Pētījums: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Author
Biznesa augstskola Turība

3. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību, pieaug nepieciešamība nodrošināt pārdomātu un tiesiski drošu tā ieviešanu valsts pārvaldē. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pētnieks Jaroslavs Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” identificē vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu pārvaldības izaicinājumiem – kā ar MI palīdzību iespējams mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus valsts institūcijās.

Pētījuma ietvaros atklāts, ka Latvijā MI izmantošana publiskajā sektorā šobrīd notiek fragmentāri un bez vienota tiesiskā ietvara. Pretstatā starptautiskā pieredze rāda, ka šādas tehnoloģijas var būt kā efektīvs instruments amatpersonu darbības uzraudzībā, interešu konfliktu prevencijā un sabiedrības uzticības stiprināšanā valsts institūcijām.

Autors uzsver, ka bez skaidra regulējuma MI izmantošana var radīt būtiskus riskus – gan cilvēktiesību pārkāpumu, gan lēmumu caurspīdīguma trūkuma ziņā. Tieši tāpēc pētījumā piedāvāts nacionāls tiesiskais regulējums MI ieviešanai pretkorupcijas jomā, ietverot sabiedrības, amatpersonu un valsts interešu līdzsvaru.

MI potenciāls publiskajā pārvaldē kļūst īpaši nozīmīgs apstākļos, kad sabiedrībā valda pieaugoša neuzticība politiskajām institūcijām. J. Streļčenoka veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotāji būtu vairāk gatavi uzticēties sistēmai, kurā MI nodrošina objektīvu un faktos balstītu izvērtējumu valsts amatpersonu darbībai. Taču tas iespējams tikai tad, ja tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie mehānismi, kas regulē MI darbību, atbildību un kontroles principus.

Promocijas darbā iekļauta arī aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki visos Latvijas reģionos. Rezultāti liecina – vairākums respondentu atzīst MI potenciālu korupcijas risināšanā, taču uzsver nepieciešamību pēc precīza un saprotama tiesiskā ietvara.

Pētījuma praktiskā nozīme ir īpaši aktuāla laikā, kad MI risinājumi jau ienāk valsts institūcijās. Streļčenoka izstrādātais koncepts un priekšlikumi var kalpot kā bāze likumdevējam un izpildvarai, lai izveidotu modernu un drošu MI izmantošanas modeli valsts pārvaldē – īpaši interešu konflikta novēršanā.

Pētījums apliecina, ka MI nav tikai tehnoloģisks rīks – tā var būt daļa no ilgtermiņa risinājuma, lai stiprinātu pārvaldības caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību valsts institūcijām. Tieši tāpēc ir būtiski jau šodien veidot skaidru, līdzsvarotu un sabiedrībai saprotamu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta pielietošanai.

 

Promocijas darba izstrāde noritējusi no 2019. līdz 2024. gadam Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē, un tā zinātniskais vadītājs ir profesors Dr. iur. Raimunds Kalesņiks (Raimundas Kalesnykas).

saistītie raksti

zinātne inovācija

Digitālie risinājumi kā atbalsts bērnu uztura jautājumos

Lai gan ir pieejamas gan nacionālas, gan starptautiskas uztura vadlīnijas, ikdienas lēmumi par bērna ēdināšanu bieži balstās nevis uz zinātni, bet uz tuvinieku pieredzi, sociālo mediju ieteikumiem vai ražotāju reklāmām. Tas rada situāciju, kurā jaunajiem vecākiem ir grūti orientēties pretrunīgajā i…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

21. janvāris, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Sabiedrības veselības institūta pētījums apliecina vakcinācijas nozīmi un izmaksu efektivitāti

Jauni Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta (RSU SVI) pētījuma rezultāti sniedz pārliecinošus ekonomiskus pierādījumus tam, ka vakcinācija ir ne tikai efektīvs sabiedrības veselības veicināšanas instruments, bet arī izmaksu ziņā pamatots ilgtermiņa ieguldījums Latvijas veselī…

Rīgas Stradiņa universitāte

21. janvāris, 2026. gads

sabiedrības veselība sadarbība zinātne

Zinātnieki pret ādas vēzi

Sirdsmiers dažās sekundēs – zinātnieki Latvijā rada ierīci ātrai ādas vēža diagnostikai Kad galvenais virzītājspēks bija vēlme palīdzēt cilvēkiem un atrast efektīvāko veidu, kā savlaicīgi atklāt ādas vēzi, jaunajiem pētniekiem no Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (…

Ketija Nuķe-Osīte | Līga Švāne | Jānis Basevičs

20. janvāris, 2026. gads

pētījumi

Aicina uzņēmumus un pētniekus piedalīties superdatoru nākotnes noteikšanā Latvijā

Līdz 31. janvārim uzņēmēji, pētnieki un valsts pārvaldes pārstāvji aicināti piedalīties aptaujā; tajā iegūtie dati tiks izmantoti pirmajā stratēģiski nozīmīgajā pētījumā, kurā tiks kartētas Latvijas organizāciju lielo datu apstrādes un mākslīgā intelekta risinājumu vajadzības. Pētījums kalpos par p…

Rīgas Tehniskā universitāte

19. janvāris, 2026. gads