Mikroplastmasa ir viens no bīstamākajiem un arī biežākajiem piesārņojuma veidiem visā pasaulē. Pasaules vides dienā Liepājas pludmalē katram pašam bija iespēja novērtēt, cik daudz mikroplastmasas šobrīd ir jūras krastā, un uzzināt arī to, kā to var savākt.
Apbruņojušies ar akcijas rīkotāju iedotiem sietiem un sākot sijāt, ātri vien var atrast sauju dažādu atkritumu.
Pasaules vides dienas katru gadu veltītas kādai ar jūras bioloģiju un ekoloģiju saistītai tēmai. Šogad īpašs akcents uz mikroplastmasu – sīkām daļām, kas izkaisītas smiltīs, saplīstot lielākiem plastmasas gabaliem: pudelēm, traukiem, pudeļu korķiem, kā arī apģērba un riepu šķiedras. Latvijas Hidroekoloģijas institūts šobrīd strādā pie plašāka pētījuma.
Institūta pētniece Marta Barone stāstīja: "Mikroplastmasa ir viens no jaunākajiem piesārņojuma veidiem. Tas nozīmē arī to, ka vismazāk izpētītais. Un tās atziņas, kas gūtas pētījuma laikā, ir visnotaļ neviennozīmīgas. Mēs strādājam tieši ar to, lai palielinātu datu apjomu par to, cik daudz mikroplastmasas ir pludmalē. Mēs vienkāršojam pētniecības metodes, lai jebkurš cilvēks varētu ievākt paraugus."
Pasākums saistošs ir arī tiem apmeklētājiem, kuru ikdiena saistīta ar vides un ekoloģijas jautājumiem.
Uzņēmuma "Liepājas RAS" speciāliste vides monitoringa un kvalitātes jautājumos Laima Druva stāstīja: "Mēs šodien ar kolēģi atnācām paskatīties, kā var pētīt un cik daudz mikroplastmasas piesārņojuma ir pie jūras. Tā ir viena no mums mīļām un diemžēl arī sāpīgām tēmām, jo jūras piesārņojums parādās arī šeit, pie mums."
Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece uzsvēra: "Tas veicina domāšanas veida maiņu. Ja mums liekas – priekš kam mums vajag ieviest kaut kādas depozīta glāzes, traukus vai vienreizlietojamos salmiņus... Šādi padarbojoties un padomājot, ka tā plastmasa jau nekur nepazūd, bet sadalās un nonāk zivīs, putnos un arī mūsos pašos..."
Daļai uzrunāto liepājnieku nav sveši ekoloģijas jautājumi:
"Es šķiroju, cik tas iespējams. Tad, kad es esmu ārā, piemēram, kaut kādos pārgājienos, tad man parasti ir kaut kāds gružu maiss, un es savācu."
"Vairāk vai mazāk mēs sekojam līdzi. Arī šķirojam atkritumus, un pievēršam tam uzmanību. Ja mēs paši to nedarīsim un nerādīsim piemēru bērniem un apkārtējiem, kas tad cits to darīs."
Latvijas Hidroekoloģijas institūts pētījumu turpinās, taču aicina iedzīvotājus arī pašiem vākt mikroplastmasu un ziņot par apjomu zinātniekiem lietotnē "Rosgis". Savukārt Liepājas pludmales glābšanas stacijā var saņemt paraugu ievākšanas komplektus un to lietošanas instrukcijas.
