Tādas hroniskās kaites kā sirds un asinsvadu slimības, diabēts, onkoloģiskas vai hroniskas respiratoras saslimšanas ir ne tikai fiziska grūtība, bet arī emocionāls izaicinājums cilvēkam. Tās mūsdienās ir arī vienas no galvenajām sabiedrības veselības problēmām.
Hroniskas saslimšanas ilgtermiņā palielina iespēju saskarties ar izaicinājumiem psihiskajai veselībai, piemēram, ar depresiju, trauksmi un paaugstinātu stresu. Mg. sc. soc., Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesionālās maģistra studiju programmas Veselības psiholoģija 1. gada studente Māra Lasmane savā bakalaura darbā* pētījusi, kādas garīgās prakses un pašpalīdzības metodes var būt palīdzošas pacientiem ar neinfekciju (hroniskām) slimībām. Tās būtu ieteicams ieviest savā ikdienā kā pašpalīdzības prakses, lai labāk justos un uzlabotu dzīves kvalitāti.
Garīgā prakse un tās saistība ar veselību
Ir dažādi pašpalīdzības veidi, piemēram, brīvā laika aktivitātes, būšana vienatnē un klusumā, iedvesmas smelšanās dabā u.c. Viens no pašpalīdzības veidiem ir arī garīgā prakse.
(..) Kas ar to domāts? Tā ir jebkura aktivitāte, lai attīstītu garīgumu vai gūtu garīgu pieredzi. Tā ir, piemēram, meditācija, lūgšanās, pateicības paušana, laika pavadīšana dabā u.c. To var praktizēt gan kādas reliģijas ietvarā (draudzes, baznīcas, sinagogas, tempļa apmeklēšana, lūgšanās u.c.), gan neatkarīgi (apzinātības, pateicības prakses u. c.).
Pētījumi liecina, ka garīgo prakšu izmantošana ir pozitīvi saistīta ar hronisko slimību pacientu psihoemocionālo noturību, psihisko veselību un labbūtību. Šīs prakses palīdz mazināt stresu, veicināt pozitīvāku attieksmi pret dzīvi, uzlabot miega kvalitāti un emocionālo līdzsvaru.
Kas ir garīgais intelekts?
Cilvēki, kas apzināti pievērsušies garīguma dimensijai, nereti sevī attīsta arī garīgo intelektu. Britu Kolumbijas Universitātes psiholoģijas profesors Deivids Braiens Kings garīgo intelektu definē kā cilvēka prāta spēju izprast dzīves dziļākās, nemateriālās vērtības un tās izmantot ikdienā, pat sarežģītās situācijās. Jāpiemin, ka augsts garīgais intelekts ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir saistīts ar kādu reliģiju vai ticības sistēmu.
Zināms, ka cilvēki ar augstāku garīgo intelektu vairāk pārdomā savu dzīvi, veido ciešākas saiknes ar citiem un spēj rast mieru un mērķi pat dzīves izaicinājumos.
Tāpat augstāka garīgā intelekta gadījumos cilvēks spēj apzinātāk pielāgoties dzīves grūtībām, saglabājot emocionālo līdzsvaru, piemēram, saskaroties ar kādas slimības diagnozi (..).
Ieraudzīt pozitīvo dzīvē, neskatoties uz slimību
Māras Lasmanes pētījumā par garīgo intelektu un garīgām praksēm kā pašpalīdzības metodēm piedalījās 276 respondenti (19-87 g.v.), kuriem ir kāda hroniska saslimšana (pašu ziņota). Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv būtiskas pozitīvas saistības starp garīgo intelektu un garīgām praksēm, t.i., cilvēki ar augstākiem garīgā intelekta rādītājiem varētu būt vairāk ieinteresēti un gatavi iesaistīties garīgajās praksēs. Turklāt ir lielāka iespēja no pasīviem savas slimības dalībniekiem kļūt par aktīviem dalībniekiem savas saslimšanas pārvaldīšanā, izmantojot garīgās prakses.
Pētījumā noskaidroja, kādu garīgo prakšu praktizēšana cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām paredz augstāku garīgā intelekta līmeni. Garīgo intelektu prognozē iesaistīšanās reliģiskās praksēs kā lūgšanās par sevi un citiem, garīgās prāta-ķermeņa praksēs kā meditācija, joga, cigun, apzinātības prakses un pateicības/godbijības praktizēšana, turklāt pēdējā visvairāk prognozē garīgo intelektu.
Attiecīgi hroniskiem pacientiem, kuri, par spīti visam, biežāk prot novērtēt skaisto kā ideālu dabā un cilvēkos, izjūt lielu pateicību vai apbrīnas pilnu godbijību, ir augstāks garīgais intelekts. Pateicības un godbijības izjūta palīdz ieraudzīt pozitīvo dzīvē, neskatoties uz slimības simptomiem, un labāk sadzīvot ar saslimšanu. Minēto prakšu praktizēšana, saskaroties ar hronisku saslimšanu, var būt palīdzošas dzīves sniegto izaicinājumu pieņemšanā un dzīves jēgas piepildīšanā. Tās var palīdzēt labāk saprast savas prioritātes, pieņemt gudrākus lēmumus un apzināties savas dziļākas vērtības.
* Garīgais intelekts un garīgās prakses kā pašpalīdzības metodes pacientiem ar neinfekciju slimībām
