Pētījums: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Author
Biznesa augstskola Turība

3. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību, pieaug nepieciešamība nodrošināt pārdomātu un tiesiski drošu tā ieviešanu valsts pārvaldē. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pētnieks Jaroslavs Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” identificē vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu pārvaldības izaicinājumiem – kā ar MI palīdzību iespējams mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus valsts institūcijās.

Pētījuma ietvaros atklāts, ka Latvijā MI izmantošana publiskajā sektorā šobrīd notiek fragmentāri un bez vienota tiesiskā ietvara. Pretstatā starptautiskā pieredze rāda, ka šādas tehnoloģijas var būt kā efektīvs instruments amatpersonu darbības uzraudzībā, interešu konfliktu prevencijā un sabiedrības uzticības stiprināšanā valsts institūcijām.

Autors uzsver, ka bez skaidra regulējuma MI izmantošana var radīt būtiskus riskus – gan cilvēktiesību pārkāpumu, gan lēmumu caurspīdīguma trūkuma ziņā. Tieši tāpēc pētījumā piedāvāts nacionāls tiesiskais regulējums MI ieviešanai pretkorupcijas jomā, ietverot sabiedrības, amatpersonu un valsts interešu līdzsvaru.

MI potenciāls publiskajā pārvaldē kļūst īpaši nozīmīgs apstākļos, kad sabiedrībā valda pieaugoša neuzticība politiskajām institūcijām. J. Streļčenoka veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotāji būtu vairāk gatavi uzticēties sistēmai, kurā MI nodrošina objektīvu un faktos balstītu izvērtējumu valsts amatpersonu darbībai. Taču tas iespējams tikai tad, ja tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie mehānismi, kas regulē MI darbību, atbildību un kontroles principus.

Promocijas darbā iekļauta arī aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki visos Latvijas reģionos. Rezultāti liecina – vairākums respondentu atzīst MI potenciālu korupcijas risināšanā, taču uzsver nepieciešamību pēc precīza un saprotama tiesiskā ietvara.

Pētījuma praktiskā nozīme ir īpaši aktuāla laikā, kad MI risinājumi jau ienāk valsts institūcijās. Streļčenoka izstrādātais koncepts un priekšlikumi var kalpot kā bāze likumdevējam un izpildvarai, lai izveidotu modernu un drošu MI izmantošanas modeli valsts pārvaldē – īpaši interešu konflikta novēršanā.

Pētījums apliecina, ka MI nav tikai tehnoloģisks rīks – tā var būt daļa no ilgtermiņa risinājuma, lai stiprinātu pārvaldības caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību valsts institūcijām. Tieši tāpēc ir būtiski jau šodien veidot skaidru, līdzsvarotu un sabiedrībai saprotamu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta pielietošanai.

 

Promocijas darba izstrāde noritējusi no 2019. līdz 2024. gadam Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē, un tā zinātniskais vadītājs ir profesors Dr. iur. Raimunds Kalesņiks (Raimundas Kalesnykas).

saistītie raksti

zinātnes komunikācija pētījumi

Zinātniskās metodes seši soļi, kas palīdz izprast pasauli jau no agras bērnības

No pirmā jautājuma līdz pārbaudītam atklājumam – šie soļi ir vienlīdz svarīgi gan pētniecībā, gan ikdienā. Zinātniskā metode ir universāla pieeja, ar kuru pētnieki visā pasaulē iegūst uzticamus, pārbaudāmus un atkārtojamus rezultātus. Zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, ka z…

Brigita Zutere, researchLatvia

21. augusts, 2025. gads

iespēja pētījumi uzņēmējdarbība

"INNOVATE-EU" uzsāk akcelerācijas programmu, atbalstot dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumus visā Eiropā

Ir uzsākta starptautiska INNOVATE-EU akcelerācijas programma, kuras mērķis ir mazināt inovāciju plaisu starp vadošajiem un mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem. INNOVATE-EU programma atbalsta dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumus, kas pārstāv zaļās tehnoloģijas, lauksaimniecības pārtiku, IKT un med…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

20. augusts, 2025. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Pētnieki un mediķi cer agrīni diagnosticēt sepsi, analizējot urīnu un sviedrus

Lai pasargātu priekšlaikus dzimušus mazuļus no biežām asinsanalīzēm, pētnieki un mediķi kopā meklē veidus, kā asinsanalīzes aizstāt ar urīna vai sviedru izpēti. Aplēses liecina, ka priekšlaikus dzimst 6% jaundzimušo. Latvijā pērn pārāk agri dzimuši vairāk nekā 600 mazuļi. Viena no sl…

Ilze Kuzmina, LR Ziņu dienests

20. augusts, 2025. gads

mākslīgais intelekts sadarbība pētījumi

Pieejama brīvpieejas grāmata “Mākslīgais intelekts biobanku darbībā: ētiskie, juridiskie un sabiedriskie izaicinājumi”

Izdevniecība Routledge publicējusi grāmatu “Mākslīgais intelekts biobanku darbībā: ētiskie, juridiskie un sabiedriskie izaicinājumi”.  Tajā aplūkoti ētiskie, juridiskie un sabiedrības jautājumi, kas saistīti ar mākslīgā intelekta (MI) pieaugošo lomu medicīnas biobankās. Biobankas ir …

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs | researchLatvia

19. augusts, 2025. gads