Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram, efektīva sabiedriskā transporta pārplānošana. Kā klimata pārmaiņas ietekmē cilvēku veselību, kādas izmaiņas šajā sakarā mūs sagaida un kā šajā kontekstā jāpārplāno mūsu ikdiena, “Likumam un Taisnībai” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, profesors Ivars Vanadziņš.
Nav iemesla uzdot jautājumu un filozofēt, vai klimata pārmaiņas pastāv vai nē. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka tās ir un būs. Tās ir sākušās un noteikti turpināsies – tas ir jāpieņem. Jautājums ir tikai par to, kādā laika rāmī jeb periodā tās norisināsies. Ir vairākas lietas, kas šai sakarā cilvēkam jāņem vērā gan ikdienas dzīvē, gan darba vidē, skaidro Ivars Vanadziņš.
Pirmām kārtām skaidrs ir tas, ka mūsu platuma grādos apkārtējā vide kļūs gan karstāka, gan aukstāka. Arī aizvadītajā ziemā Rīgā sešas nedēļas pēc kārtas bija samērā vēsas, bez sniega un stipra sala. Tā bija dīvaina situācija, labs piemērs par klimata pārmaiņām: mainās gaisa plūsmas, un laika apstākļi kļūst ekstrēmāki.
Jāņem vērā, ka gan karstuma, gan aukstuma periodi kļūs biežāki un ilgāki, un vajadzēs pielāgoties. Mājokļu un darba vidē tas nozīmē to, ka būs jāpielāgojas jaunajām temperatūrām, un gan iedzīvotājiem, gan darba devējiem jau laikus jādomā par enerģijas patēriņu un ēku siltumizolāciju, jo viss kļūs dārgāks. Diskusijas par to, ka tā būs, vienkārši ir nevajadzīgas, uzskata profesors.
Putekļi visapkārt!
Otrs aspekts, par kuru nopietni jādomā klimata pārmaiņu sakarā, ir gaisa piesārņojums. Diemžēl Latvijā šo divu faktoru ciešo mijiedarbību vēl daudzi nepamana. Ivars Vanadziņš skaidro: “Ja ir sausums un karstums, tad ir vairāk putekļu. Mēs to, piemēram, novērojām trīs nedēļas ilgajā karstuma vilnī, kad pēdējā nedēļā viss bija pārklāts ar putekļiem, sevišķi uz lauku ceļiem. Ko tas nozīmē cilvēkam? Jebkuram, kuram ir kādas hroniskas kaites, radīsies vairāk saasinājumu, un tiem, kuriem tādas nav, būs lielākas iespējas ar kaut ko saslimt. Par to vajadzētu vairāk runāt! Gaisa piesārņojums ir viens no faktoriem, par kuriem Latvijā daudz neesam runājuši.
Eiropas Vides aģentūras aprēķins liecina, ka Latvijā gada laikā priekšlaikus no gaisa piesārņojuma mirst 1700 cilvēku. Ja ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gada laikā aiziet bojā līdz 150 cilvēkiem, tad no gaisa piesārņojuma mirst desmit reizes vairāk! Par nāvi ceļu satiksmes negadījumos runājam diezgan bieži, bet par nāvi no gaisa piesārņojuma – daudz mazāk. Klimata pārmaiņas būtiski mainīs gaisa kvalitāti – putekļus un visu, kas ir gaisā.
Piemēram, ja kaut kur deg, būs vairāk dūmu. Pagājušajā vasarā bija ļoti laba gaisa kvalitāte, bet pirms pāris gadiem, kad Skandināvijā meži dega uz velna paraušanu un ziemeļu vēja dēļ gaisa kvalitāte Latvijā pasliktinājās, mēs to jutām. Mākonis no 340 kilometru tālās Zviedrijas līdz mums atnāk trīs stundu laikā. Viss atkarīgs no vēja ātruma, bet būtībā tās ir dažas stundas. Tādi ugunsgrēki būs aizvien biežāk. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs jāveltī milzīgas pūles, lai dzēstu meža ugunsgrēkus un sniegtu palīdzību. Viņiem ir jābūt gataviem risināt šos ārkārtas gadījumus ar lieliem resursiem.
Mums ir arī Sahāras putekļi. Maskavā tie bija vēl pirms mēneša. Mēs to tieši nevarējām just, bet putekļi izteikti bija visur. Sahāra ir 5000 kilometru attālumā, un tās putekļi var mierīgi nonākt līdz mums.”
Holera, ērces un leģionāru slimība
Trešā lieta, kā mēs izjūtam klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, ir saistīta ar izmaiņām florā un faunā, norāda biologi. Piemēram, parādās sugas, kuras agrāk pie mums nebija novērotas. Šādos apstākļos invazīvās sugas jūtas labāk un izplatās ātrāk.
“Piemēram, ja kaut kas līdz šim neauga Latvijā, tagad var augt – kāds koks, augs vai dzīvnieks,” saka Ivars Vanadziņš: “Tas notiek lēni un pakāpeniski, tomēr konkrēti. Piemēram, ērces. Parādījusies jauna suga, tā saucamā pļavas ērce. Tā ir daudz lielāka slimību pārnēsātāja nekā tās, kas pie mums bija savairojušās līdz šim. Viena vai divu grādu temperatūras paaugstināšanās, un viņas ienāk pie mums. Līdz ar to daudz vairāk ērču encefalīta vai Laimas slimības. Praktiski tas tagad ir neizbēgami.
Tāpat tas ir arī daudzās citās lietās, piemēram, tā pati leģionāru slimība. Tās baktērija “Legionella” pamatā dzīvo ūdensvados, tām patīk arī ventilācijas iekārtas. Klimata pārmaiņu dēļ mums vajag vairāk ventilācijas sistēmu un kondicionētāju. Tas nozīmē, ka mums ne tikai šīs sistēmas jāuzstāda, bet arī jārūpējas par to tīrīšanu un dezinfekciju, uzturēšanu, par ko aizmirstam. Līdz šim šajās sistēmās “Legionella” nedzīvoja, jo vienkārši bija par aukstu, bet tagad baktērijas tajās sāk dzīvot, nepieciešami plus 28 grādi. Šī ir problēma, ko līdz šim nebijām risinājuši. Spānijā nav problēmu ar mandelēm un iesnām. Spāņi vienkārši zina, kā to visu pārvaldīt, un brīnās par mūsu problēmām, kuras viņi nav pieredzējuši.
Rodas arī apstākļi, kuros parādās jaunas infekcijas. Varam saskarties ar senām, izzudušām slimībām, piemēram, holeru vai citām vecākām slimībām, kas ir saistītas ar siltumu un mitrumu. Šādi gadījumi, piemēram, bija Haiti zemestrīces laikā, kad cilvēki gāja bojā zemestrīcē un cunami, bet pēc tam dabas katastrofas izraisītās holeras dēļ bija vēl vairāk upuru. Ja mūsu slimnīcas nav gatavas šādām ārkārtas situācijām, mēs nevarēsim aprūpēt visus pacientus, un daudzi cilvēki mirs, jo nebūs pietiekami daudz resursu. Tātad tas viss ir stāsts par sagatavotību. Ja mēs nesagatavosimies šīm infekcijām un ekstremālajiem notikumiem, sekas būs daudz smagākas.
Ja ir vairāk infekciju, mēs izmantosim vairāk dezinfekcijas līdzekļu un veiksim papildu pasākumus, lai risinātu problēmas, bet, ja mēs to nedarīsim, slimības izplatīsies ātrāk.
Tā ir ļoti praktiska lieta, kas jāņem vērā, piemēram, attiecībā uz ventilācijas sistēmām. Jau minēju, ka daudzos mājokļos nav modernu ventilācijas sistēmu. Jaunākajās ēkās tās ir, bet vecajās tās ir ļoti grūti pielāgojamas, jo cilvēki nedomā par to, ka tās ir jāuztur un jātīra.”
Citādas vētras
Vēl tas, ko mēs izjūtam klimata pārmaiņu sakarā, ir ekstremāli laika apstākļi. Arī agrāk, protams, bija vētras, plūdi un stipri vēji, bet tās bija citādas nekā šodien. Cilvēki jau saka, ka vētras bijušas vienmēr un tās nav nekas unikāls. Protams, jā. Tomēr tās vairs nav tādas pašas kā iepriekš. Nav vairs tā saucamo ziemas vētru. Tagad ziemās vētras ir, bet tās vairs nav tik postošas, skaidro profesors.
Vairāk vētru ir vasarās un rudeņos, kad kokiem ir lapas, un tādēļ tās nodara daudz lielākus zaudējumus. Ar mazāku jaudu, bet daudz postošākas elektrolīnijām un visam, kas atrodas gaisā. Ja ziemā nenolauž daudz koku, tad vasarā, kad kokiem ir lapas, tas notiek daudz biežāk. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka darba devējiem un darbiniekiem jābūt gataviem šādiem notikumiem, kas nu notiks daudz biežāk. Problēma ir tajā, ka nolauzta koka dēļ tu kaut kur netiec vai nevar piebraukt neatliekamā palīdzība. Un otra problēma – tas viss kādam ir jānovāc. Mēs jau internetu un televīziju gribam pēc pāris minūtēm, ja tas tā nav, tad kliedzam.
Agrāk katrā reģionā “Latvenergo” pietika ar vienu avārijas brigādi, bet tagad vajadzēs četras vai sešas, lai visus postījumus ātri likvidētu. Protams, darbs jau tām nebūs visu laiku, bet, ja kaut kas notiek, tad tas ir pēkšņi un daudz. Un šādas brigādes nevar apmācīt divās minūtēs. Tas nozīmē, ka tam būs nepieciešami lieli izdevumi, vairāk darba un tā tālāk.
Karstuma dūrieni
“Jau minēju, ka klimata pārmaiņas rada lielāku risku tiem, kuriem ir hroniskas slimības. Viņiem ir arī daudz lielāks risks saslimt ar slimībām, ko rada karstums,” saka Ivars Vanadziņš. “Karstums ietekmē visas sirds un asinsvadu slimības, bet gaisa piesārņojums – plaušu slimības. Ir pētījumi, kas pierāda – piemēram, karstuma viļņi Skandināvijā izraisa daudz vairāk slimību un paaugstinātu mirstību, kas uzreiz palielina neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu.
Tas nozīmē, ka slimnīcās šajās “pīķa stundās” ir nepieciešams vairāk ārstu un māsiņu. Tas ir jāplāno, tam jāpielāgo darba plāni, jo neatliekamās palīdzības nodaļās būs daudz vairāk pacientu. Latvijā veselības aprūpes nozarē bieži vien dzīvojam pēc principa – izdzīvot, saprotot, ka situācija ir slikta. Bet Eiropā, kur ir normāla pacientu plūsma, saprot, ka šajos karstuma viļņos slimnīcās nepieciešama divreiz lielāka uzņemšanas nodaļu kapacitāte. Citādi nav iespējams. Viņiem tas vienkārši ir nepieciešams. Mirstība šajā laikā ir ļoti augsta, un tas ietekmē cilvēku ikdienu.
Nesen Valsts darba inspekcijā biju seminārā par karstumu darba vidē, un mēs sapratām, ka jaunieši nemaz nezina, ko nozīmē karstuma dūriens un kā tādā gadījumā rīkoties. Mums nav zināšanu, kā rīkoties un kā būt gataviem šādām situācijām.
Pagājušajā gadā, šķiet, nebija tik daudz šādu notikumu, bet iepriekšējā gadā bija ilgs karstuma vilnis augustā, bija tropiskā nakts, kad temperatūra nenokritās zem plus 21 grāda naktī. Šķita, ka tas ir brīnišķīgi, bet cilvēkiem tas nebija patīkami, viņi jūtas ļoti noguruši.
