Katram sīkumam ir nozīme
Tehnoloģiju un materiālu attīstība ir svarīga panākumu atslēga jebkurā tehniskajā sporta veidā, it sevišķi, piemēram, motokrosā, taču ne tikai – arī skriešanas apavi, piemēram, to amortizācija, var ietekmēt daudz. Tautas sportā šādas nianses daudzi, iespējams, nekad nepamanīs, taču tajā līmenī, kur runa ir par sekunžu simtdaļām, katram mazākajam sīkumam ir nozīme, atzina RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Mašīnbūves, aerokosmisko tehnoloģiju un transporta institūta vadošais pētnieks Jānis Lungevičs.
"Ja runa ir par augstas veiktspējas sportu, tur katram, katram sīkumiņam ir milzīga nozīme, un citreiz pat nevajag kādu revolucionāru atklājumu. Pietiek mazu niansīti uzķert un pamainīt, lai tas iedotu virsroku pār pārējiem, kuri jau arī nesnauž – visi grib attīstīties," viņš stāstīja.
Skriešana ir labs piemērs tam, ka sportam jāsadarbojas ar zinātni, lai pārspētu rekordus, piekrita RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Andrejs Pupurs.
Sportista un apavu nopelns
Daudzi noteikti pamanīja, ka šogad tika pārspēts vēsturiskais pasaules rekords maratonā vīriešiem, bet, visticamāk, vien retais aizdomājās par to, ka savu darbu šajā sasniegumā tika ielicis ne tikai pats sportists, bet arī vesela zinātnieku komanda.
"Pirmie mēģinājumi sportistam pārspēt šo divu stundu barjeru bija gandrīz vai laboratorijas apstākļos, izolētos apstākļos. Tur klāt bija arī speciāli apavi, kuros ir kompozītmateriālu plāksnes, kas palīdz, tā teikt, atgriezt enerģiju – dot uz katru soli šim skrējējam papildu jaudu un iespēju pārspēt šo rekordu," stāstīja Pupurs.
Neviens nenoliedz Kenijas skrējēja Sebastiana Saves snieguma nozīmi, jo ar apaviem jau vien nepietiek – pasaules rekorda pārspēšana prasa neaprakstāmu spēku, jaudu, izturību un ilgstošu, smagu darbu, taču savu lomu viennozīmīgi spēlē arī inventārs. Šajā gadījumā – apavi.
"Viņš ir izcils sportists, bet lielā mērā tas ir arī apavu nopelns. Inženieri federācijas noteikumu rāmjos, kas ierobežo visādu papildu elementu izmantošanu, bija tiešām izdarījuši ļoti labu darbu, lai panāktu to. Šis rekords ir kritis, arī pateicoties šīs tehnoloģijas attīstībai," pauda Pupurs.
Kam palīdz Latvijas pētnieki?
Arī Latvijas pētnieki, inženieri un zinātnieki strādā pie tā, lai palīdzētu mūsu sportistiem sasniegt arvien augstākus rezultātus. Mums ir senas tradīcijas kamaniņu sportā, bet pētnieku uzmanības lokā ir arī riteņbraukšana un citi sporta veidi.
"Šobrīd esam iegājuši finiša taisnē valsts pētījumu programmā "Sports" (īsajā nosaukumā), par ko mums ir milzīgs prieks, jo beidzot, principā pirmo reizi vēsturē, tiešām konkrēti iedots finansējums sporta izpētei," norādīja Lungevičs.
Pētījumu programma tika attīstīta vairākos virzienos, bet RTU strādāja tieši pie augstas veiktspējas sporta veidiem un tehnoloģijām, metodēm un rīkiem tajos. Galvenie šo pētījumu jautājumi bija slīdamība, kompozītmateriāli, aerodinamika un datu ievākšana ar speciālu sensoru sistēmu palīdzību.
"Šie četri virzieni tagad ir pamatīgi atspērušies, lai gan, protams, nebija tā, ka sākām pilnīgi no nulles, mēs šai programmai mērķtiecīgi virzījām tematus, kuros mums jau bija kaut kādas iestrādnes," stāstīja Lungevičs.
Paralēli mēģināja aptvert pēc iespējas vairāk sporta veidus, kā arī komunicēt it īpaši ar tehnisko sporta veidu federācijām Latvijā, lai ar saviem atklājumiem būtu iespējams palīdzēt pēc iespējas plašākam sportistu lokam.
"Pateicoties šai komunikācijai, mēs tagad sadarbojamies ne tikai ar kamaniņu sporta tehniķiem, uzlabojot viņu tehniku, bet ir sanākusi sadarbība arī ar Riteņbraukšanas federāciju – ir pētīti velosipēdu rāmji, un arī ar Loka šaušanas federāciju. Pateicoties šim projektam, ir izdevies uzrunāt tos, kas varbūt paši nav pie mums nākuši, bet tagad ir sapratuši, ka mēs viņiem varam palīdzēt," pauda Pupurs.
Tāpat ļoti ieinteresēti pētnieku darbā un šo pētījumu turpināšanā Latvijā ir arī slēpotāji un biatlonisti,kuriem slīdamība, dažādu materiālu īpašības un aerodinamika ir ļoti svarīgi faktori, ko izzināt un uzlabot. Pie tam daudzi no atklājumiem, kas sākotnēji paredzēti sportam, pēc tam noder arī tautsaimniecībā un citās nozarēs. Tostarp arī, piemēram, aizsardzībā, uzsvēra Lungevičs.
