Pētījums: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Author
Biznesa augstskola Turība

3. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību, pieaug nepieciešamība nodrošināt pārdomātu un tiesiski drošu tā ieviešanu valsts pārvaldē. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pētnieks Jaroslavs Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” identificē vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu pārvaldības izaicinājumiem – kā ar MI palīdzību iespējams mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus valsts institūcijās.

Pētījuma ietvaros atklāts, ka Latvijā MI izmantošana publiskajā sektorā šobrīd notiek fragmentāri un bez vienota tiesiskā ietvara. Pretstatā starptautiskā pieredze rāda, ka šādas tehnoloģijas var būt kā efektīvs instruments amatpersonu darbības uzraudzībā, interešu konfliktu prevencijā un sabiedrības uzticības stiprināšanā valsts institūcijām.

Autors uzsver, ka bez skaidra regulējuma MI izmantošana var radīt būtiskus riskus – gan cilvēktiesību pārkāpumu, gan lēmumu caurspīdīguma trūkuma ziņā. Tieši tāpēc pētījumā piedāvāts nacionāls tiesiskais regulējums MI ieviešanai pretkorupcijas jomā, ietverot sabiedrības, amatpersonu un valsts interešu līdzsvaru.

MI potenciāls publiskajā pārvaldē kļūst īpaši nozīmīgs apstākļos, kad sabiedrībā valda pieaugoša neuzticība politiskajām institūcijām. J. Streļčenoka veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotāji būtu vairāk gatavi uzticēties sistēmai, kurā MI nodrošina objektīvu un faktos balstītu izvērtējumu valsts amatpersonu darbībai. Taču tas iespējams tikai tad, ja tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie mehānismi, kas regulē MI darbību, atbildību un kontroles principus.

Promocijas darbā iekļauta arī aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki visos Latvijas reģionos. Rezultāti liecina – vairākums respondentu atzīst MI potenciālu korupcijas risināšanā, taču uzsver nepieciešamību pēc precīza un saprotama tiesiskā ietvara.

Pētījuma praktiskā nozīme ir īpaši aktuāla laikā, kad MI risinājumi jau ienāk valsts institūcijās. Streļčenoka izstrādātais koncepts un priekšlikumi var kalpot kā bāze likumdevējam un izpildvarai, lai izveidotu modernu un drošu MI izmantošanas modeli valsts pārvaldē – īpaši interešu konflikta novēršanā.

Pētījums apliecina, ka MI nav tikai tehnoloģisks rīks – tā var būt daļa no ilgtermiņa risinājuma, lai stiprinātu pārvaldības caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību valsts institūcijām. Tieši tāpēc ir būtiski jau šodien veidot skaidru, līdzsvarotu un sabiedrībai saprotamu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta pielietošanai.

 

Promocijas darba izstrāde noritējusi no 2019. līdz 2024. gadam Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē, un tā zinātniskais vadītājs ir profesors Dr. iur. Raimunds Kalesņiks (Raimundas Kalesnykas).

saistītie raksti

zinātnes politika mobilitāte pētījumi

Apstiprināta Eiropas Pētniecības telpas programma 2025. līdz 2027. gadam: uzsvars uz izcilību, mobilitāti un ilgtspēju

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Eiropas Pētniecības telpas (EPT) politikas programmu 2025.–2027. gadam, kas nosaka kopīgus mērķus un prioritātes zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju attīstībai visā Eiropā. Šī programma paredz koordinētus pasākumus, lai veidotu konkurētspējīg…

Izglītības un zinātnes ministrija

5. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

Uzsākta Latvijas integrācija Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcijā "ELIXIR"

2025. gada 1. jūnijā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzsāka projektu “RSU dalība Apvārsnis Eiropa programmā”*. Tā ietvaros tiks īstenots arī viens no jaunajiem ESFRI/ERIC Latvijas nacionālajiem partnerības un rīcības plāniem, kas iepriekšējā plānošanas periodā vēl netika realizēts – Latvijas inte…

Rīgas Stradiņa universitāte

5. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Inovatīva pieeja: cidoniju atlikumu pārvēršana veselību veicinošos līdzekļos

Vai esi kādreiz aizdomājies, kur paliek cidoniju pārpalikumi pēc pārstrādes? Lielākoties tie tiek izmesti. Taču Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts​​​​​​a (LVKĶI) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekts strādā, lai pārvērstu bioatkritumus par vērtīgiem sabiedrotajiem cīņā ar …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. jūnijs, 2025. gads

zinātne inovācija

79 pētnieku komandas kvalificējas "BioPhoT" konkursa otrajai kārtai

Noslēgusies platformas "BioPhoT" pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursa pieteikumu pirmā vērtēšanas kārta - cīņu par finansējumu varēs turpināt 79 projekti. Projekti, kas inovatīvo ideju īstenošanai saņems līdz 200 000 eiro lielu grantu no kopumā konkursā pieejamajiem sešiem miljoniem val…

BioPhoT

3. jūnijs, 2025. gads