Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežotā lokā vai eksperimentāli. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki un ārsti atklāj reālas diagnostikas un ārstēšanas iespējas tuvākajā desmitgadē.
Vēzim – lielākas iespējas atklāt laicīgi ģenētiski mantoto
Jau šobrīd zinātnieki un ārsti pasaulē un Latvijā daudz pievērsušies vēža medicīniskajai prevencijai ģenētiskā vēža iespējamības gadījumā. Ko tas nozīmē? Paskaidrosim ar piemēru par ģenētisko krūts vēzi. Ja sievietei tuvā asinsradinieku lokā – piemēram, mammai, vecmammai, tēva māsai ir bijis agrīns krūts vēzis, līdz 50 gadu vecumam, jau šobrīd ir iespējams veikt speciālas asinsanalīzes, lai noteiktu, kāds ir šī vēža risks, nosakot BRCA 1 un BRCA 2 gēnu mutācijas. Tie ir gēni, kuros mutācijas sastopamas visbiežāk.
Ja mutācijas apstiprinās, ir noteikti izvēles soļi, ko sieviete var veikt, lai izvairītos no krūts vēža vai palielinātu iespēju to atklāt laikus, situāciju ieskicē RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktors, asociētais profesors Arvīds Irmejs. Piemēram, ja ir paaugstināts krūts vēža risks, no 25 gadu vecuma ir ieteicams reizi gadā veikt magnētisko rezonansi krūtīm. Bet no 40 gadu vecuma profilaktiskajā pārbaudē ietilpst arī mamogrāfija. Protams, arī profilaktisko plānu pielāgo sievietes dzīves situācijai, piemēram, grūtniecības vai zīdīšanas laikā aizstājot magnētisko rezonansi ar krūšu ultrasonogrāfiju.
Radikālāka alternatīva šīm ikgadējām pārbaudēm ir risku samazinoša mastektomija jeb abu krūšu audu izņemšana, ko šajā gadījumā veic profilaktiski. Varbūt tas liksies dramatiski cilvēkam, kuram ģimenē nav piedzīvots krūts vēzis, taču tiem, kuri gājuši šai pieredzei cauri, šis solis nemaz nešķiet tik radikāls, salīdzinot ar iespējamām ciešanām slimības gadījumā.
Jau šobrīd Latvijā sieviete var veikt ģenētiskā krūts vēža noteikšanu, vēršoties Paula Stradiņa klīniskās universitātes Pārmantotā vēža kabinetā vai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Taču tuvā nākotnē jābūt ierastai praksei jau pie ģimenes ārsta noteikt ģenētiskā vēža riskus.
Ir liela varbūtība, ka tuvāko piecu gadu laikā būs vēl viena alternatīva agrīnas diagnostikas metode – šķidrās biopsijas. Tādā gadījumā sievietēm nevajadzēs reizi gadā veikt magnētisko rezonansi ar kontrastvielu, pietiks ar specifisku asins analīzi.
Katram vēža veidam ir savi pamatoti ieteikumi, kā ģenētisko risku noskaidrot un kāda rīcība ir ieteicama – tā būs atšķirīga.
RSU jau ir veikts pētījums par pārmantoto krūts un olnīcu vēža risku1, un tajā no 540 dalībniecēm astoņām atklāja paaugstinātu vēža risku. Tas ilustrē virzienu, kurā attīstās mūsdienu medicīna – spēt novērst slimību vai atklāt to sākotnējā stadijā, mazinot ciešanas.
Precīzi mērķētas zāles vēzim – nešaujam "aklā mērķī"
Lielus soļus šobrīd sper precīzijas medicīna, īpaši onkoloģijā. Vienkāršoti sakot, tā paredz katram pacientam piemeklēt iespējami efektīvāko ārstēšanu.
Šobrīd norit pētniecība divos precīzijas medicīnas virzienos: genomiskajā un funkcionālajā. Pirmajā gadījumā var izpētīt vēža šūnu ģenētiku un atbilstoši meklēt piemērotāko terapiju. Tiesa, šeit atbildes palīdz tikai daļēji, jo bez ģenētikas ir vēl citi faktori, piemēram, epiģenētika, kas ietekmē, kuri gēni "ieslēgsies" un kuri ne. Tomēr gēnu noteikšana palīdz labāk sadalīt vēzi apakšgrupās un labāk izvēlēties terapiju.
