Pētījums: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Author
Biznesa augstskola Turība

3. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību, pieaug nepieciešamība nodrošināt pārdomātu un tiesiski drošu tā ieviešanu valsts pārvaldē. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pētnieks Jaroslavs Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” identificē vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu pārvaldības izaicinājumiem – kā ar MI palīdzību iespējams mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus valsts institūcijās.

Pētījuma ietvaros atklāts, ka Latvijā MI izmantošana publiskajā sektorā šobrīd notiek fragmentāri un bez vienota tiesiskā ietvara. Pretstatā starptautiskā pieredze rāda, ka šādas tehnoloģijas var būt kā efektīvs instruments amatpersonu darbības uzraudzībā, interešu konfliktu prevencijā un sabiedrības uzticības stiprināšanā valsts institūcijām.

Autors uzsver, ka bez skaidra regulējuma MI izmantošana var radīt būtiskus riskus – gan cilvēktiesību pārkāpumu, gan lēmumu caurspīdīguma trūkuma ziņā. Tieši tāpēc pētījumā piedāvāts nacionāls tiesiskais regulējums MI ieviešanai pretkorupcijas jomā, ietverot sabiedrības, amatpersonu un valsts interešu līdzsvaru.

MI potenciāls publiskajā pārvaldē kļūst īpaši nozīmīgs apstākļos, kad sabiedrībā valda pieaugoša neuzticība politiskajām institūcijām. J. Streļčenoka veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotāji būtu vairāk gatavi uzticēties sistēmai, kurā MI nodrošina objektīvu un faktos balstītu izvērtējumu valsts amatpersonu darbībai. Taču tas iespējams tikai tad, ja tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie mehānismi, kas regulē MI darbību, atbildību un kontroles principus.

Promocijas darbā iekļauta arī aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki visos Latvijas reģionos. Rezultāti liecina – vairākums respondentu atzīst MI potenciālu korupcijas risināšanā, taču uzsver nepieciešamību pēc precīza un saprotama tiesiskā ietvara.

Pētījuma praktiskā nozīme ir īpaši aktuāla laikā, kad MI risinājumi jau ienāk valsts institūcijās. Streļčenoka izstrādātais koncepts un priekšlikumi var kalpot kā bāze likumdevējam un izpildvarai, lai izveidotu modernu un drošu MI izmantošanas modeli valsts pārvaldē – īpaši interešu konflikta novēršanā.

Pētījums apliecina, ka MI nav tikai tehnoloģisks rīks – tā var būt daļa no ilgtermiņa risinājuma, lai stiprinātu pārvaldības caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību valsts institūcijām. Tieši tāpēc ir būtiski jau šodien veidot skaidru, līdzsvarotu un sabiedrībai saprotamu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta pielietošanai.

 

Promocijas darba izstrāde noritējusi no 2019. līdz 2024. gadam Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē, un tā zinātniskais vadītājs ir profesors Dr. iur. Raimunds Kalesņiks (Raimundas Kalesnykas).

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Izsludināts valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde, 2. daļa” 2026.–2028. gadam projektu pieteikumu konkurss

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību progra…

Latvijas Zinātnes padome

26. jūnijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads