Turpinās darbs pie nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementa piekrastes zvejas kuģa modeļa izstrādes

Author
Vidzemes Augstskola

29. janvāris, 2025. gads

Gandrīz gadu Vidzemes Augstskolas (ViA), Rīgas Tehniskās Universitātes un Stokholmas Vides institūta Igaunijas Tallinas centra pētnieki, kā arī  uzņēmēji no Latvijas un Francijas strādā pie projekta ”Piekrastes zvejas kuģi, kurus darbina nulles emisijas ūdeņraža kurināmā elementi | H2-SEAS”.

f.jpg
Vidzemes Augstskolas publicitātes foto.

Projekta īstenošanas laikā galvenās pūles tiek veltītas elektriskā ūdeņraža zvejas kuģa prototipa projektēšanai, būvniecībai un darbības demonstrēšanai.

Kā atzīst ViA pētnieks Ojārs Balcers, datu iegūšana ir viens no projekta uzdevumiem: “Dati sniegs statistiku, ar kuras palīdzību tiksim līdz nepieciešamajiem mērījumiem.”

Pētnieki no Stokholmas Vides institūta Igaunijas Tallinas centra un ViA veic esošo regulējumu un iespējamo šķēršļu analīzi šāda veida tehnoloģiju ieviešanai.

Projekta mērķis ir būtiski izmainīt mazapjoma zvejas nozari Ziemeļjūras un Baltijas jūras reģionos. Projekta ietvaros tiks uzprojektēts, uzbūvēts un demonstrēts pilnībā integrēts elektriskais ūdeņraža zvejas kuģa prototips, kas paredzēts, lai veicinātu ātru un ilgtspējīgu pāreju uz tīru un efektīvu enerģijas izmantošanu mazapjoma zvejas flotēs.

Izmantojot šo inovatīvo risinājumu, kura pamatā ir ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģija, kuģa prototips demonstrēs uzlabotu energoefektivitāti un draudzīgumu videi, panākot nulles emisijas un minimālu skaņas piesārņojumu, tādējādi veicinot arī vides ilgtspējību jūras jomā.

Sasniedzot šos rezultātus, H2-SEAS projekts atbilst arī Eiropas Zaļajam kursam, ES Biodaudzveidības stratēģijai 2030. gadam un ES misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus līdz 2030. gadam” mērķiem, veicinot ilgtspējīgu un oglekļa ziņā neitrālu zilo ekonomiku.

____

H2-SEAS iniciatīva ir inovāciju darbība, kuras mērķis ir HORIZON-MISS-2023-OCEAN-01-05 tēmas vispārīgie mērķi. Projektu finansē Eiropas Savienība.

saistītie raksti

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valst…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads