Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar Eiropas Savienības fondu atbalstu par 14,2 miljoniem eiro palielinās pieejamo finansējumu Latvijas zinātniskajiem institūtiem praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai, prioritāri atbalstot projektus ārējās un iekšējās drošības jomā. Tādejādi kopējais finansējums ES fondu pasākuma otrajā kārtā praktiskas ievirzes pētījumiem sasniegs 29,3 miljonus eiro. To paredz šodien, 2026. gada 3. martā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi.
Interese pirmajā projektu konkursā parādīja, ka finansējums nav pietiekams — 100 kvalitatīvi projektu pieteikumi netika atbalstīti tieši pieejamā finansējuma trūkuma dēļ.
Šobrīd valsts iekšējā un ārējā drošība ir viena no valdības prioritātēm. Tāpēc otrā projektu kārta tiks īpaši fokusēta uz divējāda pielietojuma pētījumiem, kas palīdz attīstīt drošības un aizsardzības jomai nozīmīgas tehnoloģijas, vienlaikus neatbalstot tīri militārus risinājumus, kuriem ir citi finansējuma avoti.
“Latvijas zinātne ir ieguldījums mūsu valsts nākotnē — gan ekonomiskajā izaugsmē, gan drošībā,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece augstākās izglītības, zinātnes un valsts valodas politikas jautājumos Lana Frančeska Dreimane.
“Pirmā atlases kārta parādīja augstu ieinteresētību dažādu iniciatīvu īstenošanā. Šodien valdība ir atbalstījusi mūsu redzējumu, kā īstenot vairāk kvalitatīvu zinātnisku pētījumu, kas sekmēs valsts ilgtspējīgu attīstību,” pauž Dreimane.
Palielinot finansējumu par 14,2 miljoniem eiro, būs iespējams atbalstīt vairākus desmitus jaunu pētniecības projektu, dodot iespēju īstenot pētījumus, kas jau ir augstu novērtēti zinātniskās kvalitātes ziņā. Papildu finansējums ļaus fokusēt pētījumus uz valsts drošības, divējāda lietojuma tehnoloģiju un citu sabiedrībai stratēģiski svarīgu jomu attīstību.
Ņemot vērā projekta mērogu un pieejamo finansējumu, plānots, ka projektos varēs iesaistīties vairāki simti pētnieku, tostarp zinātnieki, jaunie pētnieki, doktoranti un tehniskie speciālisti. Projektos strādās zinātnisko institūciju pētnieku komandas, sadarbojoties ar uzņēmumiem un/vai citām zinātniskajām institūcijām kā partneriem.
Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu un nodrošinot elastīgāku pieeju projektu īstenošanai, piemēram, personāla piesaistei. Tāpat samazināts obligāti iesniedzamo sadarbības dokumentu apjoms (līgumi, CV u.c.). Arī uzraudzības perioda saīsināšana no pieciem uz diviem gadiem samazina administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan administrējošajām iestādēm.
Papildu finansējums rasts ES fondu programmās, izmantojot pirmās kārtas finansējuma atlikumu, elastības finansējumu, kā arī citas ES fondu programmas finanšu atlikumu.
Noteikumu grozījumi projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 407 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.3. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi” un “Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumos Nr. 82 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.7. pasākuma “Inovāciju granti studentiem” īstenošanas noteikumi” pieejami tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