Savukārt, papildus iespējas sniedz funkcionālā precīzijas medicīna – tā palīdz pārbaudīt, kuras zāles konkrētajā gadījumā darbojas vislabāk uz paša pacienta šūnām. Un par šo precīzijas medicīnu virzienu iestājas un dziļi pēta RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve.
Viņa skaidro: "Šobrīd onkoloģijas pacienti saņem tādu ārstēšanu, kāda sevi pierādījusi kā statistiski efektīvāko konkrētā vēža gadījumā. Tas šobrīd ir iespējami labākais ārstēšanas veids. Taču – cilvēks nav statistika, katram ir individuālās organisma īpašības."
Pētniece jau šobrīd veic nozīmīgus pētījumus2 par individualizētāku vēža ārstniecību un vērtē, ka jau tuvākajā desmitgadē šīs metodes varētu tikt izmantotas praksē. Pasaulē jau norit vairāki klīniskie pētījumi. Latvijā pagaidām pētām vairāk zinātniskā pirmsklīnikas līmenī, bet ir arī cerība uz klīnisku pētījumu jau drīzumā: "Šobrīd Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, sākam zinātniski pētīt metodi, ņemot pacienta vēža šūnas, tās laboratoriski pavairojot un testējot, kā uz tām iedarbojas dažāda terapija. Pirmie rezultāti ir daudzsološi."
Kad metode tiks vairāk izpētīta, nākotnē pacientam, pirms nozīmēs ķīmijterapijas kursu, tiks noskaidrota efektīvākā terapija, lai panāktu maksimālo rezultātu, nezaudējot dārgo laiku un neradot slimniekam nevajadzīgas ciešanas. Pēc iespējas sekmīga "izturīgo" vēža šūnu iznīcināšana līdz minimumam samazinātu iespēju ļaunajai slimībai atkārtoties.
Visvairāk pētīti precīzijas medicīnā ir asins audzēji, jo tajos ir vieglāk iegūt šūnas – cieto audzēju gadījumā ir grūtāk iegūt šūnas, jāveic biopsija un šūnu skaits var būt nepietiekams secinājumu izdarīšanai, taču arī šī "tehniskā" grūtība tiks atrisināta.
Hroniskā noguruma sindroms – visu vairs nenorakstīs uz stresu
Ir slimības, kuru pacienti gadiem ilgi ir dzīvojuši neticības ēnā, tostarp hroniskā noguruma sindroms jeb mialģiskais encefalomielīts (ME/HNS) un fibromialģija. Līdz šim diagnostikā izmantotie izmeklējumi bieži neuzrādīja skaidras veselības problēmas konkrēto slimību gadījumā, tādēļ pacientu sūdzības nereti tika skaidrotas ar stresu, trauksmi vai paaugstinātu jutīgumu. Šo slimību diagnostika galvenokārt balstās uz klīniskiem kritērijiem, kas ietver simptomu izvērtēšanu. Vienlaikus nav specifisku laboratorisku testu vai validētu biomarķieru, kas ļautu nepārprotami apstiprināt šīs diagnozes. Tomēr pēdējos gados pieaug pierādījumu apjoms par abu slimību bioloģisko pamatu, kas veicina precīzākas diagnostikas un ārstēšanas attīstību.
Būtisku pavērsienu situācijā ienesa garais kovids, liekot ārstiem un pētniekiem nopietni pievērsties realitātei, ko ME/HNS pacienti apraksta jau gadu desmitiem. Vīrusu infekcijas dažkārt var izraisīt ilgstošu slimības stāvokli, kas ietekmē organisma spēju ražot enerģiju, regulēt imūnsistēmas darbību un atjaunoties pēc slodzes. Daļai pacientu simptomi nepāriet vēl mēnešiem vai pat gadiem pēc infekcijas, veidojot stāvokli, kas daudzos aspektos līdzinās ME/HNS. RSU Zinātnes centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā jau ilgstoši notiek ME/HNS pētījumi. Šajā kontekstā jaunizveidotās pētniecības grupas ("Prusty Lab") pētījumi3, kurus vada RSU tenūrprofesors Bupešs Kumars Prustijs (Bhupesh Kumar Prusty), ir pagrieziena punkts.
Viens no pētījuma centrālajiem aspektiem ir mitohondriji – šūnu struktūras, kas nodrošina enerģijas ražošanu, regulē imūnsistēmas signālus un nosaka šūnu reakciju uz stresu. Pētnieku grupa ir parādījusi, ka ME/HNS un garā kovida pacientu asinīs esošie faktori spēj traucēt veselu šūnu mitohondriju struktūru un funkcijas, kas liecina par asinīs cirkulējošu bioloģisku signālu lomu šo slimību uzturēšanā.
Mūsdienu pētījumi arvien vairāk norāda, ka ME/HNS un garais kovids ir sarežģīti pēcvīrusa stāvokļi, kuros savstarpēji mijiedarbojas imūnsistēmas regulācijas traucējumi, asinsvadu funkcijas izmaiņas, mitohondriju darbības traucējumi un nervu sistēmas signālu regulācijas nobīdes. Šo procesu kombinācija var veicināt hronisku iekaisumu, sāpes un izteiktu enerģijas trūkumu. Būtiski, ka šie procesi saistīti ar objektīvi novērojamām bioloģiskām izmaiņām, lai gan to precīzie mehānismi vēl tiek pētīti.
"ME/HNS pētniecības nākotne sāk izskatīties saskaņotāka," vērtē RSU tenūrprofesors Bupešs Kumars Prustijs. "Mērķis vairs nav panākt, lai pacients pielāgotos slimībai, bet gan bioloģisko apakštipu noteikšana, objektīvu diagnostikas testu izstrāde un darbs ar slimības pamatā esošajiem mehānismiem. Aktīvi tiek pētīti asins biomarķieri, imūnsistēmas raksturlielumi un metabolie profili. Visticamāk, ārstēšana notiks pakāpeniski, ietverot pieejas, kas stabilizē imūnsistēmas darbību, atbalsta mitohondriju funkciju vai ietekmē infekcijas uzturētos patoloģiskos procesus. Progress nebūs tūlītējs, taču pirmo reizi gadu desmitu laikā tas iet pareizajā virzienā."
Fibromiaļģija – vairs nebūs jāgaida seši gadi līdz diagnozei
Arī fibromialģija ir slimība, kuras diagnostika ilgstoši bijusi sarežģīta – vidēji pacienti līdz diagnozei nonāk aptuveni sešu gadu laikā no simptomu sākuma. Tomēr jaunākie pētījumi Latvijā un pasaulē pakāpeniski uzlabo izpratni par šo slimību, radot iespējas precīzākai diagnostikai un efektīvākai ārstēšanai. Fibromialģija ir hroniska slimība, kas izraisa sāpes dažādās ķermeņa vietās, nogurumu, miega traucējumus, koncentrēšanās grūtības un dažos gadījumos arī gremošanas trakta problēmas. Daudzi pacienti piedzīvo arī tā saukto "fibro miglu" – sajūtu, ka domāšana kļuvusi lēnāka, koncentrēties ir grūti un galvā ir viegla migla. Bieži līdzās pastāv arī depresija un trauksme.
Slimības simptomi pārklājas ar citām saslimšanām, un medicīnas vidē joprojām pastāv dažādi priekšstati un aizspriedumi par tās izcelsmi. Tomēr pēdējos gados situācija sāk mainīties. Arvien vairāk zinātnisko pierādījumu liecina, ka slimības pamatā ir tā sauktā centrālā sensibilizācija – stāvoklis, kad smadzenes un nervu sistēma uz sāpju signāliem reaģē daudz intensīvāk nekā parasti.
Vienu no pētījumiem4 par fibromiaļģiju veic RSU sadarbībā ar Izraēlas Šebas medicīnas centru. RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Zaiga Nora-Krūkle stāsta, ka šis pētījums palīdz labāk izprast fibromialģijas bioloģiskos mehānismus un atrast biomarķierus – īpašas molekulas vai procesus, kas ļautu noteikt fibromialģiju precīzāk un agrāk.
Projektā tiek analizētas trīs savstarpēji saistītas jomas: mikrobioma izmaiņas, kas var ietekmēt imūnsistēmas darbību; vīrusu aktivācijas mehānismi, kas varētu būt slimību ierosinoši vai pastiprinoši faktori; un imunoloģiskie modeļi, kas palīdzētu identificēt specifiskus imūnreakcijas ceļus fibromialģijas pacientiem.
Šī pieeja ļauj palūkoties uz fibromialģiju nevis tikai kā hronisku sāpju sindromu, bet kā iespējamu imūnās, nervu sistēmas un mikrobioloģiskās mijiedarbības rezultātu, kas var sniegt jaunu, dziļāku izpratni par slimības būtību.
Nora-Krūkle uzsver: "Zinātnieki arvien skaidrāk saprot, ka slimība, visticamāk, nav saistīta tikai ar vienas organisma sistēmas darbības traucējumiem, bet gan ar sarežģītu mijiedarbību starp nervu sistēmu, imunitāti, zarnu mikrobiomu un muskuļiem. Ja šie atklājumi tiks apstiprināti plašākos pētījumos, nākotnē fibromialģijas pacientiem varētu būt pieejama gan precīzāka diagnostika, gan individuāli pielāgota ārstēšana. Tas varētu nozīmēt integrētu pieeju, kur medikamentozā terapija, dzīvesveida ieteikumi un īpaši pielāgotas kustību programmas tiek kombinētas, lai uzlabotu pacientu stāvokli."
Alternatīvas, kad antibiotikas vairs nedarbojas
Viena no satraucošām mūsdienu medicīnas problēmām ir antibiotiku rezistence jeb antibiotiku neiedarbošanās uz dažādām baktērijām. Kam būtiskākais risks ir smagu kropļojošu infekciju attīstība vai pat nāve. Tāpēc, līdzās antibiotiku pārdomātākai lietošanai, mūsdienu zinātne meklē jaunas iespējas, ko lietot antibiotiku vietā.
Vairākus gadus kā šādu alternatīvu pēta RSU Fāgu pētniecības grupas5 pētnieks Kārlis Rācenis ar kolēģiem. Viņa komandas darbs fāgu terapijas pētniecībā guvis plašāku ievērību saistībā ar palīdzību Ukrainas karā cietušajiem pacientiem, kuriem bija smagi ievainojumi un bakteriālas infekcijas. Kārlis Rācenis skaidro: "Bakteriofāgu terapija nozīmē, ka ņemam baktēriju vīrusus, kas ir specifiski vīrusi, tie inficē baktērijas un spēj tās nogalināt, taču tie nespēj inficēt cilvēkus. Šo principu izmantojam, lai iedotu cilvēkam vīrusu, kas viņu izārstē no baktēriju ierosinātas infekcijas."
Pirms attīstījās antibiotikas, baktēriju vīrusu izmantošana infekciju apkarošanā, starp citu, tieši kara laikā, bija pietiekami izplatīta. Taču, tā kā terapija ir sarežģītāka nekā antibiotiku kūres, tad no Rietumu mediķu ikdienas tā ātri pazuda. Savukārt šobrīd, kad ir aktuāla antibiotiku rezistence, tas ir svarīgs resurss, ko jau pētīt mūsdienīgāk.
Kārlis Rācenis ar kolēģiem pievērsies bakteriofāgu pētniecībai, jo īpaši kad ir multirezistentas baktērijas. "Šādos gadījumos cilvēkiem ir baktērijas ar ļoti augstu rezistenci pret dažādām antibiotikām. Lai tās nogalinātu, vajadzīga viena, divas vai trīs antibiotikas, kuras bieži vien ir toksiskas. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jādod toksiskas antibiotikas. Zinām – ja zāles dosim ilgāk, tad būs, piemēram, daļējs vai pilnīgs dzirdes zudums vai arī nieru bojājums. Mēs tādā veidā mēģinām glābt dzīvību," Kārlis Rācenis uzsver gadījumus, kad bakteriofāgi var aizstāt antibiotikas.
Mākslīgais intelekts kļūs vēl noderīgāks, bet ārsti neizzudīs
Nākotnes medicīnas kontekstā nevaram nepieminēt mākslīgo intelektu (MI). Jau šobrīd gan pasaulē, gan Latvijā norit pētījumi, kuros MI tiek izmantots medicīnā – lai kalpotu par "vēl vienām acīm" diagnostikā un ārstēšanā un lai būtiski paātrinātu ārsta darbu. RSU notiek vairāki šādi pētījumi.
Viens no RSU pētniekiem, kurš strādā tieši medicīnas un mākslīgā intelekta krustpunktā, ir RSU pētnieks Dr. Edgars Edelmers. Viņa ceļš vijas cauri trim zinātnes jomām – bioloģijai, datorzinātnei un medicīnai –, un tieši šī starpdisciplinaritāte ļauj radīt MI risinājumus, kas ir gan tehniski precīzi, gan izmantojami praktiski ārstēšanā. 2025. gadā viņš aizstāvēja promocijas darbu par morfoloģisko struktūru automātisku noteikšanu un segmentāciju no medicīniskajiem attēliem, izmantojot dziļo neironu tīklu tehnoloģijas.
Vienā no saviem pētījumiem6 Edelmers pievērsās histoloģisko attēlu analīzes automatizācijai: "Manis radītā MI programma automatizē Cajal intersticiālo šūnu detektēšanu un skaitīšanu. Es apmācīju MI rīku atpazīt noteikta veida šūnas lielos histoloģiskajos attēlos. Mūsu rīcībā bija 42 pacientu biopsiju kohorta, no kuras attēliem MI iemācīju šīs šūnas atpazīt tā, lai tās nesajauktu ar citām struktūrām. Parasti histologi šūnas skaita manuāli, skatoties mikroskopā. Cilvēks tās visas saskaitīt nespēj, tāpēc, piemēram, ļoti lielā – 10 gigabaitu – attēlā izvēlas desmit redzes laukumus, kuros šūnas saskaita un pēc tam vispārina to skaitu visā paraugā. Variet iedomāties, cik neprecīza ir šī metode! MI šo procesu var automatizēt un skaitīt šūnas nevis ierobežotā laukumā, bet visā paraugā uzreiz – plašāk, precīzāk un ātrāk."
Otrs Edelmera pētniecības virziens ir vērsts uz kaulu metastāžu diagnostiku7.
"Kopā ar RSU tenūrprofesori Maiju Radziņu strādājam ar kaulu metastāzēm, un mūsu komandas uzmanības centrā ir mugurkauls, kurā bieži lokalizējas vēža attālinātās izsējas – metastāzes. Mēs izstrādājam MI sistēmu, kas šos perēkļus spēj automātiski atrast un iezīmēt datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses attēlos. Ideālā gadījumā ārstam vairs nevajadzētu katru perēkli meklēt un izmērīt manuāli – to var paveikt un analizēt MI," stāsta pētnieks.
MI arvien vairāk iesaistās klīniskajā darbplūsmā, palīdzot noteikt gadījumu prioritāti – akūtajā medicīnā tam ir milzīga nozīme.
"MI spēj rēķināt, izmērīt un salīdzināt automātiski, bezkaislīgi un ātri. Piemēram, skrīninga programmā tas var norādīt, kuriem attēliem ārstam vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību. MI nevar un nedrīkst pieņemt lēmumu ārsta vietā, taču tehniskus, atkārtojošus uzdevumus tas paveic izcili," skaidro Edelmers.
Vai MI apdraud mūsu darba lietderību? Edelmers uz šo jautājumu raugās niansēti: "MI palīdzēs atklāt arī tādas vēža formas, kas attīstās bez izteiktiem simptomiem. Tomēr tas ir un paliek tehnoloģiju un cilvēka kopīgs darbs – viens bez otra nespēj."
Atsauces:
(1) RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta ar privāto ziedojumu finansēts projekts "Pārmantota krūts un olnīcu vēža riska ģenētiskais skrīnings".
(3) Liu, Z. et al. Immunoglobulin G complexes from post-infectious ME/CFS, including post-COVID ME/CFS disrupt cellular energetics and alter inflammatory marker secretion. Brain, Behavior, & Immunity - Health 52, 101187 (2026).
(4) Fibromialģijas projekts: Projekts "RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija" (Nr.5,2,1,1.i.0/2/24/I/CFLA/005) tiek finansēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un valsts budžeta ietvaros; Projekta Nr. RSU-PAG-2024/1-0009 "Fibromialģijas autoimūno dimensiju izpēte: mikrobioma, vīrusu un imunoloģisko modeļu atšifrēšana uz pacientu orientētas pieejas veicināšanai"
