RTU pētnieki iesaistās inovatīva bateriju risinājuma izstrādē elektriskajam transportam

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

11. jūnijs, 2026. gads

Elektriskajai mobilitātei turpinot strauji attīstīties visā Eiropā, tādi izaicinājumi kā ilgs uzlādes laiks, augstas izmaksas un vides ilgtspējas jautājumi joprojām kavē tās plašāku ieviešanu. Šo izaicinājumu risināšanā iesaistījušies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, piedaloties ar «EIT RawMaterials» atbalstu īstenotajā starptautiskajā projektā «EVBAT», kura mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu, maināmu bateriju sistēmu, kas īpaši pielāgota vieglajam elektriskajam transportam.

0ac6b696-cfd7-444f-a49e-e99da9a6f0e9.jpeg
Publicitātes attēls

Projekta centrā ir «HYBA» izstrādātā viegla, modulāra bateriju vienība – «POD», kas ļauj lietotājiem dažu minūšu laikā nomainīt izlādētu bateriju pret pilnībā uzlādētu. Tā vietā, lai gaidītu uzlādi, lietotāji var ātri apmainīt baterijas īpaši izveidotās stacijās, nodrošinot nepārtrauktu transportlīdzekļu izmantošanu.

«EVBAT» projekts šobrīd ir īpaši aktuāls, jo elektromobilitātes tirgus strauji aug, taču joprojām saskaras ar ilgu uzlādes laiku, augstām izmaksām un nepietiekamu infrastruktūru,» skaidro Dr. sc. ing. Nidhibena Patela, Rīgas Tehniskās universitātes pētniece un «EVBAT» projekta komandas dalībniece. «Vienlaikus arvien stingrākas klimata prasības un bažas par kritiski svarīgo izejvielu pieejamību padara zemu emisiju un aprites ekonomikas principos balstītus bateriju risinājumus par būtisku nepieciešamību.»

Izstrādāts ilgtspējai un apritīgumam

«EVBAT» izceļas ne tikai ar bateriju maiņas funkcionalitāti, bet arī ar pašu bateriju dizainu. «POD» sistēma ir modulāra un balstīta uz bezmetinājuma konstrukcijas principiem, kas, salīdzinājumā ar tradicionālajām baterijām, ļauj to vieglāk remontēt, izjaukt un pārstrādāt.

Sistēmā integrēti moderni bateriju pārvaldības un telemātikas risinājumi, kas nodrošina reāllaika uzraudzību, drošību un efektīvu dzīves cikla pārvaldību. Samazinoties bateriju veiktspējai, atsevišķas šūnas iespējams atkārtoti izmantot otrreizējos pielietojumos vai pārstrādāt, tādējādi samazinot atkritumu apjomu un nepieciešamību pēc jaunām izejvielām. 

RTU VASSI komandu vada tenūrprofesors Dr. sc. ing. Francesco Romagnoli, komandā darbojoties arī vadošajai pētniecei Dr. sc. ing. Nidhiben Patel un pētniecei Mg. sc. ing. Amrutha Rajamani.

«Baterijas ietekmi uz vidi nosaka ne tikai tās izmantošanas fāze, bet viss dzīves cikls kopumā,» uzsver RTU VASSI komanda. 

Šo pieeju atbalsta Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki, kuri analizē risinājumu visā tā dzīves ciklā – no izejvielu ieguves līdz pārstrādei. Mērķis ir nodrošināt izmērāmu ietekmi, tostarp līdz pat 30% CO₂ emisiju samazinājumu bateriju vērtības ķēdē.

7c0fc8bc-6f9e-4fe9-bc90-4c023aeec330.jpeg
Publicitātes attēls
Spēcīga sadarbība kā attīstības pamats

«EVBAT» projekts apvieno daudzdisciplināru Eiropas partneru konsorciju, kas aptver visu bateriju un mobilitātes vērtības ķēdi. «HYBA» (Itālija) vada projektu un izstrādā bateriju tehnoloģiju, «Vent Moto» (Itālija) nodrošina tās integrāciju elektriskajos motociklos, «LEVOX» (Spānija) izstrādā bateriju maiņas infrastruktūru, savukārt «SE&C IKE» (Grieķija) koordinē projektu un komunikācijas aktivitātes. Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija) veic zinātnisko analīzi, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai un ietekmei uz vidi.

Projekta komanda jau ir sasniegusi vairākus būtiskus rezultātus, tostarp izstrādājusi un attīstījusi funkcionējošu bateriju prototipu un integrējusi to transportlīdzekļa demonstratorā.

«Konsorcijs apvieno inženiertehniskās, infrastruktūras un ilgtspējas kompetences, lai izveidotu resursu ziņā efektīvu risinājumu elektriskajai mobilitātei,» norāda RTU VASSI komanda.

d893fd2d-c9e4-491d-948e-af15216fce4e.jpeg
Publicitātes attēls
«EIT RawMaterials» loma

«EIT RawMaterials» atbalsts ir bijis būtisks «EVBAT» projekta īstenošanā, sniedzot finansējumu, veicinot sadarbību, nodrošinot redzamību un piekļuvi plašai inovāciju ekosistēmai, kas fokusējas uz izejvielām, aprites ekonomiku un tehnoloģiju ieviešanu industrijā.

Projekts tiek finansēts no «EIT RawMaterials» un programmas «Horizon Europe» līdzekļiem, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Eiropā.

Par «EIT Community Hub Latvia»

«EIT Community Hub Latvia» ir EIT pārstāvniecība Latvijā, kura darbību Latvijā nodrošina RTU un atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Pārstāvniecības mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu, zinātnieku un studentu iesaisti Eiropas inovāciju tīklos un finansējuma programmās.

Par EIT

EIT ir lielākais inovāciju tīkls Eiropā, kas darbojas kopš 2008. gada. EIT ir ES struktūra un neatņemama ES pētniecības un inovāciju programmas «Apvārsnis Eiropa» daļa. 
EIT kopiena piedāvā plašu inovāciju un uzņēmējdarbības aktivitāšu klāstu visā Eiropā, tostarp uzņēmējdarbības mācību kursus, pakalpojumus jaunuzņēmumiem, uzņēmējdarbības attīstības programmas un pētniecības projektus.

saistītie raksti

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads

kosmoss zinātne

Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība - no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem

7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bij…

Ventspils Augstskola

15. jūlijs, 2026. gads

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads