Vasaras brīvlaika laikā, skolēni pelnīti atpūšas no grāmatām, uzdevumiem un mājasdarbiem. Taču trīs mēneši bez regulāras mācīšanās var likt zināšanām pazust tikpat nemanāmi kā naudai makā, īpaši matemātikas iemaņām. Lai rudenī nebūtu jāsāk viss no sākuma, vecāki var palīdzēt bērnam uzturēt aktīvu prātu, nostiprinot zināšanas – to iespējams izdarīt bez stresa un pat rotaļīgā veidā. Pieci praktiski padomi, kā palīdzēt skolēnam saglabāt apgūtās matemātikas zināšanas.
Matemātika nav tikai burtnīcās
Tā ir visapkārt – veikalā, virtuvē, ceļojumos, rotaļās.
Kad, sākot vasaras darbu, kāri centies aprēķināt, cik liela alga paliks pēc nodokļiem, noderēs zināšanas par procentiem. Kad pārvācoties centies saprast, vai jaunais dīvāns ielīdīs durvju rāmī, lieti noder Pitagora teorēma. Savukārt kārtojot koferi ceļojumam un cenšoties izdomāt, cik dažādus apģērba komplektus var izveidot ar tām pašām drēbēm, noderēs kombinatorika, bet, pērkot loterijas biļeti, noderēs varbūtību teorija.
Veikals ir matemātikas spēļlaukums. Māciet bērnam jau tagad apieties ar naudu, piemēram, aicinot aprēķināt, cik maksās trīs piena pakas vai cik liels atlikums būs no 10 eiro. Tāpat veikalā var apgūt darbības ar negatīviem skaitļiem – ja pie kases prasa septiņus eiro, bet es samaksāju trīs, cik man vēl jāsamaksā? Ļaujiet bērnam plānot arī kādu izklaides budžetu – piemēram, kabatas naudu ceļojumam vai kinoteātra apmeklējumam. Kopā analizējiet, cik var iztērēt, kur ietaupīt, ko par noteikto summu var nopirkt.
Savukārt virtuve ir lieliska iespēja apgūt proporcijas un mērvienības. Ja kēksiņiem vajag divas olas un 250 gramus miltu, bet arī tētis un brālis gribēs kādu kēksiņu, cik reižu vairāk šīs sastāvdaļas būs jāņem? Tāpat virtuvē var apgūt mērvienības un izprast, kā aprēķināt tilpumu.
Dodoties ceļā, var izzināt sakarības starp ceļu, ātrumu un laiku – ja mums ir jānobrauc 180 kilometri, bet ātrums ir 60 km/h, cik ilgā laikā mēs nokļūsim galapunktā? Bet kā ir, ja ātrumu palielina vai samazina?
Pa vienam uzdevumam katru dienu
Nav vajadzības stundām ilgi sēdēt pie burtnīcām – pietiek ar vienu nelielu uzdevumu dienā, lai prāts turpinātu aktīvi darboties un zināšanas saglabātos. Piemēram, no rīta pirms darba uzrakstiet uz lapas vienu matemātikas mīklu vai vienkāršu uzdevumu savam skolēnam. Ieviesiet "matemātikas izaicinājumu", ko atstāt uz ledusskapja vai pie sienas – bērni to var pildīt, kad vēlas.
Arī spēles var būt izglītojošas
Daudzas spēles, kuras bērni spēlē prieka pēc, vienlaikus attīsta arī svarīgas matemātiskās prasmes. Piemēram, galda spēlē "Monopols" jāskaita nauda, jāsalīdzina īpašumu vērtības un jāpieņem stratēģiski lēmumi – kā, kad un kur tērēt iegūto naudu, bet "UNO" trenē secību, loģisko domāšanu un uzmanību pret skaitļiem un krāsām.
Arī puzles, būvēšanas komplekti un pat dažādas kāršu spēles palīdz attīstīt telpisko domāšanu, kombinatoriku un problēmu risināšanas spējas. Spēlējoties bērns ne tikai izklaidējas, bet arī neapzināti trenē prātu, padarot matemātiku par dabisku un patīkamu daļu no ikdienas.
Sekošana līdzi laikam
Nav noslēpums, ka daudziem bērniem un jauniešiem mūsdienās jūk arī izpratne par to, kā noteikt laiku no pulksteņa – arī par to var ikdienā kādreiz apjautāties. Tāpat matemātika ir cieši saistīta ar laika un dienas plānošanu. Iemāciet bērnam saprast dienas ritmu – cik ilgi ilgst stunda, cik laika atlicis līdz kino vai cikos jāceļas, lai paspētu uz vilcienu.
Matemātikai vasarā nav jābūt ne biedējošai, ne garlaicīgai, bet ar reāliem dzīves piemēriem var pierādīt, ka tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Galvenais – neuzspiest, bet iekļaut mācīšanos dabīgā veidā, pielāgojoties bērna interesēm un vecumam. Mazas, regulāras darbības var sniegt ievērojamu rezultātu, lai, bērnam atnākot atpakaļ uz skolu, pāreja būtu daudz vieglāka.
