Priekuļu pētniecības centrā top jaunas krāsaino kartupeļu šķirnes

Author
Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

22. septembris, 2025. gads

dabaszinātnes

Daudzās lietainās dienas šajā sezonā radījušas pamatīgas galvas sāpes zemniekiem. Ir cietusi raža, to ir arī grūti novākt, un tālāk arī apgrūtināti sējas darbi. Dažādas kultūras, tiesa, pētniecības un šķirņu selekcijas nolūkos, audzē arī Priekuļu pētniecības centrā. Arī izmēģinājumu lauki šogad saņēmuši krietnu mitruma devu, bet, piemēram, atsevišķas vidēji agrās vietējās kartupeļu šķirnes ir ražīgas arī šogad, kā arī top jaunas krāsainu kartupeļu šķirnes. 

rm6w.jpg
Foto: Sintija Ambote

"Šī ir 'Vilmara', kura šogad ir reģistrēta kā jauna agrā šķirne, kas būtu laba agrai ražai, bet, redziet, te blakus ir arī vidēji agrā šķirne 'Lenora', un tā ir jau pazīstama kādus gadus, un tai tiešām šogad ļoti skaista un laba raža bija," Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule rāda trīs hektāru izmēģinājumu lauku, kurā nelielās vagās aug dažādas kartupeļu šķirnes. Vietām pētnieki palēnām sākuši ražas novākšanu. 

Tiesa, lietaino apstākļu dēļ arī Priekuļos bieži nav iespējams ar kombainu tikt uz lauka. Pagaidām no ievāktajiem kartupeļiem pētniece secina, ka raža nav tik slikta, kā pirmšķietami liecies, taču mitrums veicinājis augu slimību risku. 

"Interesanti, ka ir veidojušies pēc skaita daudz bumbuļu, bet to varētu arī saprast, jo bumbuļu veidošanās laikā bija vēss, ne visām šķirnēm varbūt, bet daļai bija vēss, un līdz ar to vēsos apstākļos veidojas lielāks skaits bumbuļu, bet viņi ir mazāki. Tas arī mums parādās. Nu vēl mums var traucēt šis pārmērīgais mitrums, jo tomēr dažādu slimību attīstību var veicināt, viņas attīstās tālāk arī glabātuvē. Mēs mēģinām žāvēt, bet reizēm jau ir diezgan pagrūti. Un šogad ne pārāk labi mums ir augušas agrās šķirnes, bet vidēji agrajām šķirnēm raža ir ļoti skaista. 

Savukārt, runājot par to, ka šādos mitros laika apstākļos ļoti izplatās lakstu puve, tad šogad varēja ļoti skaisti redzēt tās šķirnes, kurām ir izturība pret lakstu puvi, tās bija diezgan ilgi ar skaistiem zaļiem lakstiem. 

No mūsu Latvijā izveidotajām šķirnēm tās ir 'Imanta', 'Jogla'," pauž Skrabule. 

Selekcionāre turpina, ka abas minētās šķirnes, kuras sevi labi parādījušas šī gada apstākļos, ir īpaši piemērotas tieši cietes ražošanai, ko pieprasa arī zemnieki. Tāpat kartupeļu audzētāji meklē arī arvien jaunas vietējās šķirnes. Priekuļu centra selekcionāri lielākoties izvēlas vecākaugus, kas ir slimību izturīgi un kopumā ar labām kvalitātes īpašībām un tad veic krustojumus, lai pēcāk atlasītu labākos pēcnācējus. Dažādo īpašību sakombinēšana jaunā šķirnē līdz tās reģistrēšanai gan prasa arī ilgu laiku – ap 10 un vairāk gadus. Pētniece saka, ka drīzumā Latvijas tirgū varētu parādīties vēl divas jaunas šķirnes.

rm6t.jpg
Foto: Sintija Ambote

"Abas divas ir vidēji agras šķirnes, viena ir ļoti interesanta, ar violetu mizu un baltiem plankumiem, bet ļoti ražīga un garšīga. Un tās domas dalās, bet galvenokārt jaunāka gadagājuma cilvēki saka – jā, mums ļoti patiktu šāda šķirne, un mēs gribētu. Otra būs ar sārtu mizu un viņai atkal tāda ļoti skaista, gluda forma. 

