5 mazi sadarbības projekti. 

Baltijas Pētniecības programmas projektu “Atkritumi – resursiem stratēģijas piemērošana olu čaumalu pārveidošanā par nākamās paaudzes biomateriāliem kaulu reģenerācijai” īsteno Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija) sadarbībā ar Oslo Universitāti (Norvēģija), Reikjavīkas Universitāti (Islande), Tallinas Tehnoloģiju universitāti (Igaunija). Papildu informācija: https://eeagrants.lv/2021/05/08/atkritumi-resursiem-strategijas-piemerosana-olu-caumalu-parveidosana-par-nakamas-paaudzes-biomaterialiem-kaulu-regeneracijai/  

logo_balts_melns-eez-grants.jpg

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība medicīna

Nākotnes medicīna – rentgens pie zobārsta varētu brīdināt arī par osteoporozi

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobār…

lsm.lv

9. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads