Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai. Ja cilvēka imunitāte ir ļoti novājināta, patogēnās sēnes spēj no gļotādām nonākt asinīs un izraisīt sistēmisku infekciju jeb kandidēmiju, kas var skart sirdi, nieres, aknas vai smadzenes. Pētnieki cer 10 gadu laikā atrast jaunu zāļvielu, kas palīdzētu efektīvāk ar šo problēmu cīnīties.
Jāsāk jau tagad domāt par invazīvo sēnīšu infekciju ārstēšanas līdzekļu paplašināšanu
Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, projekta "Trual" vadītājs Aigars Jirgensons skaidroja, ka "sēnīšu rezistence tagad ir parādījusies jau līdzvērtīgi kā bakteriālā rezistence. Pasaules Veselības organizācijā jau tādā līmenī tā tiek apspriesta kā nākotnes problēma".
"Cik tas cilvēkus skar? Nu, pēc statistikas aptuveni 6,5 miljoni pacientu gadā tieši ar invazīvajām sēnīšu infekcijām, un tās ir ļoti bīstamas," stāstīja pētnieks.
Viņš skaidroja, ka, līdzīgi kā ar patlaban plaši apspriesto bakteriālo rezistenci, arī dažāda veida sēnītes kļūst rezistentas pret medikamentiem.
Veselam cilvēkam uz ādas virsmas mītošās sēnītes ir normāla mikrofloras sastāvdaļa, bet onkoloģijas slimniekam vai pacientam pēc orgānu transplantācijas tās var izrādīties pat nāvējošas.
"Šis projekts ir vērsts uz zāļvielu izveidi sistēmisku sēnīšu infekciju ārstēšanai. Tās ir infekcijas, kas iekļūst mūsu asinsritē un inficē iekšējos orgānus, tās ir infekcijas, kas apdraud imūnkompromitētus pacientus. Tie ir cilvēki, kuriem ir kaut kāda intensīva medikamentu terapija, teiksim, HIV gadījumā, vai arī īpaši tas ir transplantāciju gadījumā vai vēža pacienta gadījumā, nu, tur jau ir problēmas cilvēkiem ar imūnsistēmu, un tad viņus apdraud gan bakteriālas infekcijas, gan sēnīšu infekcijas," skaidroja Jirgensons. "Sēnīšu infekcijām, kas ir invazīvas, tur ir ārstniecības līdzekļi, bet tie nav ļoti efektīvi, ir arī diezgan ierobežots arsenāls šiem preparātiem, un vēl daudzi no tiem preparātiem kļūst arī neefektīvi. Tāpēc daudzus gadus, pat vairāk nekā 10 gadus uz priekšu jāsāk domāt par to, lai atjaunotu šo arsenālu," stāstīja pētnieks.
Talkā nāk datormodelēšana, cer izstrādāt zāļu kandidātus
Institūta vadošais pētnieks Raitis Bobrovs šajā projektā atbild par datormodelēšanu. Viņš stāstīja, kā jaunas zāļvielas meklējumi izskatās arī vizuāli. "Man ir tā informācija, tā 3D struktūra, tad es varu mēģināt saprast apmēram, kuras ir tās labās mijiedarbības, kuras mums patīk un kuras mēs gribam saglabāt, un tad varbūt kādas vietiņas, kur nav mijiedarbības, kā šajā galā šai molekulai – tur īsti nekā nav".
Potenciālā zāļviela ir zaļajā krāsā, un apkārt ir tā sēne.
"Viens no proteīniem, kas nepieciešams tās sēnes infekcijas izdzīvošanai parazītā. Jā, tad tam parazītam, kā jebkuram organismam, ir daudz proteīnu. Viņam katram ir sava noteikta funkcija. Tad, pirmkārt, sākumā biologi mēģina atrast, kuri ir tie proteīni, bez kuriem nevar izdzīvot. Piemēram, mēs mēģinām izslēgt proteīnu, kas viņiem sagādā barības vielas. Mēs viņu izslēdzam, viņš nomirst badā. Tādā veidā mēs viņu mēģinām tur ierobežot kaut kādā veidā. Bet tātad to informāciju sākumā biologi iedod, tad mēs mēģinām uztaisīt proteīna struktūru. No tās struktūras mēs dabūjam šo modeli, un tad mēs varam to modeli izmantot, lai mēs ģenerētu jaunas idejas, ko tālāk var sintezēt, pēc tam atkal pārbaudīt. Tas tāds cikls," klāstīja Bobrovs.
Patlaban šādu invazīvu sēnīšu atvairīšanai ir sešas zāļvielu grupas, bet projekta mērķis ir radīt jaunu grupu, kas būtu efektīva arī pret sēnīšu mutācijām, kas arvien izplatās.
Plānots izstrādāt zāļu kandidātus, kas bloķē tieši fermentu, bez kura sēnītes nespēj sintezēt olbaltumvielas un vairoties. Projektam vēl ir agrīna stadija, bet vēlāk pētnieku attīstītās zāļvielas plānots pārbaudīt arī šūnu testos.
"Šūnu testi nav briesmīgi sarežģīti, un viņi ir diezgan pieejami, kur var pārbaudīt, vai konkrētā sēnīte – tas organisms ir "Candida albicans", kuru var diezgan viegli pārbaudīt – vai šī viela ietekmē augšanu vai ne, šī sēnīte attīstās vai ne. Mēs arī esam paredzējuši testus izmantot šī projekta ietvaros," atklāja Jirgenosns.
Šajā uzsaukumā valsts plāno atbalstīt 25 pētniecības projektus
"Trial" projekts ir viens no 40 valsts finansētās jaunās pētījumu programmas "BioPhoT" pirmā konkursa uzvarētājiem. Nupat noritējis arī otrais programmas konkurss, kurā pieejami 4,8 miljoni eiro un kopumā iesniegti 99 projektu pieteikumi medicīnas tehnoloģiju, biotehnoloģiju, farmācijas, kā arī fotonikas un viedo materiālu pētniecības jomās, kurus patlaban izvērtē. Šajā uzsaukumā apstiprināt plānots apmēram 25 pētniecības projektus, pastāstīja "BioPhoT" platformas vadītājs Osvalds Pugovičs.
"Interese ir patiešām liela, kaut arī, teikšu, kā ir, šis instruments zinātniekiem bija diezgan neierasts tieši virzienā uz to, kā zinātnisko ideju padarīt pievilcīgu, teiksim, komercsektoram, un kā atrast zinātniskajā idejā to praktiskās pielietojamības esenci," sacīja Pugovičs. "Realizācijas termiņš tiešām nav ilgs – pirmajam uzsaukumam tie bija 12 mēneši, otrajam uzsaukumam tie būs 8 mēneši. Tas arī uzliek, protams, zināmu atbildību uz pieteicēju pleciem, ja viņiem ir jāsaprot, ko viņi sakarīgi var izdarīt šajā termiņā. Un tas, ko mēs prasām no saviem projektu pieteicējiem, ir, lai viņi paaugstinātu projekta tehnoloģiskās gatavības līmeņa vērtējumu par vienu vienību, ja mēs ņemam agrīnas stadijas projektus un drusciņ viņus paaugstinām līdz tādam līmenim, par ko jau varētu sākt ieinteresēties, piemēram, komercsektors," skaidroja platformas vadītājs.
Programma "BioPhoT" vairāk fokusējas uz inovācijām, nevis fundamentāliem pētījumiem. Nākamais programmas uzsaukums plānots martā.