Mēs arī strādājam pie tā, ka veidojam šķirnes, kas būtu piemērotas Latvijas audzēšanas apstākļiem, bet ar krāsainu mīkstumu, tās ļoti būtiskas ir savu kvalitatīvo īpašību dēļ, jo šīs krāsvielas darbojas cilvēka organismā kā antioksidants, 

un plus vēl palīdz saglabāt acu veselību, jo šīs krāsvielas ir tādas pašas kā mellenēm. Tad cenšamies savienot arī šo krāsaino mīkstumu ar citām labām pazīmēm, bet viņām parasti nāk līdzi, ka viņas ir ar ļoti ilgu veģetācijas periodu, tātad vēlīnas, mazražīgas parasti. Nu, jā, tā kā mēs mēģinām izveidot kaut ko arī tādu, kas mums, teiksim, Latvijā būtu gan ražīgs, gan arī, vēlams, pietiekami agrīns," klāsta Skrabule.

Savukārt sēklkopības agronome Anda Razgačeva secina, ka šogad ir īpaši slikta āboliņa raža laika apstākļu dēļ, turpretī uz vēl kāda lauka viņa rāda labi izaugušos pākšaugus. 

AREI
Foto: Sintija Ambote

"Ja pupas citus gadus ir 1,50 metrus, tad jau tās ir labas, tad šogad tās ir jau ap 2 metru augumā, nu būtu kuļamas, bet šobrīd vēl laika apstākļi ir tādi, kā ir. Gaidām! Ko varam teikt no šiem mūsu laukiem, tad pākšaugiem ir paticis šis laiks. Nu, mēs vairāk esam sēklu audzētāji, bet graudiem ir ļoti, ļoti sīki graudi, tilpummasa maza," saka Skrabule. 

Pēc viņas teiktā, no graudaugiem arī izceļas šķirnes, kas labāk šos laikapstākļus pārcietušas. "Es domāju, ka Stendes selekcionāru radītā jaunā kviešu šķirne 'Brigens' ir diezgan labi. Nu, un mūsu rudzi 'Kaupo'."

Agronome arī vērtē, ka dažādu kultūru sēklu raža Priekuļos kopumā ir pietiekama un tā būs gana pieejama lauksaimniekiem, tiesa,  saimniecībām patlaban netrūkst izaicinājumu ar sējas procesu, ko arī kavē pārmitrie laika apstākļi.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija sasniegumi dabaszinātnes

No drosmīgas idejas līdz ERC intervijai: saruna ar LVKĶI pētnieci Lauru Andži

Pirms dažiem gadiem ideja par jaunas paaudzes slodzi nesošu biomateriālu no koksnes šķita gandrīz neticama. Taču tieši šī ideja aizveda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) vadošo pētnieci Lauru Andži līdz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) Starting Grant konkursa noslēdzošajai atlases …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Mārtiņš Briedis: Jaunākās tehnoloģijas ornitoloģijā ir teju revolūcija

Ornitologs Mārtiņš Briedis ir vadošais pētnieks gan Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtā, gan, pētot putnu migrāciju, jau gandrīz deviņus gadus strādā Šveices Ornitoloģijas institūtā (The Swiss Ornitological Institute). Par sevi M. Briedis saka: joprojām esmu ar vienu kāju Latvijā, tomē…

Ilze Kuzmina, Zinātnes Vēstnesis

30. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes

El Ninjo, Omega, klimata pārmaiņas – kāpēc piedzīvojam arvien biežākus un postošākus karstuma viļņus?

Pēdējās dienās Latvijā novērojam ļoti stipru karstumu, taču visspēcīgāk tas izpaužas Francijā, Spānijā, Itālijā, arī daļā no Apvienotās Karalistes, Vācijas un Šveices. Kāpēc šādi karstuma viļņi notiek arvien biežāk? Un vai nākotnē tie kļūs arvien spēcīgāki? To skaidro zinātne.  El Ninjo20…

Delfi.lv, The Guardian, dw.com

29. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes inovācija

Pārtika vai atkritumi? Pētnieki izstrādā sensoru jūras velšu svaiguma noteikšanai

Vai uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš patiešām pasaka visu par produkta svaigumu? Raidījumā “Latvija zinātnē” Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Artis Kinēns iepazīstina ar projektu “FreshWave”, kura mērķis ir izstrādāt sensoru svaigu jūras velšu noteikšanai iepakojumos. Par tehnoloģi…

Latvijas Zinātnes padome

27. jūnijs, 2026. gads