Viens no aspektiem, par ko neiedomājamies, ir sabiedriskā transporta kustības saraksts. Piemēram, karstā laikā priekšnieks saka: darbu sāksim agri no rīta, bet beigsim pusdienlaikā. Cilvēks atver “Rīgas satiksmes” sarakstu un redz, ka pirmais autobuss ir tikai 6.41 no rīta. Kā ar to var nokļūt uz darbu, piemēram, septiņos no rīta? Te pašvaldībām jābūt gatavām operatīvi mainīt autobusu sarakstu.”
Klimata bēgļi un psihiskā veselība
“Biju Spānijā, Barselonā, kur dienā bija plus 36 grādi un pāris dienas pēc kārtas naktī bija plus 29 grādi. Cilvēki bija pilnīgi izsmelti. Mēs neesam tam piemēroti. Tādēļ arī daudzi psiholoģiski nejūtas labi, jo nav izgulējušies, nav atpūtušies,” turpina Ivars Vanadziņš.
“Šis (lielais karstums) ietekmē arī to, ko mēs redzam Tuvajos Austrumos. Karstuma viļņos cilvēki nevar pieņemt saprātīgus lēmumus, jo karstums viņiem traucē. Tur ir pilnīgi neiespējami būt mierīgiem un emocionāli līdzsvarotiem. Vēsākos reģionos cilvēki ir mierīgāki un līdzsvarotāki.
Runājot par migrāciju, mēs maz akcentējam problēmu ar “klimata bēgļiem” – runājam vairāk par kara, ekonomiskajiem un politiskajiem bēgļiem. Bet klimats ir viens no galvenajiem aspektiem, kas veicina migrāciju, jo pasaulē ir reģioni, kas pamazām kļūst neapdzīvojami. Tas nozīmē, ka cilvēki tur nevar izaudzēt labību, lopus, viss tiek iznīcināts. Tā cilvēkiem ir trauma. Redzam, ka daudzi reģioni pasaulē kļūst neapdzīvojami. Lai tos padarītu apdzīvojamus, ir nepieciešamas milzīgas investīcijas. Uzskatāms piemērs ir Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), kur bez milzīgas naudas nevar dzīvot. Viņiem ir jāveic ūdens atsāļošana, dzesēšana un tā tālāk. Ja viņiem nebūtu naudas, viņi pēc īsa brīža vienkārši nomirtu. Bez naftas viņi jau sen būtu izmiruši. Pagājušā gadsimta vidū AAE teritorijā taču ļoti ierobežotā skaitā dzīvoja tikai beduīni.”
Plūdi un sēnītes
Drauds plaušām
“Runājot par putekļiem, ir vēl viena problēma. Putekļi sastāv no dažādām daļiņām (zemes un augu daļiņām, putnu spalvām un citiem materiāliem), kā arī dažādiem ķīmiskiem savienojumiem, piemēram, slāpekļa dioksīdiem, kas nonāk plaušās un var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, plaušu onkoloģiju.
Otra problēma ir gaisā. Mums ir ozons un ultravioletais starojums, kas veido ķīmiskas reakcijas. Tādējādi veidojas fotoķīmiskie smogi, kas nonāk mūsu plaušās. Tas nebūt nav vienkārši tīrs puteklis, bet satur mikrodaļiņas, kvēpus vai ogļhidrātus. Lielākā daļa no šīm daļiņām ir bīstamas cilvēka veselībai.
Te nerunājam par to, ka cilvēks pēc trīs elpas ievilcieniem uzreiz nokrīt uz zemes beigts. Šīs slimības attīstās pamazām – piecu, desmit, piecpadsmit gadu laikā. Ja tu ilgi dzīvo šādā vidē, tad neredzi tūlītējas sekas, tev šķiet, ka viss ir kārtībā un nav nekādu problēmu. Bet īstenībā tas nozīmē, ka tu nomirsi par gadu agrāk nekā tad, ja dzīvotu tīrā vidē. Tas ir netaisnīgi, bet tā ir realitāte, ko nevaram ignorēt,” rezumē profesors.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